TIBERIANI - CARMINA

2

I

Amnis ibat inter arua ualle fusus frigida,

luce ridens calculorum, flore pictus herbido.

Caerulas superne laurus et uirecta myrtea

leniter motabat aura blandiente sibilo.

Subter autem molle gramen flore adulto creuerat:

et croco solum rubebat et lucebat liliis,

et nemus fragrabat omne uiolarum sub spiritu.

Inter ista dona ueris gemmeasque gratias

omnium regina odorum uel colorum Lucifer

auriflora praeminebat, flamma Diones, rosa.

Roscidum nemus rigebat inter uda gramina:

fonte crebro murmurabant hinc et inde riuuli,

antra muscus et uirentes intus hederae uinxerant,

qua fluenta labibunda guttis ibant lucidis.

Has per umbras omnis ales plus canora quam putes

cantibus uernis strepebat et susurris dulcibus.

Hic loquentis murmur amnis concinebat frondibus,

quis melos uocalis aurae musa Zephyri mouerat.

Sic euntem per uirecta pulchra odora et musica

ales amnis lucus aura flos et umbra iuuerat.

II

Aurum, quod nigri manes, quod turbida uersant

flumina, quod duris extorsit poena metallis!

Aurum, quo pretio reserantur limina Ditis,

quo Stygii regina poli Proserpina gaudet!

Aurum, quod penetrat thalamos rumpitque pudorem,

qua ductus saepe illecebra micat impius ensis!

In gremium Danaës non auro fluxit adulter

mentitus pretio faciem fuluoque ueneno?

Non Polydorum hospes saeuo necat incitus auro?

Altrix infelix, sub quo custode pericli

commendas natum? Cui regia pignora credis?

Fit tutor pueri, fit custos sanguinis aurum!

Immitis nidos coluber custodiet ante

et catulos fetae poterunt seruare leaenae.

Sic etiam ut Troiam popularet Dorica pubes,

aurum causa fuit . . .

. . . . . pretium dignissima merces:

infami probro palmam conuendit adulter.

Denique cernamus, quos aurum seruit in usus.

Auro emitur facinus, pudor almus uenditur auro,

tum patria atque parens, leges pietasque fidesque:

omne nefas auro tegitur, fas proditur auro.

Porro hoc Pactolus, porro fluat et niger Hermus?

Aurum, res gladii, furor amens, ardor auarus,

te celent semper uada turbida, te luta nigra,

te tellus mersum premat infera, te sibi nasci

Tartareus cupiat Phlegethon Stygiaeque paludes!

Inter liuentes pereat tibi fuluor harenas,

nec post ad superos redeat faex aurea puros!

III

Ales, dum madida grauata nube

udos tardius explicat uolatus,

decepta in medio repente nisu

capta est pondere depremente plumae:

cassato solito uigore pennae,

quae uitam dederant, dedere letum;

sic, quis ardua nunc tenebat alis,

isdem protinus incidit ruinae.

Quid sublimia circuisse prodest?

Qui celsi steterant, iacent sub imis!

Exemplum capiant, nimis petendo

qui uentis tumidi uolant secundis.

IV

Omnipotens, annosa poli quem suspicit aetas,

quem sub millenis semper uirtutibus unum

nec numero quisquam poterit pensare nec aeuo,

nunc esto affatus, si quo te nomine dignum est,

quo sacer ignoto gaudes, quom maxima tellus

intremit et sistunt rapidos uaga sidera cursus.

Tu solus, tu multus item, tu primus et idem

postremus mediusque simul mundique superstes.

Nam sine fine tui labentia tempora finis.

Altus ab aeterno spectas fera turbine certo

rerum fata rapi uitasque inuoluier aeuo

atque iterum reduces supera in conuexa referri,

scilicet ut mundo redeat quod partubus haustus

perdiderit refluumque iterum per tempora fiat,

tu (siquidem fas est in temet tendere sensum

et speciem temptare sacram, qua sidera cingis

immensus longamque simul complecteris aethram)

fulmineis forsan rapida sub imagine membris

flammifluum quoddam iubar es, quo cuncta coruscans

ipse uides nostrumque premis solemque diemque.

Tu genus omne deum, tu rerum causa uigorque,

tu natura omnis, deus innumerabilis unus,

tu sexu plenus toto, tibi nascitur olim

hic deus hic mundus, domus haec hominumque deumque,

lucens, augusto stellatus flore iuuentae.

Quem (precor, adspires), qua sit ratione creatus,

quo genitus factusue modo, da nosse uolenti;

da, Pater, augustas ut possim noscere causas,

mundanas olim moles quo foedere rerum

sustuleris animamque leui quo maximus olim

texueris numero, quo congrege dissimilique,

quidque id sit uegetum, quod per cita corpora uiuit.

I

Āmnĭs ībăt īntĕr ārvă vāllĕ fūsūs frīgĭdā,

lūcĕ rīdēns cālcŭlōrūm, flōrĕ pīctŭs hērbĭdō.

Caērŭlās sŭpērnĕ laūrūs ēt vĭrēctă mŷrtĕă

lēnĭtēr mōtābăt aūră blāndĭēntĕ sībĭlō.

Sūbtĕr aūtēm mōllĕ grāmēn flōre ădūltō crēvĕrāt:

ēt crŏcō sŏlūm rŭbēbāt ēt lŭcēbāt līlĭīs,

ēt nĕmūs frāgrābăt ōmnĕ viōlărūm sūb spīrĭtū.

Īntĕr īstă dōnă vērīs gēmmĕāsquĕ grātĭās

ōmnĭūm rēgīna ŏdōrūm vēl cŏlōrūm Lūcĭfēr

aūrĭflōră praēmĭnēbāt, flāmmă Dīōnēs, rŏsă.

Rōscĭdūm nĕmūs rĭgēbăt īntĕr ūdă grāmĭnă:

fōntĕ crēbrō mūrmŭrābānt hīnc ĕt īndĕ rīvŭlī,

āntră mūscŭs ēt vĭrēntēs īntŭs hĕdĕraē vīnxĕrānt,

quā flŭēntă lābĭbūndă gūttĭs ībānt lūcĭdīs.

Hās pĕr ūmbrās ōmnĭs ālēs plūs cănōră quām pŭtēs

cāntĭbūs vērnīs strĕpēbăt ēt sŭsūrrīs dūlcĭbūs.

Hīc lŏquēntīs mūrmŭr āmnīs cōncĭnēbāt frōndĭbūs,

quīs mĕlōs vōcālĭs aūraē mūsă Zĕphўrī mōvĕrāt.

Sīc ĕūntēm pēr vĭrēctă pūlchra ŏdōra ēt mūsĭcă

ālĕs āmnīs lūcŭs aūră flōs ĕt ūmbră iūvĕrāt.

II

Aūrūm, quōd nīgrī mānēs, quōd tūrbĭdă vērsānt

flūmĭnă, quōd dūrīs ēxtōrsīt poēnă mĕtāllīs!

Aūrūm, quō prĕtĭō rĕsĕrāntūr līmĭnă Dītīs,

quō Stўgĭī rēgīnă pŏlī Prōsērpĭnă gaūdēt!

Aūrūm, quōd pĕnĕtrāt thălămōs rūmpītquĕ pŭdōrēm,

quā dūctūs saēpe īllĕcĕbrā mĭcăt īmpĭŭs ēnsīs!

Īn grĕmĭūm Dănăēs nōn aūrō flūxĭt ădūltēr

mēntītūs prĕtĭō făcĭēm fūlvōquĕ vĕnēnō?

Nōn Pŏlўdōrum hōspēs saēvō nĕcăt īncĭtŭs aūrō?

Āltrīx īnfēlīx, sūb quō cūstōdĕ pĕrīclī

cōmmēndās nātūm? Cuī rēgĭă pīgnŏră crēdīs?

Fīt tūtōr pŭĕrī, fīt cūstōs sānguĭnĭs aūrūm!

Īmmītīs nīdōs cŏlŭbēr cūstōdĭĕt āntĕ

ēt cătŭlōs fētaē pŏtĕrūnt sērvārĕ lĕaēnaē.

Sīc ĕtĭam ūt Trōiām pŏpŭlārēt Dōrĭcă pūbēs,

aūrūm caūsă fŭīt . . .

. . . . . prĕtĭūm dīgnīssĭmă mērcēs:

īnfāmī prōbrō pālmām cōnvēndĭt ădūltēr.

Dēnĭquĕ cērnāmūs, quōs aūrūm sērvĭt ĭn ūsūs.

Aūro ĕmĭtūr făcĭnūs, pŭdŏr ālmūs vēndĭtŭr aūrō,

tūm pătrĭa ātquĕ părēns, lēgēs pĭĕtāsquĕ fĭdēsquĕ:

ōmnĕ nĕfās aūrō tĕgĭtūr, fās prōdĭtŭr aūrō.

Pōrro hōc Pāctōlūs, pōrrō flŭăt ēt nĭgĕr Hērmūs?

Aūrūm, rēs glădĭī, fŭrŏr āmēns, ārdŏr ăvārūs,

tē cēlēnt sēmpēr vădă tūrbĭdă, tē lŭtă nīgră,

tē tēllūs mērsūm prĕmăt īnfĕră, tē sĭbĭ nāscī

Tārtărĕūs cŭpĭāt Phlĕgĕthōn Stўgĭaēquĕ pălūdēs!

Īntēr līvēntēs pĕrĕāt tĭbĭ fūlvŏr hărēnās,

nēc pōst ād sŭpĕrōs rĕdĕāt faēx aūrĕă pūrōs!

III

Ālēs, dūm mădĭdā grăvātă nūbĕ

ūdōs tārdĭŭs ēxplĭcāt vŏlātūs,

dēcēpta īn mĕdĭō rĕpēntĕ nīsū

cāpta ēst pōndĕrĕ dēprĕmēntĕ plūmaē:

cāssātō sŏlĭtō vĭgōrĕ pēnnaē,

quaē vītām dĕdĕrānt, dĕdērĕ lētūm;

sīc, quīs ārdŭă nūnc tĕnēbăt ālīs,

īsdēm prōtĭnŭs īncĭdīt rŭīnaē.

Quīd sūblīmĭă cīrcŭīssĕ prōdēst?

Quī cēlsī stĕtĕrānt, iăcēnt sŭb īmīs!

Ēxēmplūm căpĭānt, nĭmīs pĕtēndō

quī vēntīs tŭmĭdī vŏlānt sĕcūndīs.

IV

Ōmnĭpŏtēns, ānnōsă pŏlī quēm sūspĭcĭt aētās,

quēm sūb mīllēnīs sēmpēr vīrtūtĭbŭs ūnūm

nēc nŭmĕrō quīsquām pŏtĕrīt pēnsārĕ nĕc aēvō,

nūnc ēsto āffātūs, sī quō tē nōmĭnĕ dīgnum ēst,

quō săcĕr īgnōtō gaūdēs, quōm māxĭmă tēllūs

īntrĕmĭt ēt sīstūnt răpĭdōs văgă sīdĕră cūrsūs.

Tū sōlūs, tū mūltŭs ĭtēm, tū prīmŭs ĕt īdēm

pōstrēmūs mĕdĭūsquĕ sĭmūl mūndīquĕ sŭpērstēs.

Nām sĭnĕ fīnĕ tŭī lābēntĭă tēmpŏră fīnīs.

Āltŭs ăb aētērnō spēctās fĕră tūrbĭnĕ cērtō

rērūm fātă răpī vītāsque īnvōlvĭĕr aēvō

ātque ĭtĕrūm rĕdŭcēs sŭpĕra īn cōnvēxă rĕfērrī,

scīlĭcĕt ūt mūndō rĕdĕāt quōd pārtŭbŭs haūstūs

pērdĭdĕrīt rĕflŭūmque ĭtĕrūm pēr tēmpŏră fīāt,

tū (sĭquĭdēm fās ēst īn tēmēt tēndĕrĕ sēnsūm

ēt spĕcĭēm tēmptārĕ săcrām, quā sīdĕră cīngīs

īmmēnsūs lōngāmquĕ sĭmūl cōmplēctĕrĭs aēthrām)

fūlmĭnĕīs fōrsān răpĭdā sŭb ĭmāgĭnĕ mēmbrīs

flāmmĭflŭūm quōddām iŭbăr ēs, quō cūnctă cŏrūscāns

īpsĕ vĭdēs nōstrūmquĕ prĕmīs sōlēmquĕ dĭēmquĕ.

Tū gĕnŭs ōmnĕ dĕūm, tū rērūm caūsă vĭgōrquĕ,

tū nātūra ōmnīs, dĕŭs īnnŭmĕrābĭlĭs ūnūs,

tū sēxū plēnūs tōtō, tĭbĭ nāscĭtŭr ōlīm

hīc dĕŭs hīc mūndūs, dŏmŭs haēc hŏmĭnūmquĕ dĕūmquĕ,

lūcēns, aūgūstō stēllātūs flōrĕ iŭvēntaē.

Quēm (prĕcŏr, ādspīrēs), quā sīt rătĭōnĕ crĕātūs,

quō gĕnĭtūs fāctūsvĕ mŏdō, dā nōssĕ vŏlēntī;

dā, Pătĕr, aūgūstās ūt pōssīm nōscĕrĕ caūsās,

mūndānās ōlīm mōlēs quō foēdĕrĕ rērūm

sūstŭlĕrīs ănĭmāmquĕ lĕvī quō māxĭmŭs ōlīm

tēxŭĕrīs nŭmĕrō, quō cōngrĕgĕ dīssĭmĭlīquĕ,

quīdque īd sīt vĕgĕtūm, quōd pēr cĭtă cōrpŏră vīvīt.