Tūrbātō mōnstrīs Lătĭō clādīsquĕ fŭtūraē
sīgnă pĕr Aūsŏnĭām prōdēntĭbŭs īrrĭtă dīvīs,
haūd sĕcŭs āc sī faūstă fŏrēnt ēt prōspĕră pūgnaē
ōmĭnă vēntūraē, cōnsūl trādūcĕrĕ nōctēm
ēxsōmnīs tēlūmquĕ mănū vībrārĕ pĕr ūmbrās
āc mŏdŏ sēgnĭtĭaē Paūlum īncrĕpĭtārĕ, mŏdo ācrēs
ēxērcērĕ tŭbās nōctūrnăquĕ clāssĭcă vēllĕ.
nēc mĭnŏr īn Poēnō prŏpĕrī cērtāmĭnĭs ārdōr.
ērūmpūnt vāllō fōrtūna ūrgēntĕ sĭnīstrā
cōnsērtaēquĕ mănūs. nām spārsi ād pābŭlă cāmpīs
vīcīnīs rāptāndă Măcaē fūdērĕ vŏlūcrēm
tēlōrūm nūbem. ānte ōmnēs īnvādĕrĕ bēllă
Māncīnūs gaūdēns hōstīlīque ūnguĕrĕ prīmūs
tēlă crŭōrĕ cădīt, cădĭt ēt nŭmĕrōsă iŭvēntūs.
nēc pĕcŭdūm fībrās Vārro ēt cōntrārĭă Paūlō
aūspĭcĭa īncūsāntĕ dĕūm cōmpēscĕrĕt ārmă,
nī sōrs āltērnī iūrīs, quō cāstră rĕgūntūr,
ārbĭtrĭūm pūgnaē prŏpĕrānti īn fātă nĕgāssēt.
quaē tămĕn haūd vălŭīt pĕrĭtūrīs mīlĭbŭs ūnā
plūs dōnāssĕ dĭē. rĕdĭēre īn cāstră, gĕmēntĕ
haūd dŭbĭē Paūlō, quī crāstĭnă iūră vĭdērēt
āmēntī cēssūră vĭrō frūstrāquĕ sŭōrūm
sērvātās ā caēde ănĭmās. nām tūrbĭdŭs īrā
īnfēnsūsquĕ mŏraē dīlāta ōb proēlĭă dūctōr
"sīcĭnĕ, sīc" īnquīt "grātēs prĕtĭūmquĕ rĕpēndīs,
Paūlĕ, tŭī căpĭtīs? mĕrŭērūnt tālĭă, quī tē
lēgĭbŭs ātque ūrnaē dīra ērĭpŭērĕ mĭnāntī?
trādānt īmmo hōstī rĕvŏcātōs īlĭcĕt ēnsēs,
trādānt ārmă iŭbe aūt pūgnāntūm dērĭpĕ dēxtrīs.
sēd vōs, quōrum ŏcŭlōs ātque ōra ūmēntĭă vīdī,
vērtĕrĕ cūm cōnsūl tērga ēt rĕmĕārĕ iŭbērēt,
nē mōrem ēt pūgnaē sīgnum ēxspēctātĕ pĕtēndaē.
dūx sĭbĭ quīsquĕ vĭām răpĭtō, cūm spārgĕrĕ prīmīs
īncĭpĭēt rădĭīs Gārgānă căcūmĭnă Phoēbūs.
pāndam ĕgŏmēt prŏpĕrē pōrtās. rŭĭte ōcĭŭs ātque hūnc
ērēptūm rĕvŏcātĕ dĭēm." sīc tūrbĭdŭs aēgră
pēstĭfĕrō pūgnaē cāstra īncēndēbăt ămōrĕ.
Āt Paūlūs, iām nōn īdēm nēc mēntĕ nĕc ōrĕ,
sēd quālīs strātīs dēlētō mīlĭtĕ cāmpīs
pōst pūgnām stĕtĭt, ānte ŏcŭlōs ātque ōră fŭtūrō
ōbvērsāntĕ mălō, ceū iām spē lūcĭs ădēmptā
cūm stŭpĕt ēxănĭmātă părēns nātīquĕ tĕpēntēs
nēquīquām fŏvĕt ēxtrēmīs āmplēxĭbŭs ārtūs,
"pēr tŏtĭēns" īnquīt "cōncūssaē moēnĭă Rōmaē
pērque hās, nōx Stўgĭā quās iām cīrcūmvŏlăt ūmbrā,
īnsōntēs ănĭmās, clādī pārce ōbvĭŭs īrĕ.
dūm trānsīt dīvūm fŭrŏr ēt cōnsūmĭtŭr īră
Fōrtūnaē, nŏvŭs Hānnĭbălīs, sāt, nōmĭnă fērrĕ
sī dīscīt mīlēs nēc frīgĭdŭs āspĭcĭt hōstēm.
nōnnĕ vĭdēs, cūm vīcīnīs aūdītŭr ĭn ārvīs,
quām sŭbĭtūs līnquāt pāllēntĭă cōrpŏră sānguīs,
quāmquĕ flŭānt ārma āntĕ tŭbās? cūnctātŏr ĕt aēgēr,
ūt rēre, īn pūgnās Făbĭūs quōtcūmquĕ sŭb īllīs
cūlpātīs dūxīt sīgnīs, nūnc ārmă căpēssūnt.
āt quōs Flāmĭnĭūs - sēd dīra āvērtĭtĕ, dīvī!
sīn nōstrīs ănĭmūs mŏnĭtīs prĕcĭbūsquĕ rĕpūgnāt,
aūrēs pāndĕ dĕō. cĕcĭnīt Cŷmaēă pĕr ōrbēm
haēc ōlīm vātēs ēt tē praēsāgă tŭōsquĕ
vūlgāvīt tērrīs prŏăvōrum aētātĕ fŭrōrēs.
iāmque āltēr tĭbĭ, nēc pērplēxō cārmĭnĕ, cōrām
fātă cănō vātēs: sīstīs nī crāstĭnă sīgnă,
fīrmābīs nōstrō Phoēbēaē dīctă Sĭbŷllaē
sānguĭnĕ. nēc Grāiō pōsthāc Dĭŏmēdĕ fĕrēntūr,
sēd tē, sī pērstās, īnsīgnēs cōnsŭlĕ cāmpī."
haēc Paūlūs, lăcrĭmaēque ŏcŭlīs ārdēntĭbŭs ōrtaē.
Nēcnōn ēt nōctēm scĕlĕrātūs pōllŭĭt ērrōr.
Xānthīppō cāptūs Lĭbўcīs tŏlĕrārăt ĭn ōrīs
sērvĭtĭūm Sătrĭcūs, mōx īntēr praēmĭă rēgī
Aūtŏlŏlūm dōnō dătŭs ōb vīrtūtĭs hŏnōrēm.
huīc dŏmŭs ēt gĕmĭnī fŭĕrānt Sūlmōnĕ rĕlīctī
mātrĭs ĭn ūbĕrĭbūs nātī, Māncīnŭs ĕt ūnā
nōmĭnĕ Rhoētēō Sŏlўmūs. nām Dārdăna ŏrīgŏ
ēt Phrўgĭō gĕnŭs ā prŏăvō, quī scēptră sĕcūtūs
Aēnēaē clārām mūrīs fūndāvĕrăt ūrbēm
ēx sēsē dīctām Sŏlўmōn. cĕlĕbrātă cŏlōnīs
mōx Ĭtălīs paūlātim āttrītō nōmĭnĕ Sūlmŏ.
āt tūm bārbărĭcīs Sătrĭcūs cūm rēgĕ cătērvīs
ādvēctūs, quō nōn sprētūm, sī pōscĕrĕt ūsūs,
nōscĕrĕ Gaētūlīs Lătĭās īntērprĕtĕ vōcēs,
pōstquām pōssĕ dătūm Paēlīgnă rĕvīsĕrĕ tēctă
ēt pătrĭūm spērārĕ lărem, ād cōnāmĭnă nōctēm
ādvŏcăt āc fūrtīm cāstrīs ēvādĭt ĭnīquīs.
sēd fŭgă nūdă vĭrī. sūmptō nām prōdĕrĕ coēptă
vītābāt clĭpĕo ēt dēxtrā rĕmĕābăt ĭnērmī.
ēxŭvĭās ĭgĭtūr prōstrātăquĕ cōrpŏră cāmpō
lūstrăt ĕt ēxūtīs Māncīnī cīngĭtŭr ārmīs.
iāmquĕ mĕtūs lĕvĭōr. vērūm, cuī dēmptă fĕrēbāt
ēxsānguī spŏlĭa ēt cūiūs nūdāvĕrăt ārtūs,
nātŭs ĕrāt, paūlo āntĕ Măcē prōstrātŭs ăb hōstĕ.
Ēccĕ sŭb ādvēntūm nōctīs prīmūmquĕ sŏpōrēm
āltēr nātōrūm, Sŏlўmūs, vēstīgĭă vāllō
Aūsŏnĭō vĭgĭl ēxtŭlĕrāt, dūm sōrtĕ vĭcīssīm
āltērnāt pōrtae ēxcŭbĭās, frātrīsquĕ pĕtēbāt
Māncīnī strātūm spārsa īntēr fūnĕră cōrpūs,
fūrtīvā cŭpĭēns mĭsĕrūm cōmpōnĕrĕ tērrā.
nēc lōngūm cĕlĕrārăt ĭtēr, cūm tēndĕre ĭn ārmīs
āggĕrĕ Sīdŏnĭō vĕnĭēntēm cōnspĭcĭt hōstēm,
quōdquĕ dăbāt fōrs īn sŭbĭtīs nĕcŏpīnă, sĕpūlcrō
Aētōlī cōndīt mēmbra ōccūltātă Thŏāntīs.
īnde, ŭbĭ nūllă sĕquī prŏpĭūs pōne ārmă vĭrūmquĕ
īncŏmĭtātă vĭdēt vēstīgĭă fērrĕ pĕr ūmbrās,
prōsĭlĭēns tŭmŭlō cōntōrquēt nūdă părēntīs
īn tērga haūd frūstrā iăcŭlūm, Tўrĭāmquĕ sĕquēntūm
Sātrĭcŭs ēssĕ mănum ēt Sīdōnĭă vūlnĕră crēdēns
aūctōrēm caēcī trĕpĭdūs cīrcūmspĭcĭt īctūs.
vērum ŭbĭ vīctōrēm iŭvĕnīlī rōbŏrĕ cūrsūs
āttŭlĭt ēt nōtīs fūlsīt lūx trīstĭs ăb ārmīs
frātērnūsquĕ prŏcūl lūnā prōdēntĕ rĕtēxīt
ānte ŏcŭlōs sēse ēt rădĭāvīt cōmmĭnŭs ūmbŏ,
ēxclāmāt iŭvĕnīs sŭbĭtā flāmmātŭs ăb īrā:
"nōn sim ĕquĭdēm Sūlmōnĕ sătūs tŭă, Sātrĭcĕ, prōlēs
nēc frātēr, Māncīnĕ, tŭūs fătĕārquĕ nĕpōtēm
Pērgămĕo īndīgnūm Sŏlўmō, si ēvādĕrĕ dētūr
huīc nōstrās īmpūnĕ mănūs. tū nōbĭlĕ gēstēs
gērmānī spŏlĭum ānte ŏcŭlōs rĕfĕrāsquĕ sŭpērbă
mē spīrāntĕ dŏmūs Paēlīgnaē pērfĭdŭs ārmă?
haēc tĭbĭ, cāră părēns Ācca, ād sōlācĭă lūctūs
dōnă fĕrām, nāti ūt fīgās aētērnă sĕpūlcrō."
Tālĭă vōcĭfĕrāns strīctō mūcrōnĕ rŭēbāt.
āst īllī iām tēlă mănū iāmque ārmă flŭēbānt
aūdītā pătrĭā nātīsque ēt cōniŭge ĕt ārmīs,
āc mēmbra ēt sēnsūs gĕlĭdūs stŭpĕfēcĕrăt hōrrōr.
tūm vōx sēmănĭmī mĭsĕrānda ēffūndĭtŭr ōrĕ:
"pārcĕ, prĕcōr, dēxtraē, nōn ūt mĭhĭ vītă sŭpērsīt
(quīppĕ nĕfās hāc vēllĕ frŭī), sēd sānguĭnĕ nōstrō
nē dāmnēs, ō nātĕ, mănūs. Cārthāgĭnĭs īllĕ
cāptīvūs, pătrĭās nūnc prīmum ādvēctŭs ĭn ōrās,
īlle ĕgŏ sūm Sătrĭcūs, Sŏlўmī gĕnŭs. haūd tŭă, nātĕ,
fraūs ūlla ēst. iăcĕrēs īn mē cūm fērvĭdŭs hāstām,
Poēnŭs ĕrām. vērūm cāstrīs ēlāpsŭs ăcērbīs
ād vōs ēt cāraē prŏpĕrābām cōniŭgĭs ōră.
hūnc răpŭi ēxănĭmī clĭpĕūm. sēd iam ūnĭcĕ nōbīs
haēc frātrīs tŭmŭlīs ārma ēxcūsātă rĕpōrtā.
cūrārūm tĭbĭ prīmă tămēn sīt, nātĕ, rĕfērrĕ
dūctōrī mŏnĭtūs Paūlō: prōdūcĕrĕ bēllūm
nītātūr Poēnōquĕ nĕgēt cērtāmĭnă Mārtīs.
aūgŭrĭo ēxsūltāt dīvum īmmēnsāmquĕ prŏpīnquā
strāgem ăcĭē spērāt. quaēsō, cŏhĭbētĕ fŭrēntēm
Vārrōnēm; nāmque hūnc fāma ēst īmpēllĕrĕ sīgnă.
sāt māgnum hōc mĭsĕraē fŭĕrīt mĭhĭ cārdĭnĕ vītaē
sōlāmēn, cāvīssĕ mĕīs. nūnc ūltĭmă, nātĕ,
īnvēntō sĭmŭl ātque āmīssō rēddĕ părēntī
ōscŭlă." sīc fātūs gălĕam ēxŭĭt ātquĕ rĭgēntīs
īnvādīt nātī trĕmĕbūndīs cōllă lăcērtīs,
āttŏnĭtōquĕ tĭmēns vērbīs sānārĕ pŭdōrēm
vūlnĕrĭs īmprēssi ēt tēlum ēxcūsārĕ lăbōrāt:
"quīs tēstīs nōstrīs, quīs cōnscĭŭs āffŭĭt āctīs?
nōn nōx ērrōrēm nīgrāntī cōndĭdĭt ūmbrā?
cūr trĕpĭdās? dā, nātĕ, măgīs, dā iūngĕrĕ pēctūs.
ābsōlvō pătĕr īpsĕ mănum, ātque īn fīnĕ lăbōrūm
hāc cōndās ŏcŭlōs dēxtrā, prĕcŏr." āt mĭsĕr īmō
pēctŏrĕ sūspīrāns iŭvĕnīs nōn vērbă vĭcēsquĕ
āllŏquĭō vōcēmvĕ rĕfērt, sēd sānguĭnĭs ātrī
sīstĕrĕ fēstīnāt cūrsūm lăcĕrōquĕ lĭgārĕ
ōcĭŭs īllăcrĭmāns āltūm vēlāmĭnĕ vūlnūs.
tāndem īntēr gĕmĭtūs mĭsĕrae ērūpērĕ quĕrēlaē:
"sīcĭnĕ tē nōbīs, gĕnĭtōr, Fōrtūnă rĕdūcīt
īn pătrĭām? sīc tē nātō nātūmquĕ părēntī
īmpĭă rēstĭtŭīt? fēlīx ō tērquĕ quătērquĕ
frātēr, cuī fātīs gĕnĭtōrem āgnōscĕre ădēmptūm.
āst ĕgŏ, Sīdŏnĭīs īmpērdĭtŭs, ēccĕ, părēntēm
vūlnĕrĕ cōgnōscō. sāltem hōc, Fōrtūnă, fŭīssēt
sōlāmēn cūlpaē, dŭbĭa ūt mĭhĭ sīgnă dĕdīssēs
īnfaūstī gĕnĕrīs. vērūm līnquētŭr ĭnīquīs
nōn ūltrā sŭpĕrīs nōstrōs cēlārĕ lăbōrēs."
Haēc dum āmēns quĕrĭtūr, iām dēfĭcĭēntĕ crŭōrĕ
īn văcŭās sĕnĭōr vītām dīspērsĕrăt aūrās.
tūm iŭvĕnīs maēstum āttōllēns ād sīdĕră vūltūm
"pōllūtaē dēxtrae ēt fāctī Tītānĭă tēstīs
īnfāndī, quaē nōctūrnō mĕă lūmĭnĕ tēlă
dērĭgĭs īn pătrĭūm cōrpūs, nōn āmplĭŭs" īnquīt
"hīs ŏcŭlīs ēt dāmnātō vĭŏlābĕrĕ vīsū."
haēc mĕmŏrāt, sĭmŭl ēnsĕ fŏdīt praēcōrdĭa ĕt ātrūm
sūstēntāns vūlnūs mānāntī sānguĭnĕ sīgnāt
īn clĭpĕō māndātă pătrīs FŬGĔ PROĒLĬĂ VĀRRŎ,
āc sūmmī tĕgĭmēn sūspēndīt cūspĭdĕ tēlī
dēflētūmquĕ sŭpēr prōstērnīt mēmbră părēntēm.
Tālĭă vēntūraē mīttēbānt ōmĭnă pūgnaē
Aūsŏnĭīs sŭpĕrī, sēnsīmque ăbĕūntĭbŭs ūmbrīs
cōnscĭă nōx scĕlĕrīs rŏsĕō cēdēbăt Ĕōō.
dūctŏr ĭn ārmă sŭōs Lĭbўs ēt Rōmānŭs ĭn ārmă
ēxcībānt dē mōrĕ sŭōs, Poēnīsquĕ rĕdībāt,
quālīs nūllă dĭēs ōmnī sūrrēxĕrĭt aēvō.
"nōn vērbōrum" īnquīt "stĭmŭlāntūm" Poēnŭs "ĕgētīs,
Hērcŭlĕīs ĭtĕr ā mētīs ăd Ĭāpўgĭs āgrōs
vīncēndo ēmēnsī. nūsquam ēst ănĭmōsă Săgūntōs,
cōncēssēre Ālpēs, pătĕr īpsĕ sŭpērbŭs ăquārūm
Aūsŏnĭdum Ērĭdănūs cāptīvō dēflŭĭt ālveō.
strāgĕ vĭrūm mērsūs Trĕbĭa ēst, ātque ōră sĕpūlcrō
Lŷdĭă Flāmĭnĭō prĕmĭtūr, lātēquĕ rĕfūlgēnt
ōssĭbŭs āc nūllō sūlcāntūr vōmĕrĕ cāmpī.
clārĭŏr hīs tĭtŭlīs plūsque āllātūră crŭōrīs
lūx ŏrĭtūr. mĭhĭ māgnă sătīs, sāt vērŏ sŭpērquĕ
bēllāndī mērcēs sīt glōrĭă; cētĕră vōbīs
vīncāntūr. quīcquīd dītī dēvēxĭt Hĭbērō,
quīcquĭd ĭn Aētnaēīs iāctāvīt Rōmă trĭūmphīs,
quīn ĕtĭām Lĭbўcō sī quīd dē lītŏrĕ rāptūm
cōndĭdĭt, īn vēstrōs vĕnĭēt sĭnĕ sōrtĭbŭs ēnsēs.
fērtĕ dŏmōs, quōd dēxtră dăbīt. nīl dūctŏr hŏnōrīs
ēx ŏpĭbūs pōscō. rāptōr pēr saēcŭlă lōngă
Dārdănŭs ēdŏmĭtūm vōbīs spŏlĭāvĕrĭt ōrbēm.
quī Tўrĭā dūcīs Sārrānum ăb ŏrīgĭnĕ nōmēn,
seū Laūrēns tĭbĭ Sīgēō sūlcātă cŏlōnō
ārrīdēt tēllūs, seū sūnt Bŷzācĭă cōrdī
rūră măgīs cēntūm Cĕrĕrī frŭtĭcāntĭă cūlmīs,
ēlēctōs ōptārĕ dăbo īntēr praēmĭă cāmpōs.
āddam ĕtĭām, flāvā Thŷbrīs quās īrrĭgăt ūndā,
cāptīvīs lātē grĕgĭbūs dēpāscĕrĕ rīpās.
quī vēro ēxtērnō sŏcĭūs mĭhĭ sānguĭnĕ Bŷrsaē
sīgnă mŏvēs, dēxtram Aūsŏnĭā sī caēdĕ crŭēntām
āttōllēs, hīnc iām cīvīs Cārthāgĭnĭs ēstō.
neū vōs Gārgānūs Daūnīquĕ fĕfēllĕrĭt ōră,
ād mūrōs stātīs Rōmaē. lĭcĕt āvĭă lōngē
ūrbs ăgăt ēt nōstrō prŏcŭl ā cērtāmĭnĕ dīstēt,
hīc hŏdĭē rŭĕt, ātque ūltrā te ād proēlĭă, mīlēs,
nūllă vŏco; ēx ăcĭē tēnde īn Căpĭtōlĭă cūrsūm."
Haēc mĕmŏrāt. tūm prōpūlsō mūnīmĭnĕ vāllī
fōssārūm răpŭērĕ mŏrās, ăcĭēmquĕ lŏcōrūm
cōnsĭlĭō cūrvīs āccōmmŏdăt ōrdĭnĕ rīpīs.
bārbărĭcūs laēvō stĕtĭt ād cērtāmĭnă cōrnū
bēllātōr Năsămōn ūnāque īmmānĭŏr ārtūs
Mārmărĭdēs, tūm Maūrŭs ătrōx Gărămāsquĕ Măcēsquĕ
ēt Māssŷlae ăcĭēs ēt fērrō vīvĕrĕ laētūm
vūlgŭs Ădŷrmăchĭdaē, părĭtēr gēns āccŏlă Nīlī
cōrpŏra ăb īmmŏdĭcō sērvāns nīgrāntĭă Phoēbō.
quīs pŏsĭtum āgmĭnĭbūs căpŭt īmpĕrĭūmquĕ Nĕālcēs.
āt pārte īn dēxtrā, sĭnŭāt quā flēxĭbŭs ūndām
Aūfĭdŭs ēt cūrvō cīrcum ērrāt gūrgĭtĕ rīpās,
Māgŏ rĕgīt. sŭbĭērĕ lĕvēs, quōs hōrrĭdă mīsīt
Pŷrēnē, pŏpŭlī vărĭōque aūxērĕ tŭmūltū
lūmĭnĕūm lătŭs. ēffūlgēt caētrātă iŭvēntūs,
Cāntăbĕr ānte ălĭōs nēc tēctūs tēmpŏră Vāscŏ
āc tōrtō mīscēns Bălĭārīs proēlĭă plūmbō
Baētĭgĕnaēquĕ vĭrī. cēlsūs mĕdĭa īpsĕ cŏērcēt
āgmĭnă, quaē pătrĭō fīrmāvīt mīlĭtĕ quaēquĕ
Cēltārum Ērĭdănō pērfūsīs saēpĕ cătērvīs.
sēd quā sē flŭvĭūs rētrō lābēntĭbŭs ūndīs
ērĭpĭt ēt nūllō cŭnĕōs mūnīmĭnĕ vāllāt,
tūrrītās mōlēs āc prōpūgnācŭlă dōrsō
bēlŭă nīgrāntī gēstāns ceū mōbĭlĭs āggēr
nūtăt ĕt ērēctōs āttōllĭt ăd aēthĕră mūrōs.
cētĕră iām Nŭmĭdīs cīrcūmvŏlĭtārĕ văgōsquĕ
fērrĕ dătūr cūrsūs ēt tōtō fērvĕrĕ cāmpō.
Dūm Lĭbўs īncēnsō dīspēnsāt mīlĭtĕ vīrēs
hōrtāndōque ĭtĕrum ātque ĭtĕrum īnsătĭābĭlĭs ūrgēt
fāctīs quēmquĕ sŭīs ēt sē cōgnōscĕrĕ iāctāt,
quā dēxtrā vĕnĭānt strīdēntīs sībĭlă tēlī,
prōmīttītquĕ vĭrīs nūllī sē dēfŏrĕ tēstēm,
iām Vārro ēxāctā vāllō lēgiōnĕ mŏvēbāt
clādūm prīncĭpĭa, āc pāllēntī laētŭs ĭn ūndā
lāxābāt sēdēm vēntūrīs pōrtĭtŏr ūmbrīs.
stānt prīmī, quōs sānguĭnĕaē pēndēntĕ vĕtābānt
īrĕ nŏtaē clĭpĕō, dēfīxīque ōmĭnĕ tōrpēnt.
iūxtā tērrĭbĭlīs făcĭēs: mĭsĕrāndă iăcēbānt
cōrpŏra ĭn āmplēxū, nātūsque īn pēctŏrĕ pātrīs
īmpŏsĭtā vūlnūs dēxtrā lētālĕ tĕgēbāt.
ēffūsaē lăcrĭmaē, Māncīnīque īndĕ rĕvērsūs
frātērnā sūb mōrtĕ dŏlōr, tūm trīstĕ mŏvēbāt
aūgŭrĭum ēt sĭmĭlēs dēfūncto īn cōrpŏrĕ vūltūs.
ōcĭŭs ērrōrīs cūlpām dēflēndăquĕ fāctă
dūctōrī pāndūnt ātque ārmă vĕtāntĭă pūgnām.
īlle ārdēns ănĭmī "fērte haēc" ăĭt "ōmĭnă Paūlō.
nāmque īllūm, cuī fēmĭnĕō stānt cōrdĕ tĭmōrēs,
mōvĕrĭt īstă mănūs, quaē caēde īmbūtă nĕfāndā,
cūm Fŭrĭae ēxpĕtĕrēnt poēnās, fōrtāssĕ pătērnō
sīgnāvīt mŏrĭēns scĕlĕrātūm sānguĭnĕ cārmēn."
Tūm mĭnĭtāns prŏpĕrē dēscrībīt mūnĕră pūgnaē,
quāquĕ fĕrās saēvūs gēntēs ăcĭēmquĕ Nĕālcēs
tēmpĕrăt, hāc sēsē Mārsō cūm mīlĭtĕ cūmquĕ
Sāmnītum ōppōnīt sīgnīs ĕt Ĭāpўge ălūmnō.
āt cāmpī mĕdĭō (nāmque hāc īn pārtĕ vĭdēbāt
stārĕ dŭcēm Lĭbўaē) Sērvīlĭŭs ōbvĭa ădīrĕ
ārma ēt Pīcēntēs Ūmbrōsque īnfērrĕ iŭbētūr.
cētĕră Paūlŭs hăbēt dēxtrō cērtāmĭnă cōrnū.
hīs sŭpĕr īnsĭdĭās cōntrā Nŏmădūmquĕ vŏlūcrēm
Scīpĭădaē dătŭr īrĕ mănūm, quāque ārtĕ dŏlīsquĕ
scīndēnt sē tūrmaē, praēdīcīt spārgĕrĕ bēllūm.
Iāmquĕ prŏpīnquābānt ăcĭēs, ăgĭlīquĕ vĭrōrūm
dīscūrsū mīxtōquĕ sĭmūl călĕfāctă pĕr ōră
cōrnĭpĕdum hīnnītu ēt mūltūm crĕpĭtāntĭbŭs ārmīs
ērrābāt caēcūm tūrbātă pĕr āgmĭnă mūrmūr.
sīc, ŭbĭ prīmă mŏvēnt pĕlăgō cērtāmĭnă vēntī,
īnclūsām răbĭem āc spārsūrās āstră prŏcēllās
pārtŭrĭt ūndă frĕtī fūndōque ēmōtă mĭnācēs
ēxspīrāt pēr sāxă sŏnōs ātque āctă căvērnīs
tōrquĕt ănhēlāntēm spūmāntī vērtĭcĕ pōntūm.
Nēc vērō fātī tām saēvo īn tūrbĭnĕ sōlūm
tērrārūm fŭĭt īllĕ lăbōr. dīscōrdĭă dēmēns
īntrāvīt caēlō sŭpĕrōsque ād bēllă cŏēgīt.
hīnc Māvōrs, hīnc Grādīvūm cŏmĭtātŭs Ăpōllŏ
ēt dŏmĭtōr tŭmĭdī pūgnāt mărĭs, hīnc Vĕnŭs āmēns
hīnc Vēsta ēt cāptaē stĭmŭlātūs caēdĕ Săgūntī
Āmphĭtrўōnĭădēs, părĭtēr vĕnĕrāndă Cўbēlē
Īndĭgĕtēsquĕ dĕī Faūnūsquĕ sătōrquĕ Quĭrīnūs
āltērnūsque ănĭmaē mūtātō Cāstŏrĕ Pōllūx.
cōntrā cīnctă lătūs fērrō Sātūrnĭă Iūnŏ
ēt Pāllās, Lĭbўcīs Trītōnĭdŏs ēdĭtă lŷmphīs,
āc pătrĭūs flēxīs pēr tēmpŏră cōrnĭbŭs Hāmmōn
mūltăquĕ praētĕrĕā dīvōrūm tūrbă mĭnōrūm.
quōrum ŭbĭ mōlĕ sĭmūl vĕnĭēntum ēt grēssĭbŭs ālmă
īntrĕmŭīt tēllūs, pārs īmplēvērĕ prŏpīnquōs
dīvīsī mōntēs, pārs sēdēm nūbĕ sŭb āltā
cēpērūnt: văcŭō dēscēnsum ād proēlĭă caēlō.
Tōllĭtŭr īmmēnsūs dēsērta ād sīdĕră clāmōr,
Phlēgraēīs quāntās ēffūdĭt ăd aēthĕră vōcēs
tērrĭgĕna īn cāmpīs ēxērcĭtŭs, aūt sătŏr aēvī
quāntā Cŷclōpās nŏvă fūlmĭnă vōcĕ pŏpōscīt
Iūppĭtĕr, ēxstrūctīs vīdīt cūm mōntĭbŭs īrĕ
māgnănĭmōs rāptūm caēlēstĭă rēgnă gĭgāntās.
nēc vērō prīma īn tāntīs cōncūrsĭbŭs hāstă
ūllă fŭīt. strīdēns nīmbūs cērtāntĕ fŭrōrĕ
tēlōrūm sĭmŭl ēffūsūs, cŭpĭdaēquĕ crŭōrīs
hīnc ātque hīnc ănĭmaē gĕmĭnā cĕcĭdērĕ prŏcēllā.
āc prĭŭs īnsānūs dēxtrā quām dūcĭtŭr ēnsīs,
bēllāntūm pārs māgnă iăcēt. sŭpĕr īpsă sŭōrūm
cōrpŏră cōnsīstūnt ăvĭdī cālcāntquĕ gĕmēntēs.
nēc măgĭs aūt Lĭbўcō prōtrūdī Dārdănă nīsū
āvērtīvĕ pŏtēst pūbēs, aūt ōrdĭnĕ pēllī
fīxă sŭō Sārrānă mănūs, quām vēllĕrĕ sēdĕ
sī coēptēt Cālpēn īmpāctō gūrgĭtĕ pōntūs.
āmīsēre īctūs spătĭūm, nēc mōrtĕ pĕrāctā
ārtātīs cĕcĭdīssĕ lĭcēt. gălĕa hōrrĭdă flīctū
ādvērsae ārdēscīt gălĕaē, clĭpĕūsquĕ fătīscīt
īmpūlsū clĭpĕi, ātque ēnsīs cōntūndĭtŭr ēnsĕ.
pēs pĕdĕ vīrquĕ vĭrō tĕrĭtūr, tēllūsquĕ vĭdērī
sānguĭne ŏpērtă nĕquīt, caēlūmque ēt sīdĕră pēndēns
ābstŭlĭt īngēstīs nōx dēnsă sŭb aēthĕrĕ tēlīs.
quīs āstārĕ lŏcō dĕdĕrāt Fōrtūnă sĕcūndō,
cōntōrūm lōngo ēt prōcēraē cūspĭdĭs īctū,
ceū prīmās ăgĭtēnt ăcĭēs, cērtāmĭnă mīscēnt.
āt quōs deīndĕ tĕnēt rētrōrsum īnglōrĭŭs ōrdŏ,
mīssĭlĭbūs cērtānt pūgnās aēquārĕ prĭōrūm.
ūltră clămōr āgīt bēllūm, mīlēsquĕ cŭpītī
Mārtĭs ĭnōps saēvīs īmpēllīt vōcĭbŭs hōstēm.
nōn ūllūm dēfīt tēlī gĕnŭs. hī sŭdĕ pūgnās,
hī pīnū flāgrāntĕ cĭēnt, hī pōndĕrĕ pīlī,
āt sāxīs fūndāque ălĭūs iăcŭlōquĕ vŏlūcrī.
īntērdūm strīdēns pēr nūbĭlă fērtŭr hărūndŏ,
īntērdūmque īpsīs mĕtŭēndă phălārĭcă mūrīs.
Spērāmūsnĕ, dĕaē, quārūm mĭhĭ sācră cŏlūntūr,
mōrtālī tōtum hūnc ăpĕrīre īn saēcŭlă vōcĕ
pōssĕ dĭēm? tāntūmnĕ dătīs cōnfīdĕrĕ līnguaē,
ūt Cānnās ūno ōrĕ sŏnēm? sī glōrĭă vōbīs
nōstră plăcēt nĕquĕ vōs māgnīs āvērtĭtĭs aūsīs,
hūc ōmnēs cāntūs Phoēbūmquĕ vŏcātĕ părēntēm.
vērum ŭtĭnām pōsthāc ănĭmō, Rōmānĕ, sĕcūndă,
quāntō tūnc ādvērsă, fĕrās! sītque hāctĕnŭs, ōrō,
nēc lĭbĕāt tēmptārĕ dĕīs, ān Trōĭă prōlēs
pār bēllūm tŏlĕrārĕ quĕāt. tūque ānxĭă fātī
pōnĕ, prĕcōr, lăcrĭmās ĕt ădōrā vūlnĕră laūdēs
pērpĕtŭās părĭtūră tĭbī. nām tēmpŏrĕ, Rōmă,
nūllō māiŏr ĕrīs. mōx sīc lābērĕ sĕcūndīs,
ūt sōlā clādūm tŭĕārīs nōmĭnă fāmā.
Iāmque īntēr vărĭās Fōrtūna ūtrīmquĕ vĭrōrūm
āltērnātă vĭcēs īncērto ēlūsĕrăt īrās
ēvēntū, mĕdĭāquĕ dĭū pēndēntĕ pĕr āmbās
spē gēntēs părĭbūs Māvōrs flāgrābăt ĭn ārmīs,
mītĭă ceū vĭrĭdēs ăgĭtānt cūm flāmĭnă cūlmōs,
nēcdūm mātūrās īmpēllīt vēntŭs ărīstās,
hūc ātque hūc īt sūmmă sĕgēs nūtānsquĕ vĭcīssīm
āltērnō lēntē mōtu īncūrvātă nĭtēscīt.
tāndēm bārbărĭcīs pērfrāctām vīrĭbŭs ācrī
dīssĭpăt īncūrrēns ăcĭēm clāmōrĕ Nĕālcēs.
lāxātī cŭnĕī, pērque īntērvāllă cĭtātūs
īrrūpīt trĕpĭdīs hōstīs. tūm tūrbĭnĕ nīgrō
sānguĭnĭs ēxūndāt tōrrēns, nūllūmquĕ sŭb ūnā
cūspĭdĕ prōcūmbīt cōrpūs. dūm vūlnĕră tērgō
bēllātōr tĭmĕt Aūsŏnĭūs, pēr pēctŏră saēvās
ēxcēptāt mōrtēs ēt lētō dēdĕcŭs ārcēt.
Stābāt cūm prīmīs mĕdĭaē cērtāmĭnĕ pūgnaē
āspĕră sēmpĕr ămāns ēt pār cuīcūmquĕ pĕrīclō
Scaēvŏlă, nēc tāntā vītām iām strāgĕ vŏlēbāt,
sēd dīgnūm prŏăvō lētum ēt sūb nōmĭnĕ mōrtēm.
īs pōstquām frāngī rēs ātque aūgēscĕrĕ vīdīt
ēxĭtĭūm, "brĕvĭs hōc vītaē, quōdcūmquĕ rĕlīctūm,
ēxtēndāmŭs;" ăīt "nām vīrtūs fūtĭlĕ nōmēn,
nī dĕcŏrī sāt sīnt părĭēndō tēmpŏră lētī."
dīxĭt ĕt īn mĕdĭōs, quā dēxtĕră cōncĭtă Poēnī
līmĭtem ăgīt, vāstō cōnīxūs tūrbĭnĕ fērtūr.
hīc ēxsūltāntēm Cărălim ātque ērēptă vŏlēntēm
īndŭĕre ēxcēlsō caēsī gēstāmĭnă trūncō
ēnsĕ sŭbīt, căpŭlōquĕ tĕnūs fērrum īmpŭlĭt īră.
vōlvĭtŭr īllē ruēns ātque ārva hōstīlĭă mōrsū
āppĕtĭt ēt mōrtīs prĕmĭt īn tēllūrĕ dŏlōrēs.
nēc Găbărīs Sīcchaēquĕ vĭrūm tĕnŭērĕ fŭrēntēm
cōncōrdī vīrtūtĕ mănūs; sēd pērdĭdĭt ācēr,
dūm stāt, dēcīsām Găbăr īntēr proēlĭă dēxtrām;
āt Sīccha aūxĭlĭūm māgnō tūrbāntĕ dŏlōrĕ
dūm tĕmĕre āccĕlĕrāt, cālcāto īmprōvĭdŭs ēnsĕ
sūccĭdĭt āc nūdaē sērō vēstīgĭă plāntaē
dāmnāvīt dēxtrāquĕ iăcēt mŏrĭēntĭs ămīcī.
tāndēm cōnvērtīt fātālĭă tēlă Nĕālcaē
fūlmĭnĕī glīscēns iŭvĕnīs fŭrŏr. ēxsĭlĭt ārdēns
nōmĭnĕ tām clārō stĭmŭlānte ād praēmĭă caēdīs
tūm sĭlĭcēm scŏpŭlo āvūlsūm, quēm mōntĭbŭs āltīs
dētŭlĕrāt tōrrēns, rāptūm cōntōrquĕt ĭn ōră
tūrbĭdŭs. īncūssō crĕpŭērūnt pōndĕrĕ mālaē,
āblātūsquĕ vĭrō vūltūs. cōncrētă crŭēntō
pēr nārēs cĕrĕbrō sănĭēs flŭĭt, ātrăquĕ mānānt
ōrbĭbŭs ēlīsīs ēt trūncā lūmĭnă frōntĕ.
Stērnĭtŭr ūnănĭmō Mărĭūs sūccūrrĕrĕ Cāprō
cōnātūs mĕtŭēnsquĕ vĭrō sŭpĕrēssĕ cădēntī.
lūcĭs ĭdem aūspĭcĭum āc pătrĭum ēt cōmmūnĕ dŭōbūs
paūpērtās; sācrō iŭvĕnēs Praēnēstĕ crĕātī
mīscŭĕrānt stŭdĭa ēt iūnctā tēllūrĕ sĕrēbānt.
vēlle āc nōlle āmbōbŭs ĭdēm sŏcĭātăquĕ tōtō
mēns aēvo āc pārvīs dīvēs cōncōrdĭă rēbūs.
ōccŭbŭērĕ sĭmūl, vōtīsque ēx ōmnĭbŭs ūnūm
īd Fōrtūnă dĕdīt, iūnctam īntēr proēlĭă mōrtēm.
ārmă fŭērĕ dĕcūs vīctōrī bīnă Sўmaēthō.
Sēd lōngūm tāntō laētārī mūnĕrĕ cāsūs
haūd lĭcĭtūm Poēnīs. ădĕrāt tērrōrĕ mĭnācī
Scīpĭŏ cōnvērsaē mĭsĕrātūs tērgă cŏhōrtīs
ēt cūnctī fōns Vārrŏ mălī flāvūsquĕ cŏmārūm
Cūrĭo ĕt ā prīmō dēscēndēns cōnsŭlĕ Brūtūs.
ātque hīs fūltă vĭrīs ăcĭēs rĕpărārĕt ădēmptūm
mōlĕ nŏvā cāmpūm, sŭbĭtō nī tūrbĭnĕ Poēnūs
āgmĭnă frēnāssēt iām prōcūrrēntĭă dūctōr.
īsque ūt Vārrōnēm prŏcŭl īntēr proēlĭă vīdīt
ēt iūxtā săgŭlō cīrcūmvŏlĭtārĕ rŭbēntī
līctōrēm: "nōscō pōmpam ātque īnsīgnĭă nōscō.
Flāmĭnĭūs mŏdŏ tālĭs" ăīt. tūm fērvĭdŭs ācrēm
īngēntīs clĭpĕī tŏnĭtrū praēnūntĭăt īrām.
heū mĭsĕr! aēquārī pŏtŭīstī fūnĕrĕ Paūlō,
sī tĭbĭ nōn īrā sŭpĕrūm tūnc ēssĕt ădēmptūm
Hānnĭbălīs cĕcĭdīssĕ mănū. quām saēpĕ quĕrērĕ,
Vārrŏ, dĕīs, quōd Sīdŏnĭūm dēfūgĕrĭs ēnsēm!
nām răpĭdō sŭbĭtām pōrtāns īn mōrtĕ sălūtēm
prōcūrsu īncēpta īn sēsē dīscrīmĭnă vērtīt
Scīpĭŏ. nēc Poēnūm, quāmquam ēst ērēptŭs ŏpīmaē
caēdĭs hŏnōr, mūtāssĕ pĭgēt māiōrĕ sŭb hōstĕ
proēlĭa ĕt ērēptī Tīcīna ād flūmĭnă pātrīs
ēxĭgĕre ōblātō tāndēm cērtāmĭnĕ poēnās.
stābānt ēdūctī dīvērsīs ōrbĭs ĭn ōrīs,
quāntōs nōn ălĭās vīdīt cōncūrrĕrĕ tēllūs,
Mārtĕ vĭrī dēxtrāquĕ părēs, sēd cētĕră dūctōr
ānteībāt Lătĭūs, mĕlĭōr pĭĕtātĕ fĭdēquĕ.
Dēsĭlŭērĕ căvā tūrbāti ād proēlĭă nūbĕ
Māvōrs Scīpĭădaē mĕtŭēns, Trītōnĭă Poēnō,
ādvēntūquĕ dĕum īntrĕpĭdīs dūctōrĭbŭs āmbaē
cōntrĕmŭēre ăcĭēs. ātēr, quā pēctŏră flēctīt
Pāllās, Gōrgŏnĕō lātē mĭcăt īgnĭs ăb ōrĕ
sībĭlăque hōrrĭfĭcīs tōrquēt sērpēntĭbŭs aēgīs.
fūlgēnt sānguĭnĕī, gĕmĭnūm vībrārĕ cŏmētēn
ūt crēdās, ŏcŭlī, sūmmāque īn cāssĭdĕ lārgūs
ūndāntēs vŏlŭīt flāmmās ād sīdĕră vērtēx.
āt Māvōrs mōtō prōtūrbāns āĕră tēlō
ēt clĭpĕō cāmpum īnvōlvēns Aētnaēă Cўclōpūm
mūnĕrĕ fūndēntēm lōrīcam īncēndĭă gēstāt
āc pūlsāt fūlvā cōnsūrgēns aēthĕră crīstā.
Dūctōrēs pūgnae īntēntī, quāntūmquĕ vĭcīssīm
aūdērēnt, prŏpĭūs mēnsī, tămĕn ārmă fĕrēntēs
sēnsēre ādvēnīssĕ dĕōs ēt laētŭs ŭtērquĕ
spēctārī sŭpĕrīs āddēbānt mēntĭbŭs īrās.
iāmque īctū vălĭdō lībrātam ā pēctŏrĕ Poēnī
Pāllăs ĭn ōblīquūm dēxtrā dētōrsĕrăt hāstām,
ēt Grādīvŭs ŏpēm dīvaē pōrtārĕ fĕrōcīs
ēxēmplō dōctūs pōrgēbāt prōtĭnŭs ēnsēm
Aētnaēum īn pūgnās iŭvĕni āc māiōră iŭbēbāt.
tūm Vīrgo īgnēscēns pĕnĭtūs vĭŏlēntă rĕpēntĕ
sūffūdīt flāmmīs ōra ātque ōblīquă rĕtōrquēns
lūmĭnă tūrbātō sŭpĕrāvīt Gōrgŏnă vūltū.
ērēxēre ōmnēs īmmānĭă mēmbră chĕlŷdrī
aēgĭdĕ cōmmōtā, prīmīquĕ fŭrōrĭs ăd īctūs
rēttŭlĭt īpsĕ pĕdēm sēnsim ā cērtāmĭnĕ Māvōrs.
hīc dĕă cōnvūlsām răpĭdō cōnāmĭnĕ pārtēm
vīcīnī mōntīs scŏpŭlīsque hōrrēntĭă sāxă
īn Mārtēm fŭrĭbūndă iăcīt, lōngēquĕ rĕlātōs
ēxpāvīt sŏnĭtūs trĕmĕfāctō lītŏrĕ Sāsōn.
Āt nōn haēc sŭpĕrūm fāllēbānt proēlĭă rēgēm.
dēmīttīt prŏpĕrē sūccīnctām nūbĭbŭs Īrīm,
quaē nĭmĭōs frēnēt mōtūs, āc tālĭă fātūr:
"ī, dĕa, ĕt Oēnōtrīs vēlōx āllābĕrĕ tērrīs
gērmānōquĕ trŭcēs, dīc, Pāllās mītĭgĕt īrās
nēc spērēt fīxās Pārcārūm vērtĕrĕ lēgēs.
dīc ĕtĭām: nī dēsīstīs (nām vīrŭs ĕt aēstūs
flāmmĭfĕraē nōvī mēntīs) nēc cōllĭgĭs īrām,
aēgĭdĕ praēcēllānt quāntum hōrrĭdă fūlmĭnă nōscēs."
Quaē pōstquam āccēpīt dŭbĭtāns Trītōnĭă vīrgŏ
nēc sāt cērtă dĭū, pătrĭīs ān cēdĕrĕt ārmīs,
"ābsīstēmŭs" ăīt "cāmpō. sēd Pāllădĕ pūlsā
nūm fāta āvērtēt caēlōque ārcēbĭt ăb āltō
cērnĕrĕ Gārgānī fērvēntĭă caēdĭbŭs ārvă?"
haēc ēffātă căvā Poēnum īn cērtāmĭnă nūbĕ
sūblātūm dīvērsă tŭlīt tērrāsquĕ rĕlīquīt.
Āt Grādīvŭs ătrōx rĕmĕāntĭs ĭn aēthĕră dīvaē
ābscēssū rĕvŏcāt mēntēs fūsōsquĕ pĕr aēquōr
īpsĕ mănū māgnā nĕbŭlām cīrcūmdătŭs ācrī
rēstĭtŭīt pūgnaē. cōnvērtūnt sīgnă nŏvāmquĕ
īnstaūrānt Ĭtălī vērsā fōrmīdĭnĕ caēdēm,
cūm vēntīs pŏsĭtūs cūstōs, cuī flāmĭnă cārcēr
īmpĕrĭō cōmprēssă tĕnēt caēlūmquĕ rŭēntēs
Eūrīque ēt Bŏrĕaē pārēnt Cōrīquĕ Nŏtīquĕ,
Iūnōnīs prĕcĭbūs prōmīssa haūd pārvă fĕrēntīs
rēgnāntem Aētōlīs Vūltūrnum īn proēlĭă cāmpīs
ēffrēnāt. plăcĕt hīc īrae ēxĭtĭābĭlĭs ūltōr.
quī sē pōstquam Aētnaē mērsīt cāndēntĕ bărāthrō
cōncēpītque īgnēs ēt flāmmĕă prōtŭlĭt ōră,
ēvŏlăt hōrrēndō strīdōre āc Daūnĭă rēgnă
pērflăt ăgēns caēcām glŏmĕrātō pūlvĕrĕ nūbēm.
ērĭpŭēre ŏcŭlōs aūraē vōcēmquĕ mănūsquĕ
vērtĭce hărēnōsō cāndēntēs, flēbĭlĕ dīctū
tōrquĕt ĭn ōră glŏbōs Ĭtălum ēt bēllārĕ mănīplīs
iūssā laētātūr răbĭē. tūm mōlĕ rŭīnaē
stērnūntūr tēllūre ēt mīlĕs ĕt ārmă tŭbaēquĕ,
ātque ōmnīs rētrō flātu ōccūrsāntĕ rĕfērtūr
lāncĕa ĕt īn tērgūm Rŭtŭlīs cădĭt īrrĭtŭs īctūs.
ātque īdēm flātūs Poēnōrūm tēlă sĕcūndānt,
ēt vĕlŭt āmmēntō cōntōrta hāstīlĭă tūrbŏ
ādiŭvăt āc Tўrĭās īmpēllīt strīdŭlŭs hāstās.
tūm dēnsō faūcēs praēclūsūs pūlvĕrĕ mīlēs
īgnāvām mōrtēm cōmprēssō maērĕt hĭātū.
īpsĕ căpūt flāvūm cālīgĭnĕ cōndĭtŭs ātrā
Vūltūrnūs mūltāquĕ cŏmām pērfūsŭs hărēnā
nūnc vērsōs ăgĭt ā tērgō strīdēntĭbŭs ālīs,
nūnc mĕdĭam īn frōntēm vĕnĭēns clāmāntĕ prŏcēllā
ōbvĭŭs ārmă quătīt pătŭlōque īnsībĭlăt ōrĕ,
īntērdum īntēntōs pūgnae ēt iāmiāmquĕ fĕrēntēs
hōstīlī iŭgŭlō fērrūm cōnāmĭne ĕt īctū
āvērtīt dēxtrāmque īpsō dē vūlnĕrĕ vēllīt.
nēc sătĭs Aūsŏnĭās pāssīm foēdārĕ cŏhōrtēs:
īn Mārtēm vŏmĭt īmmīxtās mūgītĭbŭs aūrās
bīsquĕ dĕī sūmmās vībrāvīt tūrbĭnĕ crīstās.
Quaē dūm Rōmŭlĕīs ēxērcēt proēlĭă tūrmīs
Aēŏlĭūs fŭrŏr ēt Mārtēm sūccēndĭt ĭn īrās,
āffātūr Vīrgō sŏcĭā Iūnōnĕ părēntēm:
"quāntōs Grādīvūs flūctūs īn Pūnĭcă cāstră,
rēspĭce, ăgīt quāntīsquĕ fŭrēns sē caēdĭbŭs īmplēt!
nūnc, quaēsō, tērrīs dēscēndĕrĕ nōn plăcĕt Īrīm?
quāmquam ĕgŏ nōn Teūcrōs (nōstrō cūm pīgnŏrĕ rēgnēt
Rōma ēt Pāllădĭō sēdēs hāc ūrbĕ lŏcārīm)
nōn Teūcrōs dēlēre ădĕrām, sēd lūmĕn ălūmnaē
Hānnĭbălēm Lĭbўaē pēllī flōrēntĭbŭs ānnīs
vīta ātque ēxstīngūĭ prĭmōrdĭă tāntă nĕgābām."
Ēxcĭpĭt hīnc Iūnō lōngīquĕ lăbōrĭs ăb īrā
"īmmo," ăĭt "ūt nōscānt gēntēs, īmmānĭă quāntūm
rēgnă Iŏvīs vălĕānt cūnctīsquĕ pŏtēntĭă quāntūm
āntīstēt, cōniūnx, sŭpĕrīs tŭă, dīsĭcĕ tēlō
flāgrāntī (nīl ōrāmūs) Cārthāgĭnĭs ārcēs
Sīdŏnĭāmque ăcĭēm vāstō tēllūrĭs hĭātū
Tārtărĕīs īmmērgĕ vădīs aūt ōbrŭĕ pōntō."
Cōntrā quaē mītī rēspōndēt Iūppĭtĕr ōrĕ:
"cērtātīs fātīs ēt spēs ēxtēndĭtĭs aēgrās.
īlle, ō nātă, lĭbēns cuī tēla ĭnĭmīcă fĕrēbās,
cōntūndēt iŭvĕnīs Tўrĭōs āc nōmĭnă gēntīs
īndŭĕt ēt Lĭbўcām fĕrĕt īn Căpĭtōlĭă laūrūm.
āt cuī tū, cōniūnx, cuī dās ănĭmōsquĕ dĕcūsquĕ,
(fātă căno) āvērtēt pŏpŭlīs Laūrēntĭbŭs ārmă.
nēc lōngē clādīs mētaē. vĕnĭt hōră dĭēsquĕ,
quā nūllās ūmquām trānsīsse ōptāvĕrĭt Ālpēs."
sīc ăĭt ātque Īrīm prŏpĕrē dēmīttĭt Ŏlŷmpō,
quaē rĕvŏcēt Mārtēm iŭbĕātque ābscēdĕrĕ pūgnā.
nēc vĕtĭtīs lūctātŭs ăbīt Grādīvŭs ĭn āltās
cūm frĕmĭtū nūbēs, quāmquām lĭtŭīquĕ tŭbaēquĕ
vūlnĕrăque ēt sānguīs ēt clāmŏr ĕt ārmă iŭvārēnt.
Ūt pătŭīt lībēr sŭpĕrūm cērtāmĭnĕ tāndēm
lāxātūsquĕ dĕō cāmpūs, rŭĭt aēquŏre ăb īmō
Poēnūs, quō sēnsīm caēlēstĭă fūgĕrăt ārmă,
māgnā vōcĕ trăhēns ĕquĭtēmquĕ vĭrōsquĕ fĕraēquĕ
tūrrĭgĕraē mōlēm tōrmēntōrūmquĕ lăbōrēs.
ātque ŭbĭ tūrbāntēm lĕvĭōrēs ēnsĕ cătērvās
āgnōvīt iŭvĕnēm scīntīllāvītquĕ crŭēntīs
īră gĕnīs, "quaēnām Fŭrĭaē quīsve ēgĭt ĭn hōstēm,
ēn, Mĭnŭcī, dĕŭs, ūt rūrsūs tē crēdĕrĕ nōbīs
aūdērēs?" īnquīt. "gĕnĭtōr tĭbĭ nātŭs ăb ārmīs
īllĕ mĕīs ŭbĭ nūnc Făbĭūs? sĕmĕl, īmprŏbĕ, nōstrās
sīt sătĭs ēvāsīssĕ mănūs." ātque īndĕ sŭpērbīs
hāstă cŏmēs dīctīs mūrālī tūrbĭnĕ pēctūs
trānsfŏrăt ēt vōcēs vēntūrās ōccŭpăt īctū.
Nēc fērrō saēvīrĕ săt ēst. āppēllĭtŭr ātrā
mōlĕ fĕra, ēt mōnstrīs cōmpōnĭtŭr Ītălă pūbēs.
nām praēvēctŭs ĕquō mŏdĕrāntēm cūspĭdĕ Lūcās
Maūrum īn bēllă bŏvēs stĭmŭlīs māiōrĭbŭs īrĕ
āc rāptārĕ iŭbēt Lĭbўcārum ārmēntă fĕrārūm.
īmmānē strīdēns ăgĭtūr crēbrōquĕ cŏāctă
vūlnĕrĕ bēllātrīx prŏpĕrōs fērt bēlŭă grēssūs.
līvēntī dōrsō tūrrīs flāmmāquĕ vĭrīsquĕ
ēt iăcŭlīs ārmātă sĕdēt. prŏcŭl āspĕră grāndŏ
sāxōrūm sŭpĕr ārmă rŭīt, pāssīmquĕ vŏlāntī
cēlsūs tēlōrūm fūndīt Lĭbўs āggĕrĕ nīmbūm.
stāt nĭvĕīs lōngūm stīpātă pĕr āgmĭnă vāllūm
dēntĭbŭs, ātque ĕbŏrī praēfīxā cōmmĭnŭs hāstā
fūlgĕt ăb īncūrvō dērēctă căcūmĭnĕ cūspīs.
hīc īntēr trĕpĭdōs rērūm pēr mēmbră, pĕr ārmă
ēxĭgĭt Ūfēntīs scĕlĕrātūm bēlŭă dēntēm
clāmāntēmquĕ fĕrēns cālcātă pĕr āgmĭnă pōrtāt.
nēc lĕvĭūs Tădĭō lētūm: quā tēgmĭnĕ thōrāx
mūltĭplĭcīs līnī claūdīt lătŭs, īmprŏbă sēnsīm
cōrpŏrĕ nōn laēsō pĕnĕtrārūnt spīcŭlă dēntīs
ēt sūblīmĕ vĭrūm clĭpĕō rĕsŏnāntĕ tŭlērūnt.
haūd ēxcūssă nŏvī vīrtūs tērrōrĕ pĕrīclī.
ūtĭtŭr ād laūdēm cāsū gĕmĭnūmquĕ cĭtātō
vīcīnūs frōntī lūmēn trānsvērbĕrăt ēnsĕ.
ēxstĭmŭlātă grăvī sēsē fĕră tōllĭt ăd aūrās
vūlnĕre ĕt ērēctīs ēxcūssām crūrĭbŭs āltē
pōnĕ iăcīt vōlvēns rēflēxō pōndĕrĕ tūrrīm.
ārmă vĭrīquĕ sĭmūl spŏlĭātăquĕ bēlŭă vīsū
stērnūntūr sŭbĭtā, mĭsĕrāndūm, mīxtă rŭīnā.
Spārgī flāgrāntēs cōntrā bēllāntĭă mōnstră
Dārdănĭūs taēdās dūctōr iŭbĕt ēt făcĭs ātraē,
quōs fĕră cīrcūmfērt, cōmplērī sūlphŭrĕ mūrōs.
nēc iūssō mŏră. cōllēctīs fūmāntĭă lūcēnt
tērga ĕlĕphāntōrūm flāmmīs, pāstūsquĕ sŏnōrō
īgnĭs ĕdāx vēntō pēr prōpūgnācŭlă fērtūr.
nōn ălĭtēr, Pīndō Rhŏdŏpēve īncēndĭă pāstōr
cūm iăcĭt ēt sīlvīs spătĭātūr fērvĭdă pēstīs
frōndōsi īgnēscūnt scŏpŭlī sŭbĭtōquĕ pĕr āltă
cōllūcēt iŭgă dīssūltāns Vūlcānĭŭs ārdōr.
īt fĕră cāndēntī tōrrēntĕ bĭtūmĭnĕ cōrpūs
āmēns ēt lāxō dīdūcīt līmĭtĕ tūrmās.
nēc cuīquām vīrtūs prŏpĭōră căpēssĕrĕ bēllă:
lōngīnquīs aūdēnt iăcŭlīs ĕt hărūndĭnĭs īctū.
ūrĭtŭr īmpătĭēns ēt māgnī cōrpŏrĭs aēstū
hūc ātque hūc iāctās āccēndīt bēlŭă flāmmās,
dōnēc vīcīnī tāndēm sē flūmĭnĭs ūndīs
praēcĭpĭtēm dĕdĭt ēt tĕnŭī dēcēptă lĭquōrĕ
stāgnāntīs pēr plānă vădī tŭlĭt īncĭtă lōngīs
ēxstāntēm rīpīs flāmmām. tūm dēnĭquĕ sēsē
gūrgĭtĭs īmmērsīt mōlēm căpĭēntĕ prŏfūndō.
Āt quā pūgnă dătūr nēcdūm Maūrūsĭă pēstīs
īgnĕ călēt, cīrcūmfūsī Rhoētēĭă pūbēs
nūnc iăcŭlīs, nūnc ēt sāxīs, nūnc ālĭtĕ plūmbō
ēmĭnŭs īncēssūnt, ūt quī cāstēllă pĕr āltōs
ōppūgnāt mūnītă lŏcōs ātque āssĭdĕt ārcēs.
aūsūs dīgnă vĭrō, fōrtūnā dīgnă sĕcūndā,
ēxtŭlĕrāt dēxtram ātque ādvērsūm cōmmĭnŭs ēnsēm
Mīncĭŭs īnfēlīx aūsī, sēd strīdŭla ănhēlūm
fērvōrem ēffūndēns mōnstrī mănŭs ābstŭlĭt ācrī
īmplĭcĭtūm nēxū dīrōquĕ lĭgāmĭnĕ tōrsīt
ēt sŭpĕrās āltē mĭsĕrūm iăcŭlātă pĕr aūrās
tēllūri ēlīsīs āfflīxīt, flēbĭlĕ, mēmbrīs.
Hās īntēr clādēs vīsō Vārrōnĕ sŭb ārmīs
īncrĕpĭtāns Paūlūs "quīn īmūs cōmmĭnŭs" īnquīt
"dūctōrī Tўrĭō, quēm vīnctūm cōllă cătēnīs
stātūrum āntĕ tŭōs cūrrūs prōmīsĭmŭs ūrbī?
heū pătrĭa, heū plēbēs scĕlĕrāta ēt prāvă făvōrīs!
haūd ūmquam ēxpĕdĭēs tām dūrā sōrtĕ mălōrūm,
quēm tĭbĭ nōn nāscī fŭĕrīt pēr vōtă pĕtēndūm,
Vārrōnem Hānnĭbălēmnĕ, măgīs." dūm tālĭă Paūlūs,
ūrgēt praēcĭpĭtēs Lĭbўs ātque īn tērgă rŭēntūm
ānte ŏcŭlōs cūnctās dūctōrīs cōncĭtăt hāstās.
pūlsātūr gălĕa ēt quătĭūntūr cōnsŭlĭs ārmă.
ācrĭŭs hōc Paūlūs mĕdĭōs rŭĭt āspĕr ĭn hōstēs.
Tūm vēro ēxcūssūs mēntem, īn cērtāmĭnă Paūlō
āvĭă dīdūctō, cōnvērtīt Vārrŏ mănūquĕ
cōrnĭpĕdem īnflēctēns "dās," īnquīt "pātrĭă, poēnās,
quaē Făbĭo īncŏlŭmī Vārrōnem ād bēllă vŏcāstī.
quaēnam aūtēm mēntīs vēl quaē dīscōrdĭă fātī?
Pārcārūmquĕ lătēns fraūs ēst? ābrūmpĕrĕ cūnctă
iāmdūdūm cūm lūcĕ lĭbēt. sēd cōmprĭmĭt ēnsēm
nēscĭŏ quī dĕŭs ēt mēme ād grăvĭōră rĕsērvāt.
vīvāmne ēt frāctōs spārsōsquĕ crŭōrĕ mĕōrūm
hōs rĕfĕrām pŏpŭlō fāscēs ātque ōră pĕr ūrbēs
īrātās spēctāndă dăbo ēt, quō saēvĭŭs īpsĕ
Hānnĭbăl haūd pōscāt, fŭgĭam ēt tē, Rōmă, vĭdēbō?"
plūra īndīgnāntēm tēlīs prŏpĭōrĭbŭs hōstēs
ēgēre, ēt sŏnĭpēs răpŭīt lāxātŭs hăbēnās.
Turbato monstris Latio cladisque futurae
signa per Ausoniam prodentibus irrita diuis,
haud secus ac si fausta forent et prospera pugnae
omina uenturae, consul traducere noctem
exsomnis telumque manu uibrare per umbras
ac modo segnitiae Paulum increpitare, modo acres
exercere tubas nocturnaque classica uelle.
nec minor in Poeno properi certaminis ardor.
erumpunt uallo fortuna urgente sinistra
consertaeque manus. nam sparsi ad pabula campis
uicinis raptanda Macae fudere uolucrem
telorum nubem. ante omnes inuadere bella
Mancinus gaudens hostilique unguere primus
tela cruore cadit, cadit et numerosa iuuentus.
nec pecudum fibras Varro et contraria Paulo
auspicia incusante deum compesceret arma,
ni sors alterni iuris, quo castra reguntur,
arbitrium pugnae properanti in fata negasset.
quae tamen haud ualuit perituris milibus una
plus donasse die. rediere in castra, gemente
haud dubie Paulo, qui crastina iura uideret
amenti cessura uiro frustraque suorum
seruatas a caede animas. nam turbidus ira
infensusque morae dilata ob proelia ductor
"sicine, sic" inquit "grates pretiumque rependis,
Paule, tui capitis? meruerunt talia, qui te
legibus atque urnae dira eripuere minanti?
tradant immo hosti reuocatos ilicet enses,
tradant arma iube aut pugnantum deripe dextris.
sed uos, quorum oculos atque ora umentia uidi,
uertere cum consul terga et remeare iuberet,
ne morem et pugnae signum exspectate petendae.
dux sibi quisque uiam rapito, cum spargere primis
incipiet radiis Gargana cacumina Phoebus.
pandam egomet propere portas. ruite ocius atque hunc
ereptum reuocate diem." sic turbidus aegra
pestifero pugnae castra incendebat amore.
At Paulus, iam non idem nec mente nec ore,
sed qualis stratis deleto milite campis
post pugnam stetit, ante oculos atque ora futuro
obuersante malo, ceu iam spe lucis adempta
cum stupet exanimata parens natique tepentes
nequiquam fouet extremis amplexibus artus,
"per totiens" inquit "concussae moenia Romae
perque has, nox Stygia quas iam circumuolat umbra,
insontes animas, cladi parce obuius ire.
dum transit diuum furor et consumitur ira
Fortunae, nouus Hannibalis, sat, nomina ferre
si discit miles nec frigidus aspicit hostem.
nonne uides, cum uicinis auditur in aruis,
quam subitus linquat pallentia corpora sanguis,
quamque fluant arma ante tubas? cunctator et aeger,
ut rere, in pugnas Fabius quotcumque sub illis
culpatis duxit signis, nunc arma capessunt.
at quos Flaminius - sed dira auertite, diui!
sin nostris animus monitis precibusque repugnat,
aures pande deo. cecinit Cymaea per orbem
haec olim uates et te praesaga tuosque
uulgauit terris proauorum aetate furores.
iamque alter tibi, nec perplexo carmine, coram
fata cano uates: sistis ni crastina signa,
firmabis nostro Phoebeae dicta Sibyllae
sanguine. nec Graio posthac Diomede ferentur,
sed te, si perstas, insignes consule campi."
haec Paulus, lacrimaeque oculis ardentibus ortae.
Necnon et noctem sceleratus polluit error.
Xanthippo captus Libycis tolerarat in oris
seruitium Satricus, mox inter praemia regi
Autololum dono datus ob uirtutis honorem.
huic domus et gemini fuerant Sulmone relicti
matris in uberibus nati, Mancinus et una
nomine Rhoeteo Solymus. nam Dardana origo
et Phrygio genus a proauo, qui sceptra secutus
Aeneae claram muris fundauerat urbem
ex sese dictam Solymon. celebrata colonis
mox Italis paulatim attrito nomine Sulmo.
at tum barbaricis Satricus cum rege cateruis
aduectus, quo non spretum, si posceret usus,
noscere Gaetulis Latias interprete uoces,
postquam posse datum Paeligna reuisere tecta
et patrium sperare larem, ad conamina noctem
aduocat ac furtim castris euadit iniquis.
sed fuga nuda uiri. sumpto nam prodere coepta
uitabat clipeo et dextra remeabat inermi.
exuuias igitur prostrataque corpora campo
lustrat et exutis Mancini cingitur armis.
iamque metus leuior. uerum, cui dempta ferebat
exsangui spolia et cuius nudauerat artus,
natus erat, paulo ante Mace prostratus ab hoste.
Ecce sub aduentum noctis primumque soporem
alter natorum, Solymus, uestigia uallo
Ausonio uigil extulerat, dum sorte uicissim
alternat portae excubias, fratrisque petebat
Mancini stratum sparsa inter funera corpus,
furtiua cupiens miserum componere terra.
nec longum celerarat iter, cum tendere in armis
aggere Sidonio uenientem conspicit hostem,
quodque dabat fors in subitis necopina, sepulcro
Aetoli condit membra occultata Thoantis.
inde, ubi nulla sequi propius pone arma uirumque
incomitata uidet uestigia ferre per umbras,
prosiliens tumulo contorquet nuda parentis
in terga haud frustra iaculum, Tyriamque sequentum
Satricus esse manum et Sidonia uulnera credens
auctorem caeci trepidus circumspicit ictus.
uerum ubi uictorem iuuenili robore cursus
attulit et notis fulsit lux tristis ab armis
fraternusque procul luna prodente retexit
ante oculos sese et radiauit comminus umbo,
exclamat iuuenis subita flammatus ab ira:
"non sim equidem Sulmone satus tua, Satrice, proles
nec frater, Mancine, tuus fatearque nepotem
Pergameo indignum Solymo, si euadere detur
huic nostras impune manus. tu nobile gestes
germani spolium ante oculos referasque superba
me spirante domus Paelignae perfidus arma?
haec tibi, cara parens Acca, ad solacia luctus
dona feram, nati ut figas aeterna sepulcro."
Talia uociferans stricto mucrone ruebat.
ast illi iam tela manu iamque arma fluebant
audita patria natisque et coniuge et armis,
ac membra et sensus gelidus stupefecerat horror.
tum uox semanimi miseranda effunditur ore:
"parce, precor, dextrae, non ut mihi uita supersit
(quippe nefas hac uelle frui), sed sanguine nostro
ne damnes, o nate, manus. Carthaginis ille
captiuus, patrias nunc primum aduectus in oras,
ille ego sum Satricus, Solymi genus. haud tua, nate,
fraus ulla est. iaceres in me cum feruidus hastam,
Poenus eram. uerum castris elapsus acerbis
ad uos et carae properabam coniugis ora.
hunc rapui exanimi clipeum. sed iam unice nobis
haec fratris tumulis arma excusata reporta.
curarum tibi prima tamen sit, nate, referre
ductori monitus Paulo: producere bellum
nitatur Poenoque neget certamina Martis.
augurio exsultat diuum immensamque propinqua
stragem acie sperat. quaeso, cohibete furentem
Varronem; namque hunc fama est impellere signa.
sat magnum hoc miserae fuerit mihi cardine uitae
solamen, cauisse meis. nunc ultima, nate,
inuento simul atque amisso redde parenti
oscula." sic fatus galeam exuit atque rigentis
inuadit nati tremebundis colla lacertis,
attonitoque timens uerbis sanare pudorem
uulneris impressi et telum excusare laborat:
"quis testis nostris, quis conscius affuit actis?
non nox errorem nigranti condidit umbra?
cur trepidas? da, nate, magis, da iungere pectus.
absoluo pater ipse manum, atque in fine laborum
hac condas oculos dextra, precor." at miser imo
pectore suspirans iuuenis non uerba uicesque
alloquio uocemue refert, sed sanguinis atri
sistere festinat cursum laceroque ligare
ocius illacrimans altum uelamine uulnus.
tandem inter gemitus miserae erupere querelae:
"sicine te nobis, genitor, Fortuna reducit
in patriam? sic te nato natumque parenti
impia restituit? felix o terque quaterque
frater, cui fatis genitorem agnoscere ademptum.
ast ego, Sidoniis imperditus, ecce, parentem
uulnere cognosco. saltem hoc, Fortuna, fuisset
solamen culpae, dubia ut mihi signa dedisses
infausti generis. uerum linquetur iniquis
non ultra superis nostros celare labores."
Haec dum amens queritur, iam deficiente cruore
in uacuas senior uitam disperserat auras.
tum iuuenis maestum attollens ad sidera uultum
"pollutae dextrae et facti Titania testis
infandi, quae nocturno mea lumine tela
derigis in patrium corpus, non amplius" inquit
"his oculis et damnato uiolabere uisu."
haec memorat, simul ense fodit praecordia et atrum
sustentans uulnus mananti sanguine signat
in clipeo mandata patris FVGE PROELIA VARRO,
ac summi tegimen suspendit cuspide teli
defletumque super prosternit membra parentem.
Talia uenturae mittebant omina pugnae
Ausoniis superi, sensimque abeuntibus umbris
conscia nox sceleris roseo cedebat Eoo.
ductor in arma suos Libys et Romanus in arma
excibant de more suos, Poenisque redibat,
qualis nulla dies omni surrexerit aeuo.
"non uerborum" inquit "stimulantum" Poenus "egetis,
Herculeis iter a metis ad Iapygis agros
uincendo emensi. nusquam est animosa Saguntos,
concessere Alpes, pater ipse superbus aquarum
Ausonidum Eridanus captiuo defluit alueo.
strage uirum mersus Trebia est, atque ora sepulcro
Lydia Flaminio premitur, lateque refulgent
ossibus ac nullo sulcantur uomere campi.
clarior his titulis plusque allatura cruoris
lux oritur. mihi magna satis, sat uero superque
bellandi merces sit gloria; cetera uobis
uincantur. quicquid diti deuexit Hibero,
quicquid in Aetnaeis iactauit Roma triumphis,
quin etiam Libyco si quid de litore raptum
condidit, in uestros ueniet sine sortibus enses.
ferte domos, quod dextra dabit. nil ductor honoris
ex opibus posco. raptor per saecula longa
Dardanus edomitum uobis spoliauerit orbem.
qui Tyria ducis Sarranum ab origine nomen,
seu Laurens tibi Sigeo sulcata colono
arridet tellus, seu sunt Byzacia cordi
rura magis centum Cereri fruticantia culmis,
electos optare dabo inter praemia campos.
addam etiam, flaua Thybris quas irrigat unda,
captiuis late gregibus depascere ripas.
qui uero externo socius mihi sanguine Byrsae
signa moues, dextram Ausonia si caede cruentam
attolles, hinc iam ciuis Carthaginis esto.
neu uos Garganus Daunique fefellerit ora,
ad muros statis Romae. licet auia longe
urbs agat et nostro procul a certamine distet,
hic hodie ruet, atque ultra te ad proelia, miles,
nulla uoco; ex acie tende in Capitolia cursum."
Haec memorat. tum propulso munimine ualli
fossarum rapuere moras, aciemque locorum
consilio curuis accommodat ordine ripis.
barbaricus laeuo stetit ad certamina cornu
bellator Nasamon unaque immanior artus
Marmarides, tum Maurus atrox Garamasque Macesque
et Massylae acies et ferro uiuere laetum
uulgus Adyrmachidae, pariter gens accola Nili
corpora ab immodico seruans nigrantia Phoebo.
quis positum agminibus caput imperiumque Nealces.
at parte in dextra, sinuat qua flexibus undam
Aufidus et curuo circum errat gurgite ripas,
Mago regit. subiere leues, quos horrida misit
Pyrene, populi uarioque auxere tumultu
lumineum latus. effulget caetrata iuuentus,
Cantaber ante alios nec tectus tempora Vasco
ac torto miscens Baliaris proelia plumbo
Baetigenaeque uiri. celsus media ipse coërcet
agmina, quae patrio firmauit milite quaeque
Celtarum Eridano perfusis saepe cateruis.
sed qua se fluuius retro labentibus undis
eripit et nullo cuneos munimine uallat,
turritas moles ac propugnacula dorso
belua nigranti gestans ceu mobilis agger
nutat et erectos attollit ad aethera muros.
cetera iam Numidis circumuolitare uagosque
ferre datur cursus et toto feruere campo.
Dum Libys incenso dispensat milite uires
hortandoque iterum atque iterum insatiabilis urget
factis quemque suis et se cognoscere iactat,
qua dextra ueniant stridentis sibila teli,
promittitque uiris nulli se defore testem,
iam Varro exacta uallo legione mouebat
cladum principia, ac pallenti laetus in unda
laxabat sedem uenturis portitor umbris.
stant primi, quos sanguineae pendente uetabant
ire notae clipeo, defixique omine torpent.
iuxta terribilis facies: miseranda iacebant
corpora in amplexu, natusque in pectore patris
imposita uulnus dextra letale tegebat.
effusae lacrimae, Mancinique inde reuersus
fraterna sub morte dolor, tum triste mouebat
augurium et similes defuncto in corpore uultus.
ocius erroris culpam deflendaque facta
ductori pandunt atque arma uetantia pugnam.
ille ardens animi "ferte haec" ait "omina Paulo.
namque illum, cui femineo stant corde timores,
mouerit ista manus, quae caede imbuta nefanda,
cum Furiae expeterent poenas, fortasse paterno
signauit moriens sceleratum sanguine carmen."
Tum minitans propere describit munera pugnae,
quaque feras saeuus gentes aciemque Nealces
temperat, hac sese Marso cum milite cumque
Samnitum opponit signis et Iapyge alumno.
at campi medio (namque hac in parte uidebat
stare ducem Libyae) Seruilius obuia adire
arma et Picentes Vmbrosque inferre iubetur.
cetera Paulus habet dextro certamina cornu.
his super insidias contra Nomadumque uolucrem
Scipiadae datur ire manum, quaque arte dolisque
scindent se turmae, praedicit spargere bellum.
Iamque propinquabant acies, agilique uirorum
discursu mixtoque simul calefacta per ora
cornipedum hinnitu et multum crepitantibus armis
errabat caecum turbata per agmina murmur.
sic, ubi prima mouent pelago certamina uenti,
inclusam rabiem ac sparsuras astra procellas
parturit unda freti fundoque emota minaces
exspirat per saxa sonos atque acta cauernis
torquet anhelantem spumanti uertice pontum.
Nec uero fati tam saeuo in turbine solum
terrarum fuit ille labor. discordia demens
intrauit caelo superosque ad bella coëgit.
hinc Mauors, hinc Gradiuum comitatus Apollo
et domitor tumidi pugnat maris, hinc Venus amens
hinc Vesta et captae stimulatus caede Sagunti
Amphitryoniades, pariter ueneranda Cybele
Indigetesque dei Faunusque satorque Quirinus
alternusque animae mutato Castore Pollux.
contra cincta latus ferro Saturnia Iuno
et Pallas, Libycis Tritonidos edita lymphis,
ac patrius flexis per tempora cornibus Hammon
multaque praeterea diuorum turba minorum.
quorum ubi mole simul uenientum et gressibus alma
intremuit tellus, pars impleuere propinquos
diuisi montes, pars sedem nube sub alta
ceperunt: uacuo descensum ad proelia caelo.
Tollitur immensus deserta ad sidera clamor,
Phlegraeis quantas effudit ad aethera uoces
terrigena in campis exercitus, aut sator aeui
quanta Cyclopas noua fulmina uoce poposcit
Iuppiter, exstructis uidit cum montibus ire
magnanimos raptum caelestia regna gigantas.
nec uero prima in tantis concursibus hasta
ulla fuit. stridens nimbus certante furore
telorum simul effusus, cupidaeque cruoris
hinc atque hinc animae gemina cecidere procella.
ac prius insanus dextra quam ducitur ensis,
bellantum pars magna iacet. super ipsa suorum
corpora consistunt auidi calcantque gementes.
nec magis aut Libyco protrudi Dardana nisu
auertiue potest pubes, aut ordine pelli
fixa suo Sarrana manus, quam uellere sede
si coeptet Calpen impacto gurgite pontus.
amisere ictus spatium, nec morte peracta
artatis cecidisse licet. galea horrida flictu
aduersae ardescit galeae, clipeusque fatiscit
impulsu clipei, atque ensis contunditur ense.
pes pede uirque uiro teritur, tellusque uideri
sanguine operta nequit, caelumque et sidera pendens
abstulit ingestis nox densa sub aethere telis.
quis astare loco dederat Fortuna secundo,
contorum longo et procerae cuspidis ictu,
ceu primas agitent acies, certamina miscent.
at quos deinde tenet retrorsum inglorius ordo,
missilibus certant pugnas aequare priorum.
ultra clamor agit bellum, milesque cupiti
Martis inops saeuis impellit uocibus hostem.
non ullum defit teli genus. hi sude pugnas,
hi pinu flagrante cient, hi pondere pili,
at saxis fundaque alius iaculoque uolucri.
interdum stridens per nubila fertur harundo,
interdumque ipsis metuenda phalarica muris.
Speramusne, deae, quarum mihi sacra coluntur,
mortali totum hunc aperire in saecula uoce
posse diem? tantumne datis confidere linguae,
ut Cannas uno ore sonem? si gloria uobis
nostra placet neque uos magnis auertitis ausis,
huc omnes cantus Phoebumque uocate parentem.
uerum utinam posthac animo, Romane, secunda,
quanto tunc aduersa, feras! sitque hactenus, oro,
nec libeat temptare deis, an Troia proles
par bellum tolerare queat. tuque anxia fati
pone, precor, lacrimas et adora uulnera laudes
perpetuas paritura tibi. nam tempore, Roma,
nullo maior eris. mox sic labere secundis,
ut sola cladum tuearis nomina fama.
Iamque inter uarias Fortuna utrimque uirorum
alternata uices incerto eluserat iras
euentu, mediaque diu pendente per ambas
spe gentes paribus Mauors flagrabat in armis,
mitia ceu uirides agitant cum flamina culmos,
necdum maturas impellit uentus aristas,
huc atque huc it summa seges nutansque uicissim
alterno lente motu incuruata nitescit.
tandem barbaricis perfractam uiribus acri
dissipat incurrens aciem clamore Nealces.
laxati cunei, perque interualla citatus
irrupit trepidis hostis. tum turbine nigro
sanguinis exundat torrens, nullumque sub una
cuspide procumbit corpus. dum uulnera tergo
bellator timet Ausonius, per pectora saeuas
exceptat mortes et leto dedecus arcet.
Stabat cum primis mediae certamine pugnae
aspera semper amans et par cuicumque periclo
Scaeuola, nec tanta uitam iam strage uolebat,
sed dignum proauo letum et sub nomine mortem.
is postquam frangi res atque augescere uidit
exitium, "breuis hoc uitae, quodcumque relictum,
extendamus;" ait "nam uirtus futile nomen,
ni decori sat sint pariendo tempora leti."
dixit et in medios, qua dextera concita Poeni
limitem agit, uasto conixus turbine fertur.
hic exsultantem Caralim atque erepta uolentem
induere excelso caesi gestamina trunco
ense subit, capuloque tenus ferrum impulit ira.
uoluitur ille ruens atque arua hostilia morsu
appetit et mortis premit in tellure dolores.
nec Gabaris Sicchaeque uirum tenuere furentem
concordi uirtute manus; sed perdidit acer,
dum stat, decisam Gabar inter proelia dextram;
at Siccha auxilium magno turbante dolore
dum temere accelerat, calcato improuidus ense
succidit ac nudae sero uestigia plantae
damnauit dextraque iacet morientis amici.
tandem conuertit fatalia tela Nealcae
fulminei gliscens iuuenis furor. exsilit ardens
nomine tam claro stimulante ad praemia caedis
tum silicem scopulo auulsum, quem montibus altis
detulerat torrens, raptum contorquet in ora
turbidus. incusso crepuerunt pondere malae,
ablatusque uiro uultus. concreta cruento
per nares cerebro sanies fluit, atraque manant
orbibus elisis et trunca lumina fronte.
Sternitur unanimo Marius succurrere Capro
conatus metuensque uiro superesse cadenti.
lucis idem auspicium ac patrium et commune duobus
paupertas; sacro iuuenes Praeneste creati
miscuerant studia et iuncta tellure serebant.
uelle ac nolle ambobus idem sociataque toto
mens aeuo ac paruis diues concordia rebus.
occubuere simul, uotisque ex omnibus unum
id Fortuna dedit, iunctam inter proelia mortem.
arma fuere decus uictori bina Symaetho.
Sed longum tanto laetari munere casus
haud licitum Poenis. aderat terrore minaci
Scipio conuersae miseratus terga cohortis
et cuncti fons Varro mali flauusque comarum
Curio et a primo descendens consule Brutus.
atque his fulta uiris acies repararet ademptum
mole noua campum, subito ni turbine Poenus
agmina frenasset iam procurrentia ductor.
isque ut Varronem procul inter proelia uidit
et iuxta sagulo circumuolitare rubenti
lictorem: "nosco pompam atque insignia nosco.
Flaminius modo talis" ait. tum feruidus acrem
ingentis clipei tonitru praenuntiat iram.
heu miser! aequari potuisti funere Paulo,
si tibi non ira superum tunc esset ademptum
Hannibalis cecidisse manu. quam saepe querere,
Varro, deis, quod Sidonium defugeris ensem!
nam rapido subitam portans in morte salutem
procursu incepta in sese discrimina uertit
Scipio. nec Poenum, quamquam est ereptus opimae
caedis honor, mutasse piget maiore sub hoste
proelia et erepti Ticina ad flumina patris
exigere oblato tandem certamine poenas.
stabant educti diuersis orbis in oris,
quantos non alias uidit concurrere tellus,
Marte uiri dextraque pares, sed cetera ductor
anteibat Latius, melior pietate fideque.
Desiluere caua turbati ad proelia nube
Mauors Scipiadae metuens, Tritonia Poeno,
aduentuque deum intrepidis ductoribus ambae
contremuere acies. ater, qua pectora flectit
Pallas, Gorgoneo late micat ignis ab ore
sibilaque horrificis torquet serpentibus aegis.
fulgent sanguinei, geminum uibrare cometen
ut credas, oculi, summaque in casside largus
undantes uoluit flammas ad sidera uertex.
at Mauors moto proturbans aëra telo
et clipeo campum inuoluens Aetnaea Cyclopum
munere fundentem loricam incendia gestat
ac pulsat fulua consurgens aethera crista.
Ductores pugnae intenti, quantumque uicissim
auderent, propius mensi, tamen arma ferentes
sensere aduenisse deos et laetus uterque
spectari superis addebant mentibus iras.
iamque ictu ualido libratam a pectore Poeni
Pallas in obliquum dextra detorserat hastam,
et Gradiuus opem diuae portare ferocis
exemplo doctus porgebat protinus ensem
Aetnaeum in pugnas iuueni ac maiora iubebat.
tum Virgo ignescens penitus uiolenta repente
suffudit flammis ora atque obliqua retorquens
lumina turbato superauit Gorgona uultu.
erexere omnes immania membra chelydri
aegide commota, primique furoris ad ictus
rettulit ipse pedem sensim a certamine Mauors.
hic dea conuulsam rapido conamine partem
uicini montis scopulisque horrentia saxa
in Martem furibunda iacit, longeque relatos
expauit sonitus tremefacto litore Sason.
At non haec superum fallebant proelia regem.
demittit propere succinctam nubibus Irim,
quae nimios frenet motus, ac talia fatur:
"i, dea, et Oenotris uelox allabere terris
germanoque truces, dic, Pallas mitiget iras
nec speret fixas Parcarum uertere leges.
dic etiam: ni desistis (nam uirus et aestus
flammiferae noui mentis) nec colligis iram,
aegide praecellant quantum horrida fulmina nosces."
Quae postquam accepit dubitans Tritonia uirgo
nec sat certa diu, patriis an cederet armis,
"absistemus" ait "campo. sed Pallade pulsa
num fata auertet caeloque arcebit ab alto
cernere Gargani feruentia caedibus arua?"
haec effata caua Poenum in certamina nube
sublatum diuersa tulit terrasque reliquit.
At Gradiuus atrox remeantis in aethera diuae
abscessu reuocat mentes fusosque per aequor
ipse manu magna nebulam circumdatus acri
restituit pugnae. conuertunt signa nouamque
instaurant Itali uersa formidine caedem,
cum uentis positus custos, cui flamina carcer
imperio compressa tenet caelumque ruentes
Eurique et Boreae parent Corique Notique,
Iunonis precibus promissa haud parua ferentis
regnantem Aetolis Vulturnum in proelia campis
effrenat. placet hic irae exitiabilis ultor.
qui se postquam Aetnae mersit candente barathro
concepitque ignes et flammea protulit ora,
euolat horrendo stridore ac Daunia regna
perflat agens caecam glomerato puluere nubem.
eripuere oculos aurae uocemque manusque
uertice harenoso candentes, flebile dictu
torquet in ora globos Italum et bellare maniplis
iussa laetatur rabie. tum mole ruinae
sternuntur tellure et miles et arma tubaeque,
atque omnis retro flatu occursante refertur
lancea et in tergum Rutulis cadit irritus ictus.
atque idem flatus Poenorum tela secundant,
et uelut ammento contorta hastilia turbo
adiuuat ac Tyrias impellit stridulus hastas.
tum denso fauces praeclusus puluere miles
ignauam mortem compresso maeret hiatu.
ipse caput flauum caligine conditus atra
Vulturnus multaque comam perfusus harena
nunc uersos agit a tergo stridentibus alis,
nunc mediam in frontem ueniens clamante procella
obuius arma quatit patuloque insibilat ore,
interdum intentos pugnae et iamiamque ferentes
hostili iugulo ferrum conamine et ictu
auertit dextramque ipso de uulnere uellit.
nec satis Ausonias passim foedare cohortes:
in Martem uomit immixtas mugitibus auras
bisque dei summas uibrauit turbine cristas.
Quae dum Romuleis exercet proelia turmis
Aeolius furor et Martem succendit in iras,
affatur Virgo socia Iunone parentem:
"quantos Gradiuus fluctus in Punica castra,
respice, agit quantisque furens se caedibus implet!
nunc, quaeso, terris descendere non placet Irim?
quamquam ego non Teucros (nostro cum pignore regnet
Roma et Palladio sedes hac urbe locarim)
non Teucros delere aderam, sed lumen alumnae
Hannibalem Libyae pelli florentibus annis
uita atque exstingui primordia tanta negabam."
Excipit hinc Iuno longique laboris ab ira
"immo," ait "ut noscant gentes, immania quantum
regna Iouis ualeant cunctisque potentia quantum
antistet, coniunx, superis tua, disice telo
flagranti (nil oramus) Carthaginis arces
Sidoniamque aciem uasto telluris hiatu
Tartareis immerge uadis aut obrue ponto."
Contra quae miti respondet Iuppiter ore:
"certatis fatis et spes extenditis aegras.
ille, o nata, libens cui tela inimica ferebas,
contundet iuuenis Tyrios ac nomina gentis
induet et Libycam feret in Capitolia laurum.
at cui tu, coniunx, cui das animosque decusque,
(fata cano) auertet populis Laurentibus arma.
nec longe cladis metae. uenit hora diesque,
qua nullas umquam transisse optauerit Alpes."
sic ait atque Irim propere demittit Olympo,
quae reuocet Martem iubeatque abscedere pugna.
nec uetitis luctatus abit Gradiuus in altas
cum fremitu nubes, quamquam lituique tubaeque
uulneraque et sanguis et clamor et arma iuuarent.
Vt patuit liber superum certamine tandem
laxatusque deo campus, ruit aequore ab imo
Poenus, quo sensim caelestia fugerat arma,
magna uoce trahens equitemque uirosque feraeque
turrigerae molem tormentorumque labores.
atque ubi turbantem leuiores ense cateruas
agnouit iuuenem scintillauitque cruentis
ira genis, "quaenam Furiae quisue egit in hostem,
en, Minuci, deus, ut rursus te credere nobis
auderes?" inquit. "genitor tibi natus ab armis
ille meis ubi nunc Fabius? semel, improbe, nostras
sit satis euasisse manus." atque inde superbis
hasta comes dictis murali turbine pectus
transforat et uoces uenturas occupat ictu.
Nec ferro saeuire sat est. appellitur atra
mole fera, et monstris componitur Itala pubes.
nam praeuectus equo moderantem cuspide Lucas
Maurum in bella boues stimulis maioribus ire
ac raptare iubet Libycarum armenta ferarum.
immane stridens agitur crebroque coacta
uulnere bellatrix properos fert belua gressus.
liuenti dorso turris flammaque uirisque
et iaculis armata sedet. procul aspera grando
saxorum super arma ruit, passimque uolanti
celsus telorum fundit Libys aggere nimbum.
stat niueis longum stipata per agmina uallum
dentibus, atque ebori praefixa comminus hasta
fulget ab incuruo derecta cacumine cuspis.
hic inter trepidos rerum per membra, per arma
exigit Vfentis sceleratum belua dentem
clamantemque ferens calcata per agmina portat.
nec leuius Tadio letum: qua tegmine thorax
multiplicis lini claudit latus, improba sensim
corpore non laeso penetrarunt spicula dentis
et sublime uirum clipeo resonante tulerunt.
haud excussa noui uirtus terrore pericli.
utitur ad laudem casu geminumque citato
uicinus fronti lumen transuerberat ense.
exstimulata graui sese fera tollit ad auras
uulnere et erectis excussam cruribus alte
pone iacit uoluens reflexo pondere turrim.
arma uirique simul spoliataque belua uisu
sternuntur subita, miserandum, mixta ruina.
Spargi flagrantes contra bellantia monstra
Dardanius taedas ductor iubet et facis atrae,
quos fera circumfert, compleri sulphure muros.
nec iusso mora. collectis fumantia lucent
terga elephantorum flammis, pastusque sonoro
ignis edax uento per propugnacula fertur.
non aliter, Pindo Rhodopeue incendia pastor
cum iacit et siluis spatiatur feruida pestis
frondosi ignescunt scopuli subitoque per alta
collucet iuga dissultans Vulcanius ardor.
it fera candenti torrente bitumine corpus
amens et laxo diducit limite turmas.
nec cuiquam uirtus propiora capessere bella:
longinquis audent iaculis et harundinis ictu.
uritur impatiens et magni corporis aestu
huc atque huc iactas accendit belua flammas,
donec uicini tandem se fluminis undis
praecipitem dedit et tenui decepta liquore
stagnantis per plana uadi tulit incita longis
exstantem ripis flammam. tum denique sese
gurgitis immersit molem capiente profundo.
At qua pugna datur necdum Maurusia pestis
igne calet, circumfusi Rhoeteia pubes
nunc iaculis, nunc et saxis, nunc alite plumbo
eminus incessunt, ut qui castella per altos
oppugnat munita locos atque assidet arces.
ausus digna uiro, fortuna digna secunda,
extulerat dextram atque aduersum comminus ensem
Mincius infelix ausi, sed stridula anhelum
feruorem effundens monstri manus abstulit acri
implicitum nexu diroque ligamine torsit
et superas alte miserum iaculata per auras
telluri elisis afflixit, flebile, membris.
Has inter clades uiso Varrone sub armis
increpitans Paulus "quin imus comminus" inquit
"ductori Tyrio, quem uinctum colla catenis
staturum ante tuos currus promisimus urbi?
heu patria, heu plebes scelerata et praua fauoris!
haud umquam expedies tam dura sorte malorum,
quem tibi non nasci fuerit per uota petendum,
Varronem Hannibalemne, magis." dum talia Paulus,
urget praecipites Libys atque in terga ruentum
ante oculos cunctas ductoris concitat hastas.
pulsatur galea et quatiuntur consulis arma.
acrius hoc Paulus medios ruit asper in hostes.
Tum uero excussus mentem, in certamina Paulo
auia diducto, conuertit Varro manuque
cornipedem inflectens "das," inquit "patria, poenas,
quae Fabio incolumi Varronem ad bella uocasti.
quaenam autem mentis uel quae discordia fati?
Parcarumque latens fraus est? abrumpere cuncta
iamdudum cum luce libet. sed comprimit ensem
nescio qui deus et meme ad grauiora reseruat.
uiuamne et fractos sparsosque cruore meorum
hos referam populo fasces atque ora per urbes
iratas spectanda dabo et, quo saeuius ipse
Hannibal haud poscat, fugiam et te, Roma, uidebo?"
plura indignantem telis propioribus hostes
egere, et sonipes rapuit laxatus habenas.