0

Talia dicentem confestim factio frendens

Temptare aggreditur uerbis cum fraude malignis:

'Certum est, ueridicum te nunc uenisse magistrum,

Nec quemquam metuens Domini uestigia seruas.

Dic ergo, an liceat nostrae dissoluere genti

Caesaris urgentis semper sub lege tributum?'

Ille sed inspiciens saeui penetralia cordis:

'Cur temptatis, ait, nunc me concludere uerbis,

Fallaces? mentis prodit fallacia fructum.

Inspicite in nummum sculptique nomismatis aera,

Caesaris expressum facile est ubi cernere uultum.

Soluite nunc illi propria sub lege tributum,

Atque Deo proprium legis seruemus honorem.'

Post Sadducaei hinc inde latratibus urgent:

'Moysea, qui legum posuit praecepta, iubere,

Si quis conubium properata morte relinquet,

Pignoribus mediis nondum de germine cretis,

Huius germano rursus sociabile uinclum

Deberi, generis pereat ne portio lapsi.

Finibus in nostris septem germana fuerunt

Corpora; sed maior primus mox uincula nuptae

Sumpsit, praeceleri cecidit sub acumine mortis

Post alius frater thalamis sine fructibus isdem

Concidit et cuncti iacuere ex ordine fratres

Unius et cunctos fletus gemuere maritae;

Post ipsam rapuit gelidae inclementia mortis.

Si uenient igitur cuncti sub limina uitae,

Cuius conubiis mulier reddenda resurget?'

Ollis Christus ait: 'Errori obnoxia prauo

Legibus et iussis Domini mens dura resistit.

Namque secunda dehinc laetae reparatio uitae

Non thalamos nouit, non terrae gaudia uana,

Sed similes leuibus genitoris iuxta ministris

Constituet regni uirtus sublimis in aula.

Nec Deus illorum dominum se ponere mauult,

Qui taetram proni meruerunt sumere mortem,

Sed potius uitae possunt qui prendere lucem.'

Ecce alii rogitant, quae sint firmissima legis.

Ille indefessus nulli responsa negabat:

'Sublimem caeli Dominum deuotio cordis

Diligat; est istaec uirtus firmissima legis.

Consimile est isti: Magno teneantur amore

Ad ius fraternum iustae penetralia mentis;

His etenim geminis dependent omnia iussis.

Sed uobis cuius suboles uentura uidetur

Christus, quem cuncti spondent in saecla profetae?'

Respondent, illum Dauidis germine nasci.

Prosequitur Christus: 'Cur illum dicere Dauid

Diuino flatu scriptum est Dominumque Deumque,

Quod proprium patrem non aequum est dicere nato?'

Talia saluator; cuncti obstipuere silentes.

Ille sed accita credentum plebe profatur:

'Aspicite scribas sublimi sede superbos.

Hi quaecumque docent, iustum est comprendere cordis

Obsequio, maculas ipsorum temnite uitae.

Abrupta imponunt umeris nam pondera uestris,

Ipsi quae digito saltem contingere nolunt.

Accubito primo cenae fastuque superbo

Atque salutantum uano tolluntur honore,

Et nomen sublime uolunt gestare magistri.

Sed uos noluerim praecelsi nominis arcem

Affectare, tamen uobis est una magistri

Imposita aeternum caeli de lege potestas

Vos eadem fratrum parili coniunxit amore.

Unus item pater est, caeli qui in culmine regnat.

In uobis si quis sublimia colla leuabit,

Decidet et barathri mergetur ad ultima caeno;

Ast humilis claram conscendet liber in aethram.

Deflendi semper scribae et lacrimabilis aeui

Caeca Pharisaeae cunctis fallacia plebis.

Nam uobis itiner clausum quia iure negatur,

Non sinitis quemquam penetrare per ardua lucis

Et cunctos trahitis saeuae ad consortia flammae.

Vos similes dicam tectis splendore sepulchris,

Quis facies nitida est, internaque turpia bustis.

Sic uox uelatur iustas sub imagine uitae

Atque aditis mentis celantur sordida corda.'

'O Solymi, Solymi, ferro qui saepe profetas

Ad uestram missos uitam sine fine necastis,

Quam uolui uestram gentem populumque tueri,

Ales uti dulces solita est sub corpore pullos

Obice pinnarum circumcomplexa fouere!

Sed uobis semper caelestia munera sordent.

Deseritur iam nunc domus haec uastanda ruinis,

Nec nostrum uobis fas ultra est cernere uultum.'

Egreditur templo, cuius praecelsa notantes

'Haec operum uobis miracula digna uidentur

Moenia discipulos tali sermone docebat:

Obtutu stupido; ueris sed discite dictis,

Quod mox cuncta solo passim disiecta iacebunt.'

Haec ad Oliueti dicens peruenerat arcem.

Discipuli solum postquam uidere, rogabant,

Ut sibi uenturi tempus distingueret aeui,

Promissa ipsius quem poscant prendere finem,

Eius et aduentus terrae consumeret orbem.

Quaerentum uerbis respondit talia Christus:

'Obseruate dolum, falso ne nomine capta

Credulitas laqueis errantum praecipitetur.

Discurrent cunctis bellorum incendia terris;

Sed uos praeualide consistite robore cordis,

Ne mens accepto iaceat turbata tumultu,

Non etenim prima imponent mox proelia finem,

Gentibus et gentes et regibus obuia reges

Signa ferent, nec morbi tunc corrumpere tractum

Aëris aut pestes prosternere corpora parcent.

Fixa etiam solido per inania pondere tellus

Per diuersa loci motu quassante tremiscet.

Haec in primitiis temptamina parua manebunt.

Prodentur multi uestrum letoque dabuntur,

Proque meo uobis incumbere nomine gentes

Tormentis poenisque feris odiisque necesse est.

Liuor erit terris, erroribus omnia plena

Et falsi surgent populorum labe profetae.

Haec inter si quis protectum a uulnere pectus

Ad finem seruare queat, sublimia lucis

Aeternis uitae sertis redimitus adibit.

Regnorum caeli celebratio peruolitabit

In cunctas terrae metas; gens omnis habebit

Testem lucifluo sancti sermone salutis.

Et tunc finis erit currentia saecula soluens.

Adueniet iam tum tristis defletio terris,

Quae Danihelis habet iussam uerissima uocem;

Haec dignus tantum poterit cognoscere lector.

Iudaei longe fugient montesque capessent,

Nec quisquam domibus repetat sustollere secum,

Quae fuga consociet uestemue aut mobile quicquam.

Deflendae iam sunt uteri cum pondere matres

Et miseros fetus dulci quae lacte rigabunt.

Poscite iam precibus, tristis ne frigore brumae

Adueniat fuga uestra tamen, neu sabbata festa

Anceps praecipiti turbet trepidatio cursu;

Nam cunctis uenient saeuissima pondera terris.

Tale malum non saecla prius nec postera norunt.

Et ni sublimis genitor decerpere tempus

Et numerum miserans uellet breuiare dierum,

Nulla dehinc trepidae superarent corpora uitae.

Sed propter lectos ueniet miseratio iustos.

Nomine fallentes Christi falsique profetae

Exsurgent terris et monstra potentia fingent,

Quae forsan lectos capient miracula iustos.

En praedicta patent instantia saecula uobis.

Desertis si quis Christum peragrare loquetur

Occultisue procul penetralibus esse repostum,

Longe credulitas absit uanissima uobis.

Sicut enim fulgur caelum transcurrit apertum

Et cerni facile est cunctis orientis ab oris

Usque sub occiduum caeli uergentis in orbem,

Sic rapido aduentu clarebunt lumina Christi.

Abscondet furuis rutilos umbris radios sol,

Amittet cursum lunaris gratia lucis

Ignicomaeque ruent stellae caelumque relinquent.

Omnis item uirtus caeli commota superni

Signa dabit, proles hominis quis uertice caeli

Clareat; omnigenasque tribus defletio iugis

Urgebit, ueniet cum nubibus ignicoloris

Maiestate potens hominis per sidera natus.

Tum tuba terrifico stridens clangore uocatos

Iustos quadrifido mundi glomerabit ab axe.

Praeteriet neque enim praesens generatio saecli,

Donec cuncta sequens claudat sibi debita finis.

Haec tellus caelumque super soluentur in ignes,

Sed mea non umquam soluentur ab ordine dicta.

Quis fuat ille dies nescire est omnibus aequum,

Ni soli rerum Domino, qui sidera torquet.

Ut quondam terras undae inuoluere furentes

Et diuersa sibi tractantes munia cunctos

Diluuii rapuit subito uiolentia tractu,

Sic subitus flammas uoluens descendet ab aethra

Aduentus noster; nec cunctos ille sub una

Condicione promet. Nam tunc ubi iugera laeta

Infindent duo depresso sub uomere sulcis,

Unus correpto tolletur corpore arator,

Ignarusque alius uasto linquetur in agro.

Uno quin etiam recubantes stramine lecti

Dispar iudicium diuersa sorte subibunt.

Unus enim socium quaeret per strata relictus.

Idcirco famuli uigilent, quia nescius illis

Aduentus Domini subita discendet in hora.

Si sciret certum furis insistere tempus

Quisque domus custos, uigilaret et obuia ferret

Arma procul, ruptas ne quis penetraret in aedes.

Sed uos intentis animis assistite semper,

Namque repentinus uobis subitusque recurret

Filius huc hominis iustis sua praemia seruans.

Ille fidelis erit seruus, cui credere cuncta

Aedes et famulos uoluit per longa profectus

Vir pater ipse domus: sapiens nimiumque beatus,

Quem ueniens Dominus seruantem iussa uidebit.

Illum maiori famulum redimibit honore.

Ast ille infelix, qui sordida luxuriatus

Tardantem contemnet herum, famulosque fatigans

Verberibus segnique indulgens ebrietati

Luxuriosorum conuiuia concelebrarit;

Adueniet dominus seruumque incauta furentem

Praecipitem dignis poenarum cladibus abdet.

Illum perpetuus fletus stridorque manebit.'

'Conferri possunt caelestia regna puellis

Bis quinis, pars est quarum sapientior una,

Altera praestupido pars est stolidissima corde.

Occurrere illae uotis sponsalibus omnes

Ornatu accinctae taedarum flammicomantum.

Sed sapiens pars illa, sibi quo lumina flammae

Susciperet, portare simul curabat oliuum.

Stultarum uero non est prudentia talis.

Cumque moraretur sponsus, tum membra sopore

Soluuntur cunctae per compita lata uiarum

Iam noctis medio clamor crebrescere magnus

Exoritur, laetoque dehinc occurrere uoto

Admonuit taedisque uias ornare coruscis.

Surgere uirginibus properatum, et lumina taedis

Instruere et flammas pingui componere oliuo.

Tum stolidae rogitant olei sibi cedere partem,

Prudentes secum quod tunc gestare uidebant.

Sed quoniam sapiens pauitat chorus, omnibus aeque

Ne desint clarae nutrimina pinguia flammae,

Ex paruo aequalis si detur portio cunctis,

Tum pergunt stultae, ut liquidum mercentur oliuum.

Dum pergunt, laetae transcurrunt omnia pompae

Et sponso tantum comitatur factio prudens.

Adueniunt brutae sero post tempore segnes

Et sponsi pulsare fores et limina clausa

Nequiquam ingeminant precibusque ingrata frequentant,

Ut liceat miseris penetrare in limina laeta.

Illas non comitum sponsi cognoscere quisquam

Non ipse sponsus uoluit. Vigilate timentes,

Aduentus uobis quia non est certior hora.'

'Sicut enim, longas cui contigit ire profecto

In terras, credens seruis tractanda talenta

Uni quinque dedit, duo cepit et alter habenda,

Tertius unius curam tractare talenti

Suscepit, uires quoniam diuersa merentur.

Sed maior quis est concredita portio nummi,

Certatim duplis auxerunt incrementis.

Ille sed, unius cui credita cura talenti,

Telluri infodiens seruat sine fructibus aera.

Iamque aderat praesens dominus: tum primus et alter

Se geminasse illi pariter concredita monstrant.

Illos laudat herus potioraque credere tantae

Promittit fidei. Sed tertius ille refodit

Et domino reddit tali cum uoce talentum:

Quod scirem domino memet seruire seuero,

Qui meteres segetes alieno semine cretas,

Extimui, argentumque tuum concredere terrae

Malui, quod saluum semper tibi reddere possem.

Tum dominus famulo respondens talibus infit:

Si nescire meos auderes dicere mores,

Nequitiae tantae ueniam concedere possem.

Hoc etiam gnarum potius praestare decebat,

Ut fructum nobis tractata pecunia ferret.

Quapropter segni tollatur portio nostri

Prudentique dehinc detur possessio maior,

Quem duplis cumulasse lucris mea quinque talenta

Inueni. Namque est certum potiora mereri,

Quis res uberior cumulatae sortis abundat.

At cui parua subest segni substantia corde,

Id minimum penitus iuste tolletur ab illo,

Ut nequam seruus tenebras dimersus ad imas

Perpetuos fletus poenae stridore frequentet.'

'En hominis natus ueniet patrisque ministris

Stipatus celsa iudex in sede sedebit.

Tum gentes cunctae diuersis partibus orbis

Conuenient iustosque omnes de labe malorum

Secernet dextraque libens in parte locabit,

At prauos laeua despectos parte relinquet;

Ut pastor pecoris discernit pascua mixti,

Lanigeris dextri permittens mollia prati

At laeuos hirtis dumos tondere capellis.

Sed rex ad dextros conuersus talia dicet:

Huc ueniant sancti, iamdudum debita sumant

Dona patris, mundi quae sunt aequaeua nitentis

Et iustis primo promissa parantur ab ortu.

Namque fame fessum quondam me grata refecit

Haec plebes potuque sitim mihi saepe remouit,

Hospitiumque domus patuit mihi saepe uocato

Et nudus uestis blandissima tegmina sumpsi

Carceris et poenis horum solacia cepi.

Tum Domino tali respondent uoce beati:

Non meminit nostrum quisquam te uisere nudum

Nec famis oppressum dura dicione notauit,

Carceris aut poenis meminit uidisse reuinctum.

Respondens illis dicet tum talia iudex:

Fratribus ista meis humiles miserando labores

Qui fecit, certum est dulcem mihi ponere fructum.

At uos, iniusti, iustis succedite flammis

Et poenis semper mentem torrete malignam

Quas pater horrendis barathri per stagna profundis

Daemonis horrendi sociis ipsique parauit.

Namque sitim passo quondam mihi pocula nulla

Nec famis in poena parui miseramina panis,

Aut peregrina mihi tecti uestisue parumper

Tegmina de magnis gracili pro parte dabantur,

Carceris aut saepto claustris morbisue iacenti

Umquam uisendi solacia uestra fuerunt.

His damnata dehinc respondet factio uerbis:

Haut umquam nostrum meminit te uisere quisquam

Aut sitis aut saeuae famis aegrum agitare laborem,

Hospita uel fessis errare per oppida rebus,

Carceris aut mersum poenis morboue grauatum,

Ut tibi sollicito fieret miseratio iusta.

His rerum dicet Dominus: Cum uestra superbo

Angustis rebus feritas sub corde tumebat

Calcauitque humiles minimos, me spreuit in illis.

Haec ubi dicta dabit, meritis sua praemia reddet.

Aeternum miseri poena fodientur iniqui,

Aeternumque salus iustis concessa manebit.'

Talia dum loquitur, scissos lacerata capillos

Pro fratris morbo iustis soror anxia curis

Hortatur iuuenem rapido percurrere gressu,

Casibus ut tantis Christus seruaret amicum.

Nam fuerat mulier meritis accepta benignis,

Obsequio cuius fratremque domumque merentem

Amplexus pleno Christus retinebat amore.

Nuntius adueniens perfert, extrema iacere

Dilectum Christo iuuenem per tristia morbi

Et leti et uitae confinia summa tenentem.

Lazarus hic habuit nomen, sed Christus amaris

Percussus uerbis: 'Non est, si creditis, inquit,

Ad letum ducens istaec uiolentia morbi,

Sed Deus ut digno iustis celebretur honore

Et suboles hominis sancta uirtute nitescat.'

Tunc ad discipulos: 'Dormit iam Lazarus, inquit,

Sed carum iuuenem faciam consurgere rursus.'

Aiunt discipuli: 'Somno succedere plena

Et remeare salus poterit;' nec mente sequuntur,

Quod mortem somni dixit sub nomine Christus.

Errorem quorum tali sermone remouit:

'Lazarus in letum cecidit, sed gaudia menti

Hinc ueniunt uestramque fidem mihi fortius armant,

Cernitis absentem longe quod cuncta uidere.

Sed properemus,' ait. Didymus tum talia fatur:

'Pergamus pariterque omnes procumbere leto

Cogamur, totiens quod gens Iudaea minatur.

Iamque aderat Christus, fuerat sed forte sepulto

Quarta dies, mersasque atris de morte tenebris

Germanas luctus lacrimosaque tecta tenebant.

Conuenere illuc solacia debita dantes

Iudaeae gentis proceres carique propinqui.

Sed Martha, audito Christum uenisse, cucurrit

Obuia deseruitque domum maestamque sororem,

Et procul: 'O | utinam praesens uirtus tua nobis

Afforet et morti fratrem rapuisset acerbae.

Nam quicquid poscis, certum est tibi posse uenire.

Quam Dominus tali solatur uoce gementem:

'Robustam mentem, mulier, uirtute resume.

Lazarus haec uitae recidiua in lumina surget.'

Et mulier: 'Certe surgent in munera uitae

Mortales cuncti, ueniet cum terminus orbi.'

Christus item sancto depromit pectore uocem:

'En ego sum clarae uobis reparatio uitae.

In me qui credit, mortem deponere sumptam

Et uitam poterit iugi componere saeclo.

At quicumque fidem uiuo sub pectore sumet,

Horrida non umquam continget limina mortis;

Istaec si credis puro de pectore, Martha?'

Illa dehinc: 'Haec una fides mea corda tenebit,

Sublimis ueneranda Dei quod uenerit in te

Caelestis suboles celso sub nomine Christi.'

Haec ait et Mariam cursu motura sororem

Interiora petit: sanctum uenisse magistrum

Et pariter luctu oppressam uocitare sororem

Admonuit tacito designans omnia nutu.

Prosilit illa foras audito nomine Christi;

Prosequiturque simul Solymorum turba gementem

Credentum, tumulo fletus inferre sorores.

Illa salutiferum postquam conspexit Iesum,

Procidit ante pedes rumpitque hanc pectore uocem:

'Si mihi germanum potuisses uisere uiuum,

Lazarus haut poterat durae succumbere morti.'

Fletibus his Christus socians de corde dolorem

Inquirit tumuli sedem, quo condita nuper

Membra forent animae uolucris spoliata calore.

Haut mora demonstrant flenti maestoque sepulchrum

Rupe sub excisa; lapidis quod pondere clausum

Ut uidit Sanctus, multo mox uecte moueri

Praecipit; at Marthae talis uox uerberat auras:

'Quattuor en luces totidemque ex ordine noctes

Praetereunt, quo membra solo composta quiescunt.

Crediderim, corpus motu fugiente caloris

Fetorem miserum liquefactis reddere membris.'

His dictis contra depromit talia Christus:

'Iam totiens dictum est, magnis consistere rebus

Credentum uirtute fidem; sed gloria summi

Iam genitoris adest, fidei si robur habetis.'

Haec ubi dicta dedit saxumque immane reuulsis

Obicibus patuit, uirtus mox conscia caelum

Suscipit et tali genitorem uoce precatur:

'Eximias grates, genitor, tibi, sancte, fatemur:

Me placidus semper uenerandis auribus audis,

Sed populus praesens me missum credere discat.'

Haec ubi dicta dedit, tumuli mox limine in ipso

Restitit aduerso complens caua saxa clamore:

'Lazare, sopitis redeuntem suscipe membris

En animam tuque ipse foras te prome sepulchro.'

Nec mora conexis manibus pedibusque repente

Procedit tumulo, uultum cui linea texta

Et totum gracilis conectit fascia corpus.

Tum solui iussit laetumque ad tecta remittit.

Iudaei postquam factum uenerabile cernunt,

Qui tanti Mariam fuerant Marthamque secuti,

Pars credens sequitur tantae uirtutis honorem;

Ast alii repetunt urbem procerumque superbis

Cuncta Pharisaeis rerum miracula narrant.

Ergo ad concilium scribae, plebisque uocatur

Iam grauior numerus, qua natum principis alte

Pulchra Caiphaeae collucent atria sedis.

Illic complacuit Christum prosternere leto,

Sed uitare dies paschae, ne plebe frequenti

Discordes populi raperent in bella furorem.

Ille Simonis erat tectis, quem lurida lepra

Virtute ipsius diffugerat. Ecce iacenti

Accedit mulier propius, sanctumque alabastro,

Quo pretiosa inerant late fragrantis oliui.

Unguenta, ab summo perfundit uertice Christum.

Discipuli increpitant fantes, potuisse iuuari

De pretio unguenti miserorum corpora egentum.

Has Dominus prohibet uoces factumque probauit:

'Desinite obsequio iustam prohibere puellam.

Pauperibus semper dabitur succurrere tempus,

Sed me non semper tribuetur uisere uobis.

Funeris ista mei multum laudanda ministrat

Officio mundumque implebunt talia facta.'

Tunc e discipulis unus se subtrahit amens

Iudas et ad proceres tali cum uoce cucurrit:

'Quod pretium sperare datur, si prodere uobis

Quaesitumque diu possim monstrare magistrum?'

Illi continuo statuunt ter dena argenti

Pondera: | his Iudas sceleri se subdidit alto.

Iamque dies paschae primo processerat ortu:

Discipuli quaerunt, ubi cenam sumere paschae

Vellet; at ille sibi quendam sine nomine quaeri,

Ultima qui domini caperet mandata, iubebat.

Vespere mox primo bis sex recubantibus una

Discipulis, tali diuinat uoce magister:

'En urget tempus, Christum cum prodere morti

E uobis unus scelerato corde uolutat.'

Continuo cuncti quaerunt, quis talibus ausis

Insano tantum cepisset corde uenenum.

Ille dehinc: 'Epulis mecum nunc uescitur, inquit.

Sed suboles hominis quondam praescripta subibit

Supplicia ad tempus. Miserabilis ille per aeuum,

Qui iustum dedet; quanto felicior esset,

Si numquam terris tetigisset lumina uitae!'

Et Iudas grauiter tum conscia pectora pressus,

'Numquid, ait, Iudam talis suspicio tangit?'

Respondit Dominus: 'Te talia dicere cerno.'

Haec ubi dicta dedit, palmis sibi frangere panem.

Diuisumque dehinc tradit sancteque precatus

Discipulos docuit, proprium sic edere corpus.

Hinc calicem sumit Dominus uinoque repletum

Gratis sanctificat uerbis potumque ministrat,

Edocuitque, suum se diuisisse cruorem,

Atque ait: 'Hic sanguis populi delicta redemit;

Hoc potate meum. Nam ueris credite dictis,

Post haec non umquam uitis gustabo liquorem,

Donec regna patris melioris munere uitae

In noua me rursus concedent surgere uina.'

Exin cantato sanctis concentibus hymno

Montis Oliueti conscendunt culmina cuncti

Talia tum Christus depromit pectore uerba:

'Omnes praesenti noctis uos tempore longe

Disperget misere deserto principe terror.

Sic etenim scriptum est: Pastoris casibus omnes

In diuersa fugam capient per rura bidentes.

Post ubi uita nouos caeli mihi reddet honores,

Praeueniam uestrosque choros genitalibus aruis

Grata Galilaeae uolitans per rura docebo.'

Respondit Petrus: 'Cunctos, si credere fas est,

Quod tua labanter possint praecepta negare,

Sed mea non umquam mutabit pectora casus.'

Ille dehinc: 'Nox haec, quae lucida sidera terris

Inducit lucemque promens nunc incubat undas,

Audiet, ut trinis pauidus mendacia uerbis

Dices et Christum, fortissime Petre, negabis,

Et prius, alitibus resonent quam tecta domorum.'

At Petrus: 'Duram mortem mihi sumere malim,

Vox oblita suum quam deneget ista magistrum.'

Has uires cordis perstant promittere cuncti.

Nominis Hebraei sunt Gessamaneia rura.

Illo progreditur lucis uitaeque repertor,

Circa discipuli Iuda fugiente sequuntur.

Atque illic reliquos iussit residere ministros.

Ipse sed assumpto longe procedere Petro

Zebedeique simul natis per deuia tendit.

Tunc angore graui maestus sic uoce profatur:

'Tristia nunc uoluens animus mihi pectora turbat

Morte tenus, sed nunc uos segnem excludite somnum,

Sollicitamque simul uigilando ducite noctem.'

Haec ait et paulum procedens corpore terram

Deprimit et tali proiectus uoce precatur:

'Si fas est, genitor, calicis me transeat huius

Incumbens ualido nobis uiolentia tractu.

Sed tua iam ueniat potius, quam nostra uoluntas,

Quae tibi decreta est tantis sententia rebus.'

Tunc ad discipulos repedat, sed somnus anhelis

Prostratos terrae membris dissoluerat omnes.

Tunc ait ad Petrum: 'Non est mihi ponere uirtus

Unam peruigilem tantis sub casibus horam?

Sed uigilate, precor, ne uos temptatio raptos

Horrida praecipitet saeuae per lubrica mortis.

Spiritus iste uiget, sed corpus debile labat.'

Secessit rursus secreti montis in arcem

Orabatque patrem: 'Rerum mitissime rector,

Hunc quoniam calicem non est transire potestas,

Iam tua proueniat nostra de sorte uoluntas.'

Rursus discipulos somni sub pondere pressos

Inuenit et rursus idem genitore precato

Alloquitur fesso nexos languore quietis:

'Iam dormire licet sociosque reuisere uestros,

Nam uenit ecce, meum qui dedat in omnia corpus,

Quae maculata meis imponet factio membris.'

Cum dicto Iudas numero stipante cateruae

Aduenit procerum iussu populique ferocis.

Pars strictis gladiis pars fidens pondere clauae

Signa sequebatur Iudae promissa furentis.

Oscula nam pepigit sese contingere Christi,

Quo facile ignotum caperet miserabile uulgus.

Ille ubi dissimulans blanda cum uoce salutat,

Attigit et labiis iusti uenerabilis ora,

Continuo Christus: 'Totum complere licebit,

Huc uenisse tuo quaecumque est causa paratu.'

Iniecere manum turbae Christumque prehendunt.

Tunc e discipulis unus fulgente machaera

Occurrit uatis famulo sublatus in iram

Tempore et excussam rapuit ui uulneris aurem.

Olli Christus ait: 'Gladium tu ponito, noster;

Nam quicumque ferox confidet uindice ferro,

Hunc iusti similis ferri uindicta manebit.

An ego non possem caelestia castra uocare

Et patris innumeras in proelia ducere turmas?

Sed scriptura meis complenda est debita rebus.

Vos autem stricto qui me comprendere ferro

Fustibus et gladiis concurritis, en ego uobis

Occurram, templi media qui semper in arce

Vobiscum residens docui, nec talia quisquam

In solum tantis circumlatrantibus ausus.

Discipuli passim Christo fugere relicto.

Iamque Caiphaea steterat saluator in aula,

Cum uenere omnes scribae proceresque uocati.

At Petrus longe seruans uestigia solus

Occulte maestus sedit cum plebe ministra

Extremum opperiens tanto sub turbine finem.

Ecce sacerdotes falsos conquirere testes

Incumbunt fictasque uolunt contexere causas,

Quis mortem insonti possent imponere Christo.

Sed nullus tanto uisus satis esse furori.

Ultima prosiliunt testes, qui dicere Iesum

Audissent, templum quod solus uertere posset

Et uersum trinis iterum instaurare diebus.

Ipse sacerdotum princeps urgere tacentem

Insistit frendens furiis ac talia fatur:

'Cur nihil ad tantas nunc respondere querellas

Conuictus ueris procerum sub testibus audes?

Adiurabo tamen summi per regna Tonantis,

Ut fateare palam, si fas te credere Christum.'

Ille dehinc tali compellat uoce superbum:

'Istaec sola tibi procedunt pectore uerba

Vera tuo; ueniet uobis uisenda per auras

Maiestas prolis hominis, cum dextera sanctae

Virtuti assidet sub nubibus ignicoloris.'

Talibus auditis scindit de pectore uestem

Exsultans furiis et caeco corde, sacerdos

Atque ait: 'Audistis pugnantis foeda profani

Verba Deo; polluta magis consurgat in iras

Religio et uestram cuncti iam pandite mentem.'

Conclamant omnes mortique addicere certant.

Tum sanctam Christi faciem sputa improba complent

Et palmae, in malis colaphique in uertice crebri

Insultant uerbisque omnes illudere certant:

'Christe, profetabis, cuius tibi palma sonarit!'

At Petrum mulier tristem quod uiderat intus,

'Tune etiam, iuuenis, fueras comes additus, inquit,

Isti, quem ludens procerum sententia damnat?'

Ille negat tectisque feris se promere temptat.

Ecce sed egressum primo sub limine cernens

Altera consimili prodebat uoce ministris.

Rursus ait iurans, illum se nosse negabat.

Tum percontatum multi accessere sequentes

Eque sono uocis sese cognoscere dicunt,

Cuncta Galilaeam streperent quod uerba loquellam.

Et Petros iurans deuotis omnia uerbis

Nescire affirmat, quisquis foret ille, negando.

Hanc uocem, plausum quatiens sub culmine tecti,

Ales prosequitur cantu, mentemque Simonis

Circumstant tristem uerbis praesagia Christi;

Egressusque dehinc ploratus habebat amaros.

Sidera iam luci concedunt et rapidus sol

Progreditur radiis terras trepidantibus implens.

Iamque e concilio Christum post terga reuinctum

Praesidis ad gremium magno clamore trahebant.

Interea celsum Dominus stans ante tribunal

Talia Pilati uerbis excepit Iesus:

'Tu rex Iudaeae gentis, quod dicitur, astas?'

Respondit Christus: 'Vestris haec audio uerbis.'

Exhinc terribilis iusti accusatio surgens

Infremit et sanctum scelerata facundia pressat.

Respondere nihil trucibus dignatur Iesus.

Pilatus quaerit, quae tum sit causa tacendi.

Ille magis perstans miranda silentia seruat.

Sollemni sed forte die concedere leges

Unum damnati capitis de more iubebant;

Et fuit in uinclis famoso nomine latro,

Quem Christo infensus populus dimittere uitae

Ardebat: trucibus somno sed territa uisis

Pilati coniux, iusti discedere poena,

Mandatis precibusque uirum suspensa rogabat.

Tum iudex iterum procerum disquirere mentem

Temptat, et instanti cuperent quem soluere poenae,

Plebis ad arbitrium mitti de lege requirit

Sed proceres populum fusa ambitione rogabant,

Latronem legi peterent Christumque negarent.

At postquam procerum incendit sententia uulgum,

Latronisque petit potius sibi cedere uitam,

Consuluit praeses populum, quid uellet Iesum.

Plebs incensa malo saeuos miscere tumultus,

Et crucis ad poenas iterumque iterumque petebant,

Qui regis nomen cuperet, qui Caesaris hostem

Confessus sese proprio damnauerit ore.

Denique ui uictus detestatusque cruentum

Officium increpitans se libera sanguinis huius

Corda tenere sibi, coramque a crimine palmas

Abluit, ut genti tantum macula illa maneret.

Hoc magis inclamant: 'Nos, nos cruor iste sequatur,

Et genus in nostrum scelus hoc et culpa redundet.'

Pilatus donat plebi legique Barabban

Et crucis ad poenam uictus concedit Iesum.

Proditor at Iudas postquam se talia cernit

Accepto sceleris pretio signasse furentem,

Infelix ueris damnans sua gesta querellis

Proiecit templo tunc detestans argentum.

Exorsusque suas laqueo sibi sumere poenas

Informem rapuit ficus de uertice mortem.

Inde sacerdotes, pretium quod sanguinis esset,

Illicitum fantes aditis concedere templi,

Quod dare tum licitum, cum sanguis distraheretur,

Credebant, agrum mercati nomine uero

Sanguinis, horrendo signant scelera impia facto.

Haec quondam cooperta canens uox uera profetae

Euentum rerum patefecit in ordine saecli:

Argenti triginta minas posuere profani

Hoc pretium pretiosi corporis instituentes,

Quod mox ad figuli rursus transfertur agellum.

Traditus est trucibus iustus scelerisque ministris

Militibus: scelerata ludibria corpore praebet.

Purpureamque illi tunicam clamidemque rubentem

Inducunt spinisque caput cinxere cruentis,

Inque uicem sceptri dextram comitatur harundo.

Tum genibus nixi regem dominumque salutant

Iudaeae gentis faciemque lauere saliuis

Vertice et in sancto plagis lusere nefandis.

Haec ubi transegit miles ludibria demens,

Indutum propriae ducebat tegmina uestis

Et crucis ad poenam sanctum iustumque trahebat.

Ecce sed egressi quendam cepere Simonem

Cyrena genitum lignumque afferre iubebant,

Quo dominum lucis iussis suffigere saeuis

Instans urgebat saecli immutabilis ordo.

At postquam uentum est, ubi ruris Golgatha nomen,

Permixtum felli uinum dant pocula Christo.

Ille sed in summo gustu tractata recusat;

Ut satis antiquis fieret per talia dictis,

Nec tamen insultans hominum furor omnia poscit.

Iamque cruci fixum pendebat in arbore corpus,

Intactaeque dedit tunicae sub sorte per omnes

Militis unius seruans possessio textum.

Et scriptum causae titulum meritique locarunt,

Quod rex Iudaeae plebis gentisque fuisset.

Accidit, ut pariter poenae consortia ferrent

Latrones hinc inde duo; sed caeca furentis

Insultat plebis fixo uaesania Christo:

'Hic est, qui templum poterat dissoluere solus,

Hic est, qui trino lucis reparare meatu.

Sed nunc discendat suboles ueneranda Tonantis

Et crucis e poena corpusque animamque resoluat.

Haec uulgi proceres uaecordis dicta sequuntur;

Atque Pharisaei scribaeque et factio demens

Illudunt motuque caput linguasque loquellis

Insanis quatiunt aeternae ad uincula poenae:

'Nonne alios quondam trucibus seruare solebat

Morborum uinclis? sese cur soluere poenis

Non ualet? En regem nostrae quem credere gentis

Debuimus: soluat ligni de robore corpus!

Tunc sanctis digne poterimus credere signis.

Confidit genitore Deo: dimittere poena

Cur propriam non uult subolem ueneranda potestas?

Nec minus increpitant dextra laeuaque gementes

Affixi crucibus scelerum pro sorte latrones.

Iam medium cursus lucis conscenderat orbem,

Cum subito ex oculis fugit furuisque tenebris

Induitur trepidumque diem sol nocte recondit.

Ast ubi turbatus nonam transegerat horam

Consternata suo redierunt lumina mundo.

Et Christus magna genitorem uoce uocabat

Hebraeae in morem linguae; sed nescia plebes

Heliam uocitare putat. Tum concitus unus

Cogebat spongo turpi calamoque reuincto

Impressum labiis acidum potare saporem.

Cetera turba furens tali cum uoce cachinnat:

'Spectemus pariter, caelo ne forte remissus

Helias ueniat, celsa qui sede quiescit,

Liberet et mirero confixum stipite regem.'

Tum clamor Domini magno conamine missus

Aetheriis animam comitem commiscuit auris.

Scinduntur pariter sancti uelamina templi

Carbasaque in geminas partes disrupta dehiscunt

Et tremebunda omni concussa est pondere tellus,

Dissiliuntque suo ruptae de corpore cautes.

Tum ueterum monumenta uirum patuere repulsis

Obicibus iustaeque animae per membra reuersae

Et uisi passim populi per moenia late

Errauere urbis: sic terrent omnia mundum,

Militibus primis quatiuntur corda pauore,

Dedita qui saeuae seruabant corpora poenae,

Et subolem dixere Dei Christumque fatentur.

E speculis matres miracula tanta tuentur

Omnes, obsequium Christo quae ferre solebant.

Iam decedenti uesper succedere soli

Coeperat, et procerum solus cum iustior audet

Corpus ad extremum munus deposcere Christi.

Hic ab Arimathia nomen gestabat Ioseph,

Qui quondam uerbis aures praebebat Iesu.

Pilatum tunc iste rogat, sibi cedere membra,

Quis nuper tulerat uitam uis horrida poenae.

Concessit praeses et corpus fulgida lino

Texta tegunt saxique nouo componitur antro.

Limen concludunt immensa uolumina petrae;

E speculis seruant matres et cuncta tuentur.

Iamque dies rutilo complebat lumine terras,

Otia qui semper prisca de lege iubebat,

Nulla sed immitis procerum furor otia seruat.

Conueniunt onerantque simul sic iudicis aures:

'Erroris laqueos iustissima poena resoluit.

Nunc meminisse decet; quoniam planus ille solebat

Vulgari semper iactans promittere plebi,

E mortis sese tenebris ad lumina uitae

Cum trino solis pariter remeare recursu.

Hoc petimus, custos miles noua funera seruet,

Ne fera discipulis furandi audacia corpus

Consurgat turbetque recens insania plebem.'

Et Pilatus ad haec: 'Miles permittitur, inquit,

Seruare, ut uultis, corpus tellure sepultum.'

Conueniunt saxique ingentia pondera uoluunt,

Et limen signis et saxum milite seruant.

Sidera iam noctis uenturo cedere soli

Incipiunt, tumuli matres tum uisere saeptum

Concurrunt, motus sed terram protinus omnem

Concutit et caelo lapsus discendit aperto

Nuntius et saxum tumuli de limine uoluit.

Illius et facies splendet ceu fulguris ignis,

Et niuis ad speciem lucent uelamina uestis.

Militibus terror sensum discluserat omnem

Et iacuere simul ceu fusa cadauera leto.

Ille sed ad matres tali cum uoce profatur:

'Vestra pauor nullus quatiens nunc corda fatiget;

Nam manifesta fides, sanctum uos quaerere corpus,

Quod crucis in ligno scelerata insania fixit.

Surrexit Christus aeternaque lumina uitae

Corpore cum sancto deuicta morte recepit.

Visere iam uobis licitum est, quod sede sepulchri

Nulla istic iaceant, fuerant quae condita membra.

Dicite praeterea celeri properoque recursu

Discipulis, Christum remeasse in luminis oras,

Inque Galilaeam laetum praecedere terram.'

His dictis uisisque animos perfuderat ardens

Laetitia attonitis stupor ancipitique pauore.

Denique praecipiti celebrantes gaudia cursu

Talia discipulis referunt tumulumque relinquunt.

Ecce iteris medio clarus se ostendit Iesus

Et fidas matres blandus saluere iubebat.

Occurrunt illae et genibus plantisque prehensis

Victorem leti pauidae uenerantur Iesum.

Talibus ille dehinc praeceptis pectora firmat:

'Mentibus absistat fidei pauor omnis et ista

Fratribus en nostris propere mandata referte.

Nostri conspectus si cura est, ite uolentes

Inque Galilaeam propere transcurrite terram.'

Interea tumulo custodum exterrita corda;

Mittunt e numero partem, quae tanta referret

Iudaeis rerum miracula. Sed manus amens

Iam semel insano penitus deuota furori

Praemia militibus certatim magna rependit

Et famam argento redimit, quod limine rupto

Furtim sustulerit corpus defensa tenebris

Occulte rapiens audacia discipulorum.

Iamque Galilaeos conscenderat anxia montes

Mandatis Christi concurrens turba suorum:

Cernitur ecce suis proles ueneranda Tonantis

Illum procumbens sancte chorus omnis adorat;

Nec tamen in cunctis pariter fundata manebat

Pectoribus uirtus, nam pars dubitabat eorum.

Tunc sic discipulos clarus compellat Iesus:

'In caelo et terris genitor mihi cuncta subegit,

Me pater est uobis dignatus mittere lucem.

Gentibus haut aliter nunc uos ego mittere cunctis

Institui, uestrum est cunctas mihi iungere gentes.

Pergite et ablutos homines purgantibus undis

Nomine sub sancto patris natique lauate,

Viuifici pariter currant spiramina flatus.

Ablutisque dehinc nostra insinuate docentes

Praecepta, ut uitam possint agitare perennem;

Nec uobis umquam nostri praesentia deerit,

Donec consumens dissoluat saecula finis.

Has mea mens fidei uires sanctique timoris

Cepit et in tantum lucet mihi gratia Christi,

Versibus ut nostris diuinae gloria legis

Ornamenta libens caperet; terrestria linguae.

Haec mihi pax Christi tribuit, pax haec mihi saecli,

Quam fouet indulgens terrae regnator apertae

Constantinus, adest cui gratia digna merenti,

Qui solus regnum sacri sibi nominis horret

Imponi pondus, quo iustis dignior actis

Aeternam capiat diuina in saecula uitam

Per dominum lucis Christum, qui in saecula regnat.

Tālĭă dīcēntēm cōnfēstīm fāctĭŏ frēndēns

Tēmptāre āggrĕdĭtūr vērbīs cūm fraūdĕ mălīgnīs:

'Cērtum ēst, vērĭdĭcūm tē nūnc vēnīssĕ măgīstrūm,

Nēc quēmquām mĕtŭēns Dŏmĭnī vēstīgĭă sērvās.

Dīc ērgo, ān lĭcĕāt nōstraē dīssōlvĕrĕ gēntī

Caēsărĭs ūrgēntīs sēmpēr sūb lēgĕ trĭbūtūm?'

Īllĕ sĕd īnspĭcĭēns saēvī pĕnĕtrālĭă cōrdīs:

'Cūr tēmptātĭs, ăīt, nūnc mē cōnclūdĕrĕ vērbīs,

Fāllācēs? mēntīs prōdīt fāllācĭă frūctūm.

Īnspĭcĭte īn nūmmūm scūlptīquĕ nŏmīsmătĭs aēră,

Caēsărĭs ēxprēssūm făcĭle ēst ŭbĭ cērnĕrĕ vūltūm.

Sōlvĭtĕ nūnc īllī prŏprĭā sūb lēgĕ trĭbūtūm,

Ātquĕ Dĕō prŏprĭūm lēgīs sērvēmŭs hŏnōrēm.'

Pōst Sāddūcaēi hīnc īndē lātrātĭbŭs ūrgēnt:

'Moŷsĕă, quī lēgūm pŏsŭīt praēcēptă, iŭbērĕ,

Sī quīs cōnŭbĭūm prŏpĕrātā mōrtĕ rĕlīnquēt,

Pīgnŏrĭbūs mĕdĭīs nōndūm dē gērmĭnĕ crētīs,

Hūiūs gērmānō rūrsūs sŏcĭābĭlĕ vīnclūm

Dēbērī, gĕnĕrīs pĕrĕāt nē pōrtĭŏ lāpsī.

Fīnĭbŭs īn nōstrīs sēptēm gērmānă fŭērūnt

Cōrpŏră; sēd māiōr prīmūs mōx vīncŭlă nūptaē

Sūmpsīt, praēcĕlĕrī cĕcĭdīt sŭb ăcūmĭnĕ mōrtīs

Pōst ălĭūs frātēr thălămīs sĭnĕ frūctĭbŭs īsdēm

Cōncĭdĭt ēt cūnctī iăcŭēre ēx ōrdĭnĕ frātrēs

Ūnĭŭs ēt cūnctōs flētūs gĕmŭērĕ mărītaē;

Pōst īpsām răpŭīt gĕlĭdae īnclēmēntĭă mōrtīs.

Sī vĕnĭēnt ĭgĭtūr cūnctī sūb līmĭnă vītaē,

Cūiūs cōnŭbĭīs mŭlĭēr rēddēndă rĕsūrgēt?'

Ōllīs Chrīstŭs ăīt: 'Ērrōri ōbnōxĭă prāvō

Lēgĭbŭs ēt iūssīs Dŏmĭnī mēns dūră rĕsīstīt.

Nāmquĕ sĕcūndă dĕhīnc laētaē rĕpărātĭŏ vītaē

Nōn thălămōs nōvīt, nōn tērraē gaūdĭă vānă,

Sēd sĭmĭlēs lĕvĭbūs gĕnĭtōrīs iūxtă mĭnīstrīs

Cōnstĭtŭēt rēgnī vīrtūs sūblīmĭs ĭn aūlā.

Nēc Dĕŭs īllōrūm dŏmĭnūm sē pōnĕrĕ māvūlt,

Quī taētrām prōnī mĕrŭērūnt sūmĕrĕ mōrtēm,

Sēd pŏtĭūs vītaē pōssūnt quī prēndĕrĕ lūcēm.'

Ēcce ălĭī rŏgĭtānt, quaē sīnt fīrmīssĭmă lēgīs.

Īlle īndēfēssūs nūllī rēspōnsă nĕgābāt:

'Sūblīmēm caēlī Dŏmĭnūm dēvōtĭŏ cōrdīs

Dīlĭgăt; ēst īstaēc vīrtūs fīrmīssĭmă lēgīs.

Cōnsĭmĭle ēst īstī: Māgnō tĕnĕāntŭr ămōrĕ

Ād iūs frātērnūm iūstaē pĕnĕtrālĭă mēntīs;

Hīs ĕtĕnīm gĕmĭnīs dēpēndēnt ōmnĭă iūssīs.

Sēd vōbīs cūiūs sŭbŏlēs vēntūră vĭdētūr

Chrīstūs, quēm cūnctī spōndēnt īn saēclă prŏfētaē?'

Rēspōndēnt, īllūm Dāvīdīs gērmĭnĕ nāscī.

Prōsĕquĭtūr Chrīstūs: 'Cūr īllūm dīcĕrĕ Dāvīd

Dīvīnō flātū scrīptum ēst Dŏmĭnūmquĕ Dĕūmquĕ,

Quōd prŏprĭūm pātrēm nōn aēquum ēst dīcĕrĕ nātō?'

Tālĭă sālvātōr; cūncti ōbstĭpŭērĕ sĭlēntēs.

Īllĕ sĕd āccītā crēdēntūm plēbĕ prŏfātūr:

'Āspĭcĭtē scrībās sūblīmī sēdĕ sŭpērbōs.

Hī quaēcūmquĕ dŏcēnt, iūstum ēst cōmprēndĕrĕ cōrdīs

Ōbsĕquĭō, măcŭlās īpsōrūm tēmnĭtĕ vītaē.

Ābrūpta īmpōnūnt ŭmĕrīs nām pōndĕră vēstrīs,

Īpsī quaē dĭgĭtō sāltēm cōntīngĕrĕ nōlūnt.

Āccŭbĭtō prīmō cēnaē fāstūquĕ sŭpērbō

Ātquĕ sălūtāntūm vānō tōllūntŭr hŏnōrĕ,

Ēt nōmēn sūblīmĕ vŏlūnt gēstārĕ măgīstrī.

Sēd vōs nōlŭĕrīm praēcēlsī nōmĭnĭs ārcēm

Āffēctārĕ, tămēn vōbīs ēst ūnă măgīstrī

Īmpŏsĭta aētērnūm caēlī dē lēgĕ pŏtēstās

Vōs ĕădēm frātrūm părĭlī cōniūnxĭt ămōrĕ.

Ūnŭs ĭtēm pătĕr ēst, caēlī qui īn cūlmĭnĕ rēgnāt.

Īn vōbīs sī quīs sūblīmĭă cōllă lĕvābīt,

Dēcĭdĕt ēt bărăthrī mērgētŭr ăd ūltĭmă caēnō;

Āst hŭmĭlīs clārām cōnscēndēt lībĕr ĭn aēthrām.

Dēflēndī sēmpēr scrībae ēt lăcrĭmābĭlĭs aēvī

Caēcă Phărīsaēaē cūnctīs fāllācĭă plēbīs.

Nām vōbīs ĭtĭnēr claūsūm quĭă iūrĕ nĕgātūr,

Nōn sĭnĭtīs quēmquām pĕnĕtrārĕ pĕr ārdŭă lūcīs

Ēt cūnctōs trăhĭtīs saēvae ād cōnsōrtĭă flāmmaē.

Vōs sĭmĭlēs dīcām tēctīs splēndōrĕ sĕpūlchrīs,

Quīs făcĭēs nĭtĭda ēst, īntērnăquĕ tūrpĭă būstīs.

Sīc vōx vēlātūr iūstās sŭb ĭmāgĭnĕ vītaē

Ātque ădĭtīs mēntīs cēlāntūr sōrdĭdă cōrdă.'

'Ō Sŏlўmī, Sŏlўmī, fērrō quī saēpĕ prŏfētās

Ād vēstrām mīssōs vītām sĭnĕ fīnĕ nĕcāstīs,

Quām vŏlŭī vēstrām gēntēm pŏpŭlūmquĕ tŭērī,

Ālĕs ŭtī dūlcēs sŏlĭta ēst sūb cōrpŏrĕ pūllōs

Ōbĭcĕ pīnnārūm cīrcūmcōmplēxă fŏvērĕ!

Sēd vōbīs sēmpēr caēlēstĭă mūnĕră sōrdēnt.

Dēsĕrĭtūr iām nūnc dŏmŭs haēc vāstāndă rŭīnīs,

Nēc nōstrūm vōbīs fās ūltra ēst cērnĕrĕ vūltūm.'

Ēgrĕdĭtūr tēmplō, cūiūs praēcēlsă nŏtāntēs

'Haēc ŏpĕrūm vōbīs mīrācŭlă dīgnă vĭdēntūr

Moēnĭă dīscĭpŭlōs tālī sērmōnĕ dŏcēbāt:

Ōbtūtū stŭpĭdō; vērīs sēd dīscĭtĕ dīctīs,

Quōd mōx cūnctă sŏlō pāssīm dīsiēctă iăcēbūnt.'

Haēc ăd Ŏlīvētī dīcēns pērvēnĕrăt ārcēm.

Dīscĭpŭlī sōlūm pōstquām vīdērĕ, rŏgābānt,

Ūt sĭbĭ vēntŭrĭ tēmpūs dīstīngūĕrĕt aēvī,

Prōmīssa īpsīūs quēm pōscānt prēndĕrĕ fīnēm,

Ēiŭs ĕt ādvēntūs tērraē cōnsūmĕrĕt ōrbēm.

Quaērēntūm vērbīs rēspōndīt tālĭă Chrīstūs:

'Ōbsērvātĕ dŏlūm, fālsō nē nōmĭnĕ cāptă

Crēdŭlĭtās lăquĕīs ērrāntūm praēcĭpĭtētūr.

Dīscūrrēnt cūnctīs bēllōrum īncēndĭă tērrīs;

Sēd vōs praēvălĭdē cōnsīstĭtĕ rōbŏrĕ cōrdīs,

Nē mēns āccēptō iăcĕāt tūrbātă tŭmūltū,

Nōn ĕtĕnīm prīma īmpōnēnt mōx proēlĭă fīnēm,

Gēntĭbŭs ēt gēntēs ēt rēgĭbŭs ōbvĭă rēgēs

Sīgnă fĕrēnt, nēc mōrbī tūnc cōrrūmpĕrĕ trāctūm

Āĕrĭs aūt pēstēs prōstērnĕrĕ cōrpŏră pārcēnt.

Fīxa ĕtĭām sŏlĭdō pĕr ĭnānĭă pōndĕrĕ tēllūs

Pēr dīvērsă lŏcī mōtū quāssāntĕ trĕmīscēt.

Haēc īn prīmĭtĭīs tēmptāmĭnă pārvă mănēbūnt.

Prōdēntūr mūltī vēstrūm lētōquĕ dăbūntūr,

Prōquĕ mĕō vōbīs īncūmbĕrĕ nōmĭnĕ gēntēs

Tōrmēntīs poēnīsquĕ fĕrīs ŏdĭīsquĕ nĕcēsse ēst.

Līvŏr ĕrīt tērrīs, ērrōrĭbŭs ōmnĭă plēnă

Ēt fālsī sūrgēnt pŏpŭlōrūm lābĕ prŏfētaē.

Haēc īntēr sī quīs prōtēctum ā vūlnĕrĕ pēctūs

Ād fīnēm sērvārĕ quĕāt, sūblīmĭă lūcīs

Aētērnīs vītaē sērtīs rĕdĭmītŭs ădībīt.

Rēgnōrūm caēlī cĕlĕbrātĭŏ pērvŏlĭtābīt

Īn cūnctās tērraē mētās; gēns ōmnĭs hăbēbīt

Tēstēm lūcĭflŭō sānctī sērmōnĕ sălūtīs.

Ēt tūnc fīnĭs ĕrīt cūrrēntĭă saēcŭlă sōlvēns.

Ādvĕnĭēt iām tūm trīstīs dēflētĭŏ tērrīs,

Quaē Dănĭhēlĭs hăbēt iūssām vērīssĭmă vōcēm;

Haēc dīgnūs tāntūm pŏtĕrīt cōgnōscĕrĕ lēctōr.

Iūdaēī lōngē fŭgĭēnt mōntēsquĕ căpēssēnt,

Nēc quīsquām dŏmĭbūs rĕpĕtāt sūstōllĕrĕ sēcūm,

Quaē fŭgă cōnsŏcĭēt vēstēmve aūt mōbĭlĕ quīcquām.

Dēflēndaē iām sūnt ŭtĕrī cūm pōndĕrĕ mātrēs

Ēt mĭsĕrōs fētūs dūlcī quaē lāctĕ rĭgābūnt.

Pōscĭtĕ iām prĕcĭbūs, trīstīs nē frīgŏrĕ brūmaē

Ādvĕnĭāt fŭgă vēstră tămēn, neū sābbătă fēstă

Āncēps praēcĭpĭtī tūrbēt trĕpĭdātĭŏ cūrsū;

Nām cūnctīs vĕnĭēnt saēvīssĭmă pōndĕră tērrīs.

Tālĕ mălūm nōn saēclă prĭūs nēc pōstĕră nōrūnt.

Ēt nī sūblīmīs gĕnĭtōr dēcērpĕrĕ tēmpūs

Ēt nŭmĕrūm mĭsĕrāns vēllēt brĕvĭārĕ dĭērūm,

Nūllă dĕhīnc trĕpĭdaē sŭpĕrārēnt cōrpŏră vītaē.

Sēd prōptēr lēctōs vĕnĭēt mĭsĕrātĭŏ iūstōs.

Nōmĭnĕ fāllēntēs Chrīstī fālsīquĕ prŏfētaē

Ēxsūrgēnt tērrīs ēt mōnstră pŏtēntĭă fīngēnt,

Quaē fōrsān lēctōs căpĭēnt mīrācŭlă iūstōs.

Ēn praēdīctă pătēnt īnstāntĭă saēcŭlă vōbīs.

Dēsērtīs sī quīs Chrīstūm pĕrăgrārĕ lŏquētūr

Ōccūltīsvĕ prŏcūl pĕnĕtrālĭbŭs ēssĕ rĕpōstūm,

Lōngē crēdŭlĭtās ābsīt vānīssĭmă vōbīs.

Sīcŭt ĕnīm fūlgūr caēlūm trānscūrrĭt ăpērtūm

Ēt cērnī făcĭle ēst cūnctīs ŏrĭēntĭs ăb ōrīs

Ūsquĕ sŭb ōccĭdŭūm caēlī vērgēntĭs ĭn ōrbēm,

Sīc răpĭdo ādvēntū clārēbūnt lūmĭnă Chrīstī.

Ābscōndēt fūrvīs rŭtĭlōs ūmbrīs rădĭōs sōl,

Āmīttēt cūrsūm lūnārīs grātĭă lūcīs

Īgnĭcŏmaēquĕ rŭēnt stēllaē caēlūmquĕ rĕlīnquēnt.

Ōmnĭs ĭtēm vīrtūs caēlī cōmmōtă sŭpērnī

Sīgnă dăbīt, prōlēs hŏmĭnīs quīs vērtĭcĕ caēlī

Clārĕăt; ōmnĭgĕnāsquĕ trĭbūs dēflētĭŏ iūgīs

Ūrgēbīt, vĕnĭēt cūm nūbĭbŭs īgnĭcŏlōrīs

Māiēstātĕ pŏtēns hŏmĭnīs pēr sīdĕră nātūs.

Tūm tŭbă tērrĭfĭcō strīdēns clāngōrĕ vŏcātōs

Iūstōs quādrĭfĭdō mūndī glŏmĕrābĭt ăb āxĕ.

Praētĕrĭēt nĕque ĕnīm praēsēns gĕnĕrātĭŏ saēclī,

Dōnēc cūnctă sĕquēns claūdāt sĭbĭ dēbĭtă fīnīs.

Haēc tēllūs caēlūmquĕ sŭpēr sōlvēntŭr ĭn īgnēs,

Sēd mĕă nōn ūmquām sōlvēntŭr ăb ōrdĭnĕ dīctă.

Quīs fŭăt īllĕ dĭēs nēscīre ēst ōmnĭbŭs aēquūm,

Nī sōlī rērūm Dŏmĭnō, quī sīdĕră tōrquēt.

Ūt quōndām tērrās ūndae īnvōlvērĕ fŭrēntēs

Ēt dīvērsă sĭbī trāctāntēs mūnĭă cūnctōs

Dīlŭvĭī răpŭīt sŭbĭtō vĭŏlēntĭă trāctū,

Sīc sŭbĭtūs flāmmās vōlvēns dēscēndĕt ăb aēthrā

Ādvēntūs nōstēr; nēc cūnctōs īllĕ sŭb ūnā

Cōndĭcĭōnĕ prŏmēt. Nām tūnc ŭbĭ iūgĕră laētă

Īnfīndēnt dŭŏ dēprēssō sūb vōmĕrĕ sūlcīs,

Ūnūs cōrrēptō tōllētūr cōrpŏre ărātōr,

Īgnārūsque ălĭūs vāstō līnquētŭr ĭn āgrō.

Ūnō quīn ĕtĭām rĕcŭbāntēs strāmĭnĕ lēctī

Dīspār iūdĭcĭūm dīvērsā sōrtĕ sŭbībūnt.

Ūnŭs ĕnīm sŏcĭūm quaērēt pēr strātă rĕlīctūs.

Īdcīrcō fămŭlī vĭgĭlēnt, quĭă nēscĭŭs īllīs

Ādvēntūs Dŏmĭnī sŭbĭtā dīscēndĕt ĭn hōrā.

Sī scīrēt cērtūm fūrīs īnsīstĕrĕ tēmpūs

Quīsquĕ dŏmūs cūstōs, vĭgĭlārĕt ĕt ōbvĭă fērrēt

Ārmă prŏcūl, rūptās nē quīs pĕnĕtrārĕt ĭn aēdēs.

Sēd vōs īntēntīs ănĭmīs āssīstĭtĕ sēmpēr,

Nāmquĕ rĕpēntīnūs vōbīs sŭbĭtūsquĕ rĕcūrrēt

Fīlĭŭs hūc hŏmĭnīs iūstīs sŭă praēmĭă sērvāns.

Īllĕ fĭdēlĭs ĕrīt sērvūs, cuī crēdĕrĕ cūnctă

Aēdēs ēt fămŭlōs vŏlŭīt pēr lōngă prŏfēctūs

Vīr pătĕr īpsĕ dŏmūs: săpĭēns nĭmĭūmquĕ bĕātūs,

Quēm vĕnĭēns Dŏmĭnūs sērvāntēm iūssă vĭdēbīt.

Īllūm māiōrī fămŭlūm rĕdĭmībĭt hŏnōrĕ.

Āst īlle īnfēlīx, quī sōrdĭdă lūxŭrĭātūs

Tārdāntēm cōntēmnĕt hĕrūm, fămŭlōsquĕ fătīgāns

Vērbĕrĭbūs sēgnīque īndūlgēns ēbrĭĕtātī

Lūxŭrĭōsōrūm cōnvīvĭă cōncĕlĕbrārīt;

Ādvĕnĭēt dŏmĭnūs sērvūmque īncaūtă fŭrēntēm

Praēcĭpĭtēm dīgnīs poēnārūm clādĭbŭs ābdēt.

Īllūm pērpĕtŭūs flētūs strīdōrquĕ mănēbīt.'

'Cōnfērrī pōssūnt caēlēstĭă rēgnă pŭēllīs

Bīs quīnīs, pārs ēst quārūm săpĭēntĭŏr ūnă,

Āltĕră praēstŭpĭdō pārs ēst stŏlĭdīssĭmă cōrdĕ.

Ōccūrrēre īllaē vōtīs spōnsālĭbŭs ōmnēs

Ōrnātu āccīnctaē taēdārūm flāmmĭcŏmāntūm.

Sēd săpĭēns pārs īllă, sĭbī quō lūmĭnă flāmmaē

Sūscĭpĕrēt, pōrtārĕ sĭmūl cūrābăt ŏlīvūm.

Stūltārūm vērō nōn ēst prūdēntĭă tālīs.

Cūmquĕ mŏrārētūr spōnsūs, tūm mēmbră sŏpōrĕ

Sōlvūntūr cūnctaē pēr cōmpĭtă lātă vĭārūm

Iām nōctīs mĕdĭō clāmōr crēbrēscĕrĕ māgnūs

Ēxŏrĭtūr, laētōquĕ dĕhīnc ōccūrrĕrĕ vōtō

Ādmŏnŭīt taēdīsquĕ vĭās ōrnārĕ cŏrūscīs.

Sūrgĕrĕ vīrgĭnĭbūs prŏpĕrātum, ēt lūmĭnă taēdīs

Īnstrŭĕre ēt flāmmās pīnguī cōmpōnĕre ŏlīvō.

Tūm stŏlĭdaē rŏgĭtānt ŏlĕī sĭbĭ cēdĕrĕ pārtēm,

Prūdēntēs sēcūm quōd tūnc gēstārĕ vĭdēbānt.

Sēd quŏnĭām săpĭēns păvĭtāt chŏrŭs, ōmnĭbŭs aēquĕ

Nē dēsīnt clāraē nūtrīmĭnă pīnguĭă flāmmaē,

Ēx pārvo aēquālīs sī dētūr pōrtĭŏ cūnctīs,

Tūm pērgūnt stūltae, ūt lĭquĭdūm mērcēntŭr ŏlīvūm.

Dūm pērgūnt, laētaē trānscūrrūnt ōmnĭă pōmpaē

Ēt spōnsō tāntūm cŏmĭtātūr fāctĭŏ prūdēns.

Ādvĕnĭūnt brūtaē sērō pōst tēmpŏrĕ sēgnēs

Ēt spōnsī pūlsārĕ fŏrēs ēt līmĭnă claūsă

Nēquīquam īngĕmĭnānt prĕcĭbūsque īngrātă frĕquēntānt,

Ūt lĭcĕāt mĭsĕrīs pĕnĕtrāre īn līmĭnă laētă.

Īllās nōn cŏmĭtūm spōnsī cōgnōscĕrĕ quīsquām

Nōn īpsē spōnsūs vŏlŭīt. Vĭgĭlātĕ tĭmēntēs,

Ādvēntūs vōbīs quĭă nōn ēst cērtĭŏr hōră.'

'Sīcŭt ĕnīm, lōngās cuī cōntĭgĭt īrĕ prŏfēctō

Īn tērrās, crēdēns sērvīs trāctāndă tălēntă

Ūnī quīnquĕ dĕdīt, dŭŏ cēpĭt ĕt āltĕr hăbēndă,

Tērtĭŭs ūnīūs cūrām trāctārĕ tălēntī

Sūscēpīt, vīrēs quŏnĭām dīvērsă mĕrēntūr.

Sēd māiōr quīs ēst cōncrēdĭtă pōrtĭŏ nūmmī,

Cērtātīm dūplīs aūxērūnt īncrēmēntīs.

Īllĕ sĕd, ūnīūs cuī crēdĭtă cūră tălēntī,

Tēllūri īnfŏdĭēns sērvāt sĭnĕ frūctĭbŭs aēră.

Iāmque ădĕrāt praēsēns dŏmĭnūs: tūm prīmŭs ĕt āltēr

Sē gĕmĭnāsse īllī părĭtēr cōncrēdĭtă mōnstrānt.

Īllōs laūdăt hĕrūs pŏtĭōrăquĕ crēdĕrĕ tāntaē

Prōmīttīt fĭdĕī. Sēd tērtĭŭs īllĕ rĕfōdīt

Ēt dŏmĭnō rēddīt tālī cūm vōcĕ tălēntūm:

Quōd scīrēm dŏmĭnō mēmēt sērvīrĕ sĕvērō,

Quī mĕtĕrēs sĕgĕtēs ălĭēnō sēmĭnĕ crētās,

Ēxtĭmŭi, ārgēntūmquĕ tŭūm cōncrēdĕrĕ tērraē

Mālŭĭ, quōd sālvūm sēmpēr tĭbĭ rēddĕrĕ pōssēm.

Tūm dŏmĭnūs fămŭlō rēspōndēns tālĭbŭs īnfīt:

Sī nēscīrĕ mĕōs aūdērēs dīcĕrĕ mōrēs,

Nēquĭtĭaē tāntaē vĕnĭām cōncēdĕrĕ pōssēm.

Hōc ĕtĭām gnārūm pŏtĭūs praēstārĕ dĕcēbāt,

Ūt frūctūm nōbīs trāctātă pĕcūnĭă fērrēt.

Quāprōptēr sēgnī tōllātūr pōrtĭŏ nōstrī

Prūdēntīquĕ dĕhīnc dētūr pōssēssĭŏ māiōr,

Quēm dūplīs cŭmŭlāssĕ lŭcrīs mĕă quīnquĕ tălēntă

Īnvēnī. Nāmque ēst cērtūm pŏtĭōră mĕrērī,

Quīs rēs ūbĕrĭōr cŭmŭlātaē sōrtĭs ăbūndāt.

Āt cuī pārvă sŭbēst sēgnī sūbstāntĭă cōrdĕ,

Īd mĭnĭmūm pĕnĭtūs iūstē tōllētŭr ăb īllō,

Ūt nēquām sērvūs tĕnĕbrās dīmērsŭs ăd īmās

Pērpĕtŭōs flētūs poēnaē strīdōrĕ frĕquēntēt.'

'Ēn hŏmĭnīs nātūs vĕnĭēt pātrīsquĕ mĭnīstrīs

Stīpātūs cēlsā iūdēx īn sēdĕ sĕdēbīt.

Tūm gēntēs cūnctaē dīvērsīs pārtĭbŭs ōrbīs

Cōnvĕnĭēnt iūstōsque ōmnēs dē lābĕ mălōrūm

Sēcērnēt dēxtrāquĕ lĭbēns īn pārtĕ lŏcābīt,

Āt prāvōs laēvā dēspēctōs pārtĕ rĕlīnquēt;

Ūt pāstōr pĕcŏrīs dīscērnīt pāscŭă mīxtī,

Lānĭgĕrīs dēxtrī pērmīttēns mōllĭă prātī

Āt laēvōs hīrtīs dūmōs tōndērĕ căpēllīs.

Sēd rēx ād dēxtrōs cōnvērsūs tālĭă dīcēt:

Hūc vĕnĭānt sānctī, iāmdūdūm dēbĭtă sūmānt

Dōnă pătrīs, mūndī quaē sūnt aēquaēvă nĭtēntīs

Ēt iūstīs prīmō prōmīssă părāntŭr ăb ōrtū.

Nāmquĕ fămē fēssūm quōndām mē grātă rĕfēcīt

Haēc plēbēs pōtūquĕ sĭtīm mĭhĭ saēpĕ rĕmōvīt,

Hōspĭtĭūmquĕ dŏmūs pătŭīt mĭhĭ saēpĕ vŏcātō

Ēt nūdūs vēstīs blāndīssĭmă tēgmĭnă sūmpsī

Cārcĕrĭs ēt poēnīs hōrūm sōlācĭă cēpī.

Tūm Dŏmĭnō tālī rēspōndēnt vōcĕ bĕātī:

Nōn mĕmĭnīt nōstrūm quīsquām tē vīsĕrĕ nūdūm

Nēc fămĭs ōpprēssūm dūrā dĭcĭōnĕ nŏtāvīt,

Cārcĕrĭs aūt poēnīs mĕmĭnīt vīdīssĕ rĕvīnctūm.

Rēspōndēns īllīs dīcēt tūm tālĭă iūdēx:

Frātrĭbŭs īstă mĕīs hŭmĭlēs mĭsĕrāndŏ lăbōrēs

Quī fēcīt, cērtum ēst dūlcēm mĭhĭ pōnĕrĕ frūctūm.

Āt vōs, īniūstī, iūstīs sūccēdĭtĕ flāmmīs

Ēt poēnīs sēmpēr mēntēm tōrrētĕ mălīgnām

Quās pătĕr hōrrēndīs bărăthrī pēr stāgnă prŏfūndīs

Daēmŏnĭs hōrrēndī sŏcĭīs īpsīquĕ părāvīt.

Nāmquĕ sĭtīm pāssō quōndām mĭhĭ pōcŭlă nūllă

Nēc fămĭs īn poēnā pārvī mĭsĕrāmĭnă pānīs,

Aūt pĕrĕgrīnă mĭhī tēctī vēstīsvĕ părūmpēr

Tēgmĭnă dē māgnīs grăcĭlī prō pārtĕ dăbāntūr,

Cārcĕrĭs aūt saēptō claūstrīs mōrbīsvĕ iăcēntī

Ūmquām vīsēndī sōlācĭă vēstră fŭērūnt.

Hīs dāmnātă dĕhīnc rēspōndēt fāctĭŏ vērbīs:

Haūt ūmquām nōstrūm mĕmĭnīt tē vīsĕrĕ quīsquām

Aūt sĭtĭs aūt saēvaē fămĭs aēgrum ăgĭtārĕ lăbōrēm,

Hōspĭtă vēl fēssīs ērrārĕ pĕr ōppĭdă rēbūs,

Cārcĕrĭs aūt mērsūm poēnīs mōrbōvĕ grăvātūm,

Ūt tĭbĭ sōllĭcĭtō fĭĕrēt mĭsĕrātĭŏ iūstă.

Hīs rērūm dīcēt Dŏmĭnūs: Cūm vēstră sŭpērbō

Āngūstīs rēbūs fĕrĭtās sūb cōrdĕ tŭmēbāt

Cālcāvītque hŭmĭlēs mĭnĭmōs, mē sprēvĭt ĭn īllīs.

Haēc ŭbĭ dīctă dăbīt, mĕrĭtīs sŭă praēmĭă rēddēt.

Aētērnūm mĭsĕrī poēnā fŏdĭēntŭr ĭnīquī,

Aētērnūmquĕ sălūs iūstīs cōncēssă mănēbīt.'

Tālĭă dūm lŏquĭtūr, scīssōs lăcĕrātă căpīllōs

Prō frātrīs mōrbō iūstīs sŏrŏr ānxĭă cūrīs

Hōrtātūr iŭvĕnēm răpĭdō pērcūrrĕrĕ grēssū,

Cāsĭbŭs ūt tāntīs Chrīstūs sērvārĕt ămīcūm.

Nām fŭĕrāt mŭlĭēr mĕrĭtīs āccēptă bĕnīgnīs,

Ōbsĕquĭō cūiūs frātrēmquĕ dŏmūmquĕ mĕrēntēm

Āmplēxūs plēnō Chrīstūs rĕtĭnēbăt ămōrĕ.

Nūntĭŭs ādvĕnĭēns pērfērt, ēxtrēmă iăcērĕ

Dīlēctūm Chrīstō iŭvĕnēm pēr trīstĭă mōrbī

Ēt lēti ēt vītaē cōnfīnĭă sūmmă tĕnēntēm.

Lāzărŭs hīc hăbŭīt nōmēn, sēd Chrīstŭs ămārīs

Pērcūssūs vērbīs: 'Nōn ēst, sī crēdĭtĭs, īnquīt,

Ād lētūm dūcēns īstaēc vĭŏlēntĭă mōrbī,

Sēd Dĕŭs ūt dīgnō iūstīs cĕlĕbrētŭr hŏnōrĕ

Ēt sŭbŏlēs hŏmĭnīs sānctā vīrtūtĕ nĭtēscāt.'

Tūnc ād dīscĭpŭlōs: 'Dōrmīt iām Lāzărŭs, īnquīt,

Sēd cārūm iŭvĕnēm făcĭām cōnsūrgĕrĕ rūrsūs.'

Āiūnt dīscĭpŭlī: 'Sōmnō sūccēdĕrĕ plēnă

Ēt rĕmĕārĕ sălūs pŏtĕrīt;' nēc mēntĕ sĕquūntūr,

Quōd mōrtēm sōmnī dīxīt sūb nōmĭnĕ Chrīstūs.

Ērrōrēm quōrūm tālī sērmōnĕ rĕmōvīt:

'Lāzărŭs īn lētūm cĕcĭdīt, sēd gaūdĭă mēntī

Hīnc vĕnĭūnt vēstrāmquĕ fĭdēm mĭhĭ fōrtĭŭs ārmānt,

Cērnĭtĭs ābsēntēm lōngē quōd cūnctă vĭdērĕ.

Sēd prŏpĕrēmŭs,' ăīt. Dĭdўmūs tūm tālĭă fātūr:

'Pērgāmūs părĭtērque ōmnēs prōcūmbĕrĕ lētō

Cōgāmūr, tŏtĭēns quōd gēns Iūdaēă mĭnātūr.

Iāmque ădĕrāt Chrīstūs, fŭĕrāt sēd fōrtĕ sĕpūltō

Quārtă dĭēs, mērsāsque ātrīs dē mōrtĕ tĕnēbrīs

Gērmānās lūctūs lăcrĭmōsăquĕ tēctă tĕnēbānt.

Cōnvēnēre īllūc sōlācĭă dēbĭtă dāntēs

Iūdaēaē gēntīs prŏcĕrēs cārīquĕ prŏpīnquī.

Sēd Mārtha, aūdītō Chrīstūm vēnīssĕ, cŭcūrrīt

Ōbvĭă dēsĕrŭītquĕ dŏmūm maēstāmquĕ sŏrōrēm,

Ēt prŏcŭl: 'Ō | ŭtĭnām praēsēns vīrtūs tŭă nōbīs

Āffŏrĕt ēt mōrtī frātrēm răpŭīssĕt ăcērbaē.

Nām quīcquīd pōscīs, cērtum ēst tĭbĭ pōssĕ vĕnīrĕ.

Quām Dŏmĭnūs tālī sōlātūr vōcĕ gĕmēntēm:

'Rōbūstām mēntēm, mŭlĭēr, vīrtūtĕ rĕsūmĕ.

Lāzărŭs haēc vītaē rĕcĭdīva īn lūmĭnă sūrgēt.'

Ēt mŭlĭēr: 'Cērtē sūrgēnt īn mūnĕră vītaē

Mōrtālēs cūnctī, vĕnĭēt cūm tērmĭnŭs ōrbī.'

Chrīstŭs ĭtēm sānctō dēprōmīt pēctŏrĕ vōcēm:

'Ēn ĕgŏ sūm clāraē vōbīs rĕpărātĭŏ vītaē.

Īn mē quī crēdīt, mōrtēm dēpōnĕrĕ sūmptām

Ēt vītām pŏtĕrīt iūgī cōmpōnĕrĕ saēclō.

Āt quīcūmquĕ fĭdēm vīvō sūb pēctŏrĕ sūmēt,

Hōrrĭdă nōn ūmquām cōntīngēt līmĭnă mōrtīs;

Īstaēc sī crēdīs pūrō dē pēctŏrĕ, Mārthă?'

Īllă dĕhīnc: 'Haēc ūnă fĭdēs mĕă cōrdă tĕnēbīt,

Sūblīmīs vĕnĕrāndă Dĕī quōd vēnĕrĭt īn tē

Caēlēstīs sŭbŏlēs cēlsō sūb nōmĭnĕ Chrīstī.'

Haēc ăĭt ēt Mărĭām cūrsū mōtūră sŏrōrēm

Īntĕrĭōră pĕtīt: sānctūm vēnīssĕ măgīstrūm

Ēt părĭtēr lūctu ōpprēssām vŏcĭtārĕ sŏrōrēm

Ādmŏnŭīt tăcĭtō dēsīgnāns ōmnĭă nūtū.

Prōsĭlĭt īllă fŏrās aūdītō nōmĭnĕ Chrīstī;

Prōsĕquĭtūrquĕ sĭmūl Sŏlўmōrūm tūrbă gĕmēntēm

Crēdēntūm, tŭmŭlō flētūs īnfērrĕ sŏrōrēs.

Īllă sălūtĭfĕrūm pōstquām cōnspēxĭt Ĭēsūm,

Prōcĭdĭt āntĕ pĕdēs rūmpītque hānc pēctŏrĕ vōcēm:

'Sī mĭhĭ gērmānūm pŏtŭīssēs vīsĕrĕ vīvūm,

Lāzărŭs haūt pŏtĕrāt dūraē sūccūmbĕrĕ mōrtī.'

Flētĭbŭs hīs Chrīstūs sŏcĭāns dē cōrdĕ dŏlōrēm

Īnquīrīt tŭmŭlī sēdēm, quō cōndĭtă nūpēr

Mēmbră fŏrēnt ănĭmaē vŏlŭcrīs spŏlĭātă călōrĕ.

Haūt mŏră dēmōnstrānt flēntī maēstōquĕ sĕpūlchrūm

Rūpĕ sŭb ēxcīsā; lăpĭdīs quōd pōndĕrĕ claūsūm

Ūt vīdīt Sānctūs, mūltō mōx vēctĕ mŏvērī

Praēcĭpĭt; āt Mārthaē tālīs vōx vērbĕrăt aūrās:

'Quāttŭŏr ēn lūcēs tŏtĭdēmque ēx ōrdĭnĕ nōctēs

Praētĕrĕūnt, quō mēmbră sŏlō cōmpōstă quĭēscūnt.

Crēdĭdĕrīm, cōrpūs mōtū fŭgĭēntĕ călōrīs

Fētōrēm mĭsĕrūm lĭquĕfāctīs rēddĕrĕ mēmbrīs.'

Hīs dīctīs cōntrā dēprōmīt tālĭă Chrīstūs:

'Iām tŏtĭēns dīctum ēst, māgnīs cōnsīstĕrĕ rēbūs

Crēdēntūm vīrtūtĕ fĭdēm; sēd glōrĭă sūmmī

Iām gĕnĭtōrĭs ădēst, fĭdĕī sī rōbŭr hăbētīs.'

Haēc ŭbĭ dīctă dĕdīt sāxūmque īmmānĕ rĕvūlsīs

Ōbĭcĭbūs pătŭīt, vīrtūs mōx cōnscĭă caēlūm

Sūscĭpĭt ēt tālī gĕnĭtōrēm vōcĕ prĕcātūr:

'Ēxĭmĭās grātēs, gĕnĭtōr, tĭbĭ, sānctĕ, fătēmūr:

Mē plăcĭdūs sēmpēr vĕnĕrāndīs aūrĭbŭs aūdīs,

Sēd pŏpŭlūs praēsēns mē mīssūm crēdĕrĕ dīscāt.'

Haēc ŭbĭ dīctă dĕdīt, tŭmŭlī mōx līmĭne ĭn īpsō

Rēstĭtĭt ādvērsō cōmplēns căvă sāxă clămōrĕ:

'Lāzărĕ, sōpītīs rĕdĕūntēm sūscĭpĕ mēmbrīs

Ēn ănĭmām tūque īpsĕ fŏrās tē prōmĕ sĕpūlchrō.'

Nēc mŏră cōnēxīs mănĭbūs pĕdĭbūsquĕ rĕpēntĕ

Prōcēdīt tŭmŭlō, vūltūm cuī līnĕă tēxtă

Ēt tōtūm grăcĭlīs cōnēctīt fāscĭă cōrpūs.

Tūm sōlvī iūssīt laētūmque ād tēctă rĕmīttīt.

Iūdaēī pōstquām fāctūm vĕnĕrābĭlĕ cērnūnt,

Quī tāntī Mărĭām fŭĕrānt Mārthāmquĕ sĕcūtī,

Pārs crēdēns sĕquĭtūr tāntaē vīrtūtĭs hŏnōrēm;

Āst ălĭī rĕpĕtūnt ūrbēm prŏcĕrūmquĕ sŭpērbīs

Cūnctă Phărīsaēīs rērūm mīrācŭlă nārrānt.

Ērgo ād cōncĭlĭūm scrībaē, plēbīsquĕ vŏcātūr

Iām grăvĭōr nŭmĕrūs, quā nātūm prīncĭpĭs āltē

Pūlchră Căīphaēaē cōllūcēnt ātrĭă sēdīs.

Īllīc cōmplăcŭīt Chrīstūm prōstērnĕrĕ lētō,

Sēd vītārĕ dĭēs pāschaē, nē plēbĕ frĕquēntī

Dīscōrdēs pŏpŭlī răpĕrēnt īn bēllă fŭrōrēm.

Īllĕ Sĭmōnĭs ĕrāt tēctīs, quēm lūrĭdă lēpră

Vīrtūte īpsīūs dīffūgĕrăt. Ēccĕ iăcēntī

Āccēdīt mŭlĭēr prŏpĭūs, sānctūmque ălăbāstrō,

Quō prĕtĭōsa ĭnĕrānt lātē frāgrāntĭs ŏlīvī.

Ūnguēnta, āb sūmmō pērfūndīt vērtĭcĕ Chrīstūm.

Dīscĭpŭli īncrĕpĭtānt fāntēs, pŏtŭīssĕ iŭvārī

Dē prĕtĭo ūnguēntī mĭsĕrōrūm cōrpŏra ĕgēntūm.

Hās Dŏmĭnūs prŏhĭbēt vōcēs fāctūmquĕ prŏbāvīt:

'Dēsĭnĭte ōbsĕquĭō iūstām prŏhĭbērĕ pŭēllām.

Paūpĕrĭbūs sēmpēr dăbĭtūr sūccūrrĕrĕ tēmpūs,

Sēd mē nōn sēmpēr trĭbŭētūr vīsĕrĕ vōbīs.

Fūnĕrĭs īstă mĕī mūltūm laūdāndă mĭnīstrāt

Ōffĭcĭō mūndūmque īmplēbūnt tālĭă fāctă.'

Tūnc ē dīscĭpŭlīs ūnūs sē sūbtrăhĭt āmēns

Iūdăs ĕt ād prŏcĕrēs tālī cūm vōcĕ cŭcūrrīt:

'Quōd prĕtĭūm spērārĕ dătūr, sī prōdĕrĕ vōbīs

Quaēsītūmquĕ dĭū pōssīm mōnstrārĕ măgīstrūm?'

Īllī cōntĭnŭō stătŭūnt tēr dēna ārgēntī

Pōndĕră: | hīs Iūdās scĕlĕrī sē sūbdĭdĭt āltō.

Iāmquĕ dĭēs pāschaē prīmō prōcēssĕrăt ōrtū:

Dīscĭpŭlī quaērūnt, ŭbĭ cēnām sūmĕrĕ pāschaē

Vēllĕt; ăt īllĕ sĭbī quēndām sĭnĕ nōmĭnĕ quaērī,

Ūltĭmă quī dŏmĭnī căpĕrēt māndātă, iŭbēbāt.

Vēspĕrĕ mōx prīmō bīs sēx rĕcŭbāntĭbŭs ūnā

Dīscĭpŭlīs, tālī dīvīnāt vōcĕ măgīstēr:

'Ēn ūrgēt tēmpūs, Chrīstūm cūm prōdĕrĕ mōrtī

Ē vōbīs ūnūs scĕlĕrātō cōrdĕ vŏlūtāt.'

Cōntĭnŭō cūnctī quaērūnt, quīs tālĭbŭs aūsīs

Īnsānō tāntūm cēpīssēt cōrdĕ vĕnēnūm.

Īllĕ dĕhīnc: 'Ĕpŭlīs mēcūm nūnc vēscĭtŭr, īnquīt.

Sēd sŭbŏlēs hŏmĭnīs quōndām praēscrīptă sŭbībīt

Sūpplĭcĭa ād tēmpūs. Mĭsĕrābĭlĭs īllĕ pĕr aēvūm,

Quī iūstūm dēdēt; quāntō fēlīcĭŏr ēssēt,

Sī nūmquām tērrīs tĕtĭgīssēt lūmĭnă vītaē!'

Ēt Iūdās grăvĭtēr tūm cōnscĭă pēctŏră prēssūs,

'Nūmquĭd, ăīt, Iūdām tālīs sūspīcĭŏ tāngīt?'

Rēspōndīt Dŏmĭnūs: 'Tē tālĭă dīcĕrĕ cērnō.'

Haēc ŭbĭ dīctă dĕdīt, pālmīs sĭbĭ frāngĕrĕ pānēm.

Dīvīsūmquĕ dĕhīnc trādīt sānctēquĕ prĕcātūs

Dīscĭpŭlōs dŏcŭīt, prŏprĭūm sīc ēdĕrĕ cōrpūs.

Hīnc călĭcēm sūmīt Dŏmĭnūs vīnōquĕ rĕplētūm

Grātīs sānctĭfĭcāt vērbīs pōtūmquĕ mĭnīstrāt,

Ēdŏcŭītquĕ, sŭūm sē dīvīsīssĕ crŭōrēm,

Ātque ăĭt: 'Hīc sānguīs pŏpŭlī dēlīctă rĕdēmīt;

Hōc pōtātĕ mĕūm. Nām vērīs crēdĭtĕ dīctīs,

Pōst haēc nōn ūmquām vītīs gūstābŏ lĭquōrēm,

Dōnēc rēgnă pătrīs mĕlĭōrīs mūnĕrĕ vītaē

Īn nŏvă mē rūrsūs cōncēdēnt sūrgĕrĕ vīnă.'

Ēxīn cāntātō sānctīs cōncēntĭbŭs hŷmnō

Mōntĭs Ŏlīvētī cōnscēndūnt cūlmĭnă cūnctī

Tālĭă tūm Chrīstūs dēprōmīt pēctŏrĕ vērbă:

'Ōmnēs praēsēntī nōctīs vōs tēmpŏrĕ lōngē

Dīspērgēt mĭsĕrē dēsērtō prīncĭpĕ tērrōr.

Sīc ĕtĕnīm scrīptum ēst: Pāstōrīs cāsĭbŭs ōmnēs

Īn dīvērsă fŭgām căpĭēnt pēr rūră bĭdēntēs.

Pōst ŭbĭ vītă nŏvōs caēlī mĭhĭ rēddĕt hŏnōrēs,

Praēvĕnĭām vēstrōsquĕ chŏrōs gĕnĭtālĭbŭs ārvīs

Grātă Gălīlaēaē vŏlĭtāns pēr rūră dŏcēbō.'

Rēspōndīt Pētrūs: 'Cūnctōs, sī crēdĕrĕ fās ēst,

Quōd tŭă lābāntēr pōssīnt praēcēptă nĕgārĕ,

Sēd mĕă nōn ūmquām mūtābīt pēctŏră cāsūs.'

Īllĕ dĕhīnc: 'Nōx haēc, quaē lūcĭdă sīdĕră tērrīs

Īndūcīt lūcēmquĕ prŏmēns nūnc īncŭbăt ūndās,

Aūdĭĕt, ūt trīnīs păvĭdūs mēndācĭă vērbīs

Dīcēs ēt Chrīstūm, fōrtīssĭmĕ Pētrĕ, nĕgābīs,

Ēt prĭŭs, ālĭtĭbūs rĕsŏnēnt quām tēctă dŏmōrūm.'

Āt Pētrūs: 'Dūrām mōrtēm mĭhĭ sūmĕrĕ mālīm,

Vōx ōblītă sŭūm quām dēnĕgĕt īstă măgīstrūm.'

Hās vīrēs cōrdīs pērstānt prōmīttĕrĕ cūnctī.

Nōmĭnĭs Hēbraēī sūnt Gēssămănēĭă rūră.

Īllō prōgrĕdĭtūr lūcīs vītaēquĕ rĕpērtōr,

Cīrcā dīscĭpŭlī Iūdā fŭgĭēntĕ sĕquūntūr.

Ātque īllīc rĕlĭquōs iūssīt rĕsĭdērĕ mĭnīstrōs.

Īpsĕ sĕd āssūmptō lōngē prōcēdĕrĕ Pētrō

Zēbĕdĕīquĕ sĭmūl nātīs pēr dēvĭă tēndīt.

Tūnc āngōrĕ grăvī maēstūs sīc vōcĕ prŏfātūr:

'Trīstĭă nūnc vōlvēns ănĭmūs mĭhĭ pēctŏră tūrbāt

Mōrtĕ tĕnūs, sēd nūnc vōs sēgnem ēxclūdĭtĕ sōmnūm,

Sōllĭcĭtāmquĕ sĭmūl vĭgĭlāndō dūcĭtĕ nōctēm.'

Haēc ăĭt ēt paūlūm prōcēdēns cōrpŏrĕ tērrām

Dēprĭmĭt ēt tālī prōiēctūs vōcĕ prĕcātūr:

'Sī fās ēst, gĕnĭtōr, călĭcīs mē trānsĕăt hūiūs

Īncūmbēns vălĭdō nōbīs vĭŏlēntĭă trāctū.

Sēd tŭă iām vĕnĭāt pŏtĭūs, quām nōstră vŏlūntās,

Quaē tĭbĭ dēcrēta ēst tāntīs sēntēntĭă rēbūs.'

Tūnc ād dīscĭpŭlōs rĕpĕdāt, sēd sōmnŭs ănhēlīs

Prōstrātōs tērraē mēmbrīs dīssōlvĕrăt ōmnēs.

Tūnc ăĭt ād Pētrūm: 'Nōn ēst mĭhĭ pōnĕrĕ vīrtūs

Ūnām pērvĭgĭlēm tāntīs sūb cāsĭbŭs hōrām?

Sēd vĭgĭlātĕ, prĕcōr, nē vōs tēmptātĭŏ rāptōs

Hōrrĭdă praēcĭpĭtēt saēvaē pēr lūbrĭcă mōrtīs.

Spīrĭtŭs īstĕ vĭgēt, sēd cōrpūs dēbĭlĕ lābāt.'

Sēcēssīt rūrsūs sēcrētī mōntĭs ĭn ārcēm

Ōrābātquĕ pătrēm: 'Rērūm mītīssĭmĕ rēctōr,

Hūnc quŏnĭām călĭcēm nōn ēst trānsīrĕ pŏtēstās,

Iām tŭă prōvĕnĭāt nōstrā dē sōrtĕ vŏlūntās.'

Rūrsūs dīscĭpŭlōs sōmnī sūb pōndĕrĕ prēssōs

Īnvēnīt ēt rūrsŭs ĭdēm gĕnĭtōrĕ prĕcātō

Āllŏquĭtūr fēssō nēxōs lānguōrĕ quĭētīs:

'Iām dōrmīrĕ lĭcēt sŏcĭōsquĕ rĕvīsĕrĕ vēstrōs,

Nām vĕnĭt ēccĕ, mĕūm quī dēdăt ĭn ōmnĭă cōrpūs,

Quaē măcŭlātă mĕīs īmpōnēt fāctĭŏ mēmbrīs.'

Cūm dīctō Iūdās nŭmĕrō stīpāntĕ cătērvaē

Ādvēnīt prŏcĕrūm iūssū pŏpŭlīquĕ fĕrōcīs.

Pārs strīctīs glădĭīs pārs fīdēns pōndĕrĕ clāvaē

Sīgnă sĕquēbātūr Iūdaē prōmīssă fŭrēntīs.

Ōscŭlă nām pĕpĭgīt sēsē cōntīngĕrĕ Chrīstī,

Quō făcĭle īgnōtūm căpĕrēt mĭsĕrābĭlĕ vūlgūs.

Īlle ŭbĭ dīssĭmŭlāns blāndā cūm vōcĕ sălūtāt,

Āttĭgĭt ēt lăbĭīs iūstī vĕnĕrābĭlĭs ōră,

Cōntĭnŭō Chrīstūs: 'Tōtūm cōmplērĕ lĭcēbīt,

Hūc vēnīssĕ tŭō quaēcūmque ēst caūsă părātū.'

Īniēcērĕ mănūm tūrbaē Chrīstūmquĕ prĕhēndūnt.

Tūnc ē dīscĭpŭlīs ūnūs fūlgēntĕ măchaērā

Ōccūrrīt vātīs fămŭlō sūblātŭs ĭn īrām

Tēmpŏre ĕt ēxcūssām răpŭīt vī vūlnĕrĭs aūrēm.

Ōllī Chrīstŭs ăīt: 'Glădĭūm tū pōnĭtŏ, nōstēr;

Nām quīcūmquĕ fĕrōx cōnfīdēt vīndĭcĕ fērrō,

Hūnc iūstī sĭmĭlīs fērrī vīndīctă mănēbīt.

Ān ĕgŏ nōn pōssēm caēlēstĭă cāstră vŏcārĕ

Ēt pătrĭs īnnŭmĕrās īn proēlĭă dūcĕrĕ tūrmās?

Sēd scrīptūră mĕīs cōmplēnda ēst dēbĭtă rēbūs.

Vōs aūtēm strīctō quī mē cōmprēndĕrĕ fērrō

Fūstĭbŭs ēt glădĭīs cōncūrrĭtĭs, ēn ĕgŏ vōbīs

Ōccūrrām, tēmplī mĕdĭā quī sēmpĕr ĭn ārcĕ

Vōbīscūm rĕsĭdēns dŏcŭī, nēc tālĭă quīsquām

Īn sōlūm tāntīs cīrcūmlātrāntĭbŭs aūsūs.

Dīscĭpŭlī pāssīm Chrīstō fūgērĕ rĕlīctō.

Iāmquĕ Căīphaēā stĕtĕrāt sālvātŏr ĭn aūlā,

Cūm vēnēre ōmnēs scrībaē prŏcĕrēsquĕ vŏcātī.

Āt Pētrūs lōngē sērvāns vēstīgĭă sōlūs

Ōccūltē maēstūs sēdīt cūm plēbĕ mĭnīstrā

Ēxtrēmum ōppĕrĭēns tāntō sūb tūrbĭnĕ fīnēm.

Ēccĕ săcērdōtēs fālsōs cōnquīrĕrĕ tēstēs

Īncūmbūnt fīctāsquĕ vŏlūnt cōntēxĕrĕ caūsās,

Quīs mōrtem īnsōntī pōssēnt īmpōnĕrĕ Chrīstō.

Sēd nūllūs tāntō vīsūs sătĭs ēssĕ fŭrōrī.

Ūltĭmă prōsĭlĭūnt tēstēs, quī dīcĕrĕ Iēsūm

Aūdīssēnt, tēmplūm quōd sōlūs vērtĕrĕ pōssēt

Ēt vērsūm trīnīs ĭtĕrum īnstaūrārĕ dĭēbūs.

Īpsĕ săcērdōtūm prīncēps ūrgērĕ tăcēntēm

Īnsīstīt frēndēns fŭrĭīs āc tālĭă fātūr:

'Cūr nĭhĭl ād tāntās nūnc rēspōndērĕ quĕrēllās

Cōnvīctūs vērīs prŏcĕrūm sūb tēstĭbŭs aūdēs?

Ādiūrābŏ tămēn sūmmī pēr rēgnă Tŏnāntīs,

Ūt fătĕārĕ pălām, sī fās tē crēdĕrĕ Chrīstūm.'

Īllĕ dĕhīnc tālī cōmpēllāt vōcĕ sŭpērbūm:

'Īstaēc sōlă tĭbī prōcēdūnt pēctŏrĕ vērbă

Vēră tŭō; vĕnĭēt vōbīs vīsēndă pĕr aūrās

Māiēstās prōlīs hŏmĭnīs, cūm dēxtĕră sānctaē

Vīrtūti āssīdēt sūb nūbĭbŭs īgnĭcŏlōrīs.'

Tālĭbŭs aūdītīs scīndīt dē pēctŏrĕ vēstēm

Ēxsūltāns fŭrĭīs ēt caēcō cōrdĕ, săcērdōs

Ātque ăĭt: 'Aūdīstīs pūgnāntīs foēdă prŏfānī

Vērbă Dĕō; pōllūtă măgīs cōnsūrgăt ĭn īrās

Rēlĭgĭo ēt vēstrām cūnctī iām pāndĭtĕ mēntēm.'

Cōnclāmānt ōmnēs mōrtīque āddīcĕrĕ cērtānt.

Tūm sānctām Chrīstī făcĭēm spūta īmprŏbă cōmplēnt

Ēt pālmae, īn mālīs cŏlăphīque īn vērtĭcĕ crēbrī

Īnsūltānt vērbīsque ōmnēs īllūdĕrĕ cērtānt:

'Chrīstĕ, prŏfētābīs, cūiūs tĭbĭ pālmă sŏnārīt!'

Āt Pētrūm mŭlĭēr trīstēm quōd vīdĕrăt īntūs,

'Tūne ĕtĭām, iŭvĕnīs, fŭĕrās cŏmĕs āddĭtŭs, īnquīt,

Īstī, quēm lūdēns prŏcĕrūm sēntēntĭă dāmnāt?'

Īllĕ nĕgāt tēctīsquĕ fĕrīs sē prōmĕrĕ tēmptāt.

Ēccĕ sĕd ēgrēssūm prīmō sūb līmĭnĕ cērnēns

Āltĕră cōnsĭmĭlī prōdēbāt vōcĕ mĭnīstrīs.

Rūrsŭs ăīt iūrāns, īllūm sē nōssĕ nĕgābāt.

Tūm pērcōntātūm mūlti āccēssērĕ sĕquēntēs

Ēquĕ sŏnō vōcīs sēsē cōgnōscĕrĕ dīcūnt,

Cūnctă Gălīlaēām strĕpĕrēnt quōd vērbă lŏquēllām.

Ēt Pētrōs iūrāns dēvōtīs ōmnĭă vērbīs

Nēscīre āffīrmāt, quīsquīs fŏrĕt īllĕ, nĕgāndō.

Hānc vōcēm, plaūsūm quătĭēns sūb cūlmĭnĕ tēctī,

Ālēs prōsĕquĭtūr cāntū, mēntēmquĕ Sĭmōnīs

Cīrcūmstānt trīstēm vērbīs praēsāgĭă Chrīstī;

Ēgrēssūsquĕ dĕhīnc plōrātŭs hăbēbăt ămārōs.

Sīdĕră iām lūcī cōncēdūnt ēt răpĭdūs sōl

Prōgrĕdĭtūr rădĭīs tērrās trĕpĭdāntĭbŭs īmplēns.

Iāmque ē cōncĭlĭō Chrīstūm pōst tērgă rĕvīnctūm

Praēsĭdĭs ād grĕmĭūm māgnō clāmōrĕ trăhēbānt.

Īntĕrĕā cēlsūm Dŏmĭnūs stāns āntĕ trĭbūnāl

Tālĭă Pīlātī vērbīs ēxcēpĭt Ĭēsūs:

'Tū rēx Iūdaēaē gēntīs, quōd dīcĭtŭr, āstās?'

Rēspōndīt Chrīstūs: 'Vēstrīs haēc aūdĭŏ vērbīs.'

Ēxhīnc tērrĭbĭlīs iūsti āccūsātĭŏ sūrgēns

Īnfrĕmĭt ēt sānctūm scĕlĕrātă făcūndĭă prēssāt.

Rēspōndērĕ nĭhīl trŭcĭbūs dīgnātŭr Ĭēsūs.

Pīlātūs quaērīt, quaē tūm sīt caūsă tăcēndī.

Īllĕ măgīs pērstāns mīrāndă sĭlēntĭă sērvāt.

Sōllēmnī sēd fōrtĕ dĭē cōncēdĕrĕ lēgēs

Ūnūm dāmnātī căpĭtīs dē mōrĕ iŭbēbānt;

Ēt fŭĭt īn vīnclīs fāmōsō nōmĭnĕ lātrŏ,

Quēm Chrīsto īnfēnsūs pŏpŭlūs dīmīttĕrĕ vītaē

Ārdēbāt: trŭcĭbūs sōmnō sēd tērrĭtă vīsīs

Pīlātī cōniūx, iūstī dīscēdĕrĕ poēnā,

Māndātīs prĕcĭbūsquĕ vĭrūm sūspēnsă rŏgābāt.

Tūm iūdēx ĭtĕrūm prŏcĕrūm dīsquīrĕrĕ mēntēm

Tēmptăt, ĕt īnstāntī cŭpĕrēnt quēm sōlvĕrĕ poēnaē,

Plēbĭs ăd ārbĭtrĭūm mīttī dē lēgĕ rĕquīrīt

Sēd prŏcĕrēs pŏpŭlūm fūsa āmbĭtĭōnĕ rŏgābānt,

Lātrōnēm lēgī pĕtĕrēnt Chrīstūmquĕ nĕgārēnt.

Āt pōstquām prŏcĕrum īncēndīt sēntēntĭă vūlgūm,

Lātrōnīsquĕ pĕtīt pŏtĭūs sĭbĭ cēdĕrĕ vītām,

Cōnsŭlŭīt praēsēs pŏpŭlūm, quīd vēllĕt Ĭēsūm.

Plēbs īncēnsă mălō saēvōs mīscērĕ tŭmūltūs,

Ēt crŭcĭs ād poēnās ĭtĕrūmque ĭtĕrūmquĕ pĕtēbānt,

Quī rēgīs nōmēn cŭpĕrēt, quī Caēsărĭs hōstēm

Cōnfēssūs sēsē prŏprĭō dāmnāvĕrĭt ōrĕ.

Dēnĭquĕ vī vīctūs dētēstātūsquĕ crŭēntūm

Ōffĭcĭum īncrĕpĭtāns sē lībĕră sānguĭnĭs hūiūs

Cōrdă tĕnērĕ sĭbī, cōrāmque ā crīmĭnĕ pālmās

Āblŭĭt, ūt gēntī tāntūm măcŭla īllă mănērēt.

Hōc măgĭs īnclāmānt: 'Nōs, nōs crŭŏr īstĕ sĕquātūr,

Ēt gĕnŭs īn nōstrūm scĕlŭs hōc ēt cūlpă rĕdūndēt.'

Pīlātūs dōnāt plēbī lēgīquĕ Bărābbān

Ēt crŭcĭs ād poēnām vīctūs cōncēdĭt Ĭēsūm.

Prōdĭtŏr āt Iūdās pōstquām sē tālĭă cērnīt

Āccēptō scĕlĕrīs prĕtĭō sīgnāssĕ fŭrēntēm,

Īnfēlīx vērīs dāmnāns sŭă gēstă quĕrēllīs

Prōiēcīt tēmplō tūnc dētēstāns ārgēntūm.

Ēxōrsūsquĕ sŭās lăquĕō sĭbĭ sūmĕrĕ poēnās

Īnfōrmēm răpŭīt fīcūs dē vērtĭcĕ mōrtēm.

Īndĕ săcērdōtēs, prĕtĭūm quōd sānguĭnĭs ēssēt,

Īllĭcĭtūm fāntēs ădĭtīs cōncēdĕrĕ tēmplī,

Quōd dărĕ tūm lĭcĭtūm, cūm sānguīs dīstrăhĕrētūr,

Crēdēbānt, āgrūm mērcātī nōmĭnĕ vērō

Sānguĭnĭs, hōrrēndō sīgnānt scĕlĕra īmpĭă fāctō.

Haēc quōndām cŏŏpērtă cănēns vōx vēră prŏfētaē

Ēvēntūm rērūm pătĕfēcĭt ĭn ōrdĭnĕ saēclī:

Ārgēntī trīgīntă mĭnās pŏsŭērĕ prŏfānī

Hōc prĕtĭūm prĕtĭōsī cōrpŏrĭs īnstĭtŭēntēs,

Quōd mōx ād fĭgŭlī rūrsūs trānsfērtŭr ăgēllūm.

Trādĭtŭs ēst trŭcĭbūs iūstūs scĕlĕrīsquĕ mĭnīstrīs

Mīlĭtĭbūs: scĕlĕrātă lŭdībrĭă cōrpŏrĕ praēbēt.

Pūrpŭrĕāmque īllī tŭnĭcām clămĭdēmquĕ rŭbēntēm

Īndūcūnt spīnīsquĕ căpūt cīnxērĕ crŭēntīs,

Īnquĕ vĭcēm scēptrī dēxtrām cŏmĭtātŭr hărūndŏ.

Tūm gĕnĭbūs nīxī rēgēm dŏmĭnūmquĕ sălūtānt

Iūdaēaē gēntīs făcĭēmquĕ lăvērĕ sălīvīs

Vērtĭce ĕt īn sānctō plāgīs lūsērĕ nĕfāndīs.

Haēc ŭbĭ trānsēgīt mīlēs lūdībrĭă dēmēns,

Īndūtūm prŏprĭaē dūcēbāt tēgmĭnă vēstīs

Ēt crŭcĭs ād poēnām sānctūm iūstūmquĕ trăhēbāt.

Ēccĕ sĕd ēgrēssī quēndām cēpērĕ Sĭmōnēm

Cŷrēnā gĕnĭtūm līgnūmque āffērrĕ iŭbēbānt,

Quō dŏmĭnūm lūcīs iūssīs sūffīgĕrĕ saēvīs

Īnstāns ūrgēbāt saēcli īmmūtābĭlĭs ōrdŏ.

Āt pōstquām vēntum ēst, ŭbĭ rūrīs Gōlgăthă nōmēn,

Pērmīxtūm fēllī vīnūm dānt pōcŭlă Chrīstō.

Īllĕ sĕd īn sūmmō gūstū trāctātă rĕcūsāt;

Ūt sătĭs āntīquīs fĭĕrēt pēr tālĭă dīctīs,

Nēc tămĕn īnsūltāns hŏmĭnūm fŭrŏr ōmnĭă pōscīt.

Iāmquĕ crŭcī fīxūm pēndēbăt ĭn ārbŏrĕ cōrpūs,

Īntāctaēquĕ dĕdīt tŭnĭcaē sūb sōrtĕ pĕr ōmnēs

Mīlĭtĭs ūnīūs sērvāns pōssēssĭŏ tēxtūm.

Ēt scrīptūm caūsaē tĭtŭlūm mĕrĭtīquĕ lŏcārūnt,

Quōd rēx Iūdaēaē plēbīs gēntīsquĕ fŭīssēt.

Āccĭdĭt, ūt părĭtēr poēnaē cōnsōrtĭă fērrēnt

Lātrōnēs hīnc īndĕ dŭō; sēd caēcă fŭrēntīs

Īnsūltāt plēbīs fīxō vaēsānĭă Chrīstō:

'Hīc ēst, quī tēmplūm pŏtĕrāt dīssōlvĕrĕ sōlūs,

Hīc ēst, quī trīnō lūcīs rĕpărārĕ mĕātū.

Sēd nūnc dīscēndāt sŭbŏlēs vĕnĕrāndă Tŏnāntīs

Ēt crŭcĭs ē poēnā cōrpūsque ănĭmāmquĕ rĕsōlvāt.

Haēc vūlgī prŏcĕrēs vaēcōrdīs dīctă sĕquūntūr;

Ātquĕ Phărīsaēī scrībaēque ēt fāctĭŏ dēmēns

Īllūdūnt mōtūquĕ căpūt līnguāsquĕ lŏquēllīs

Īnsānīs quătĭūnt aētērnae ād vīncŭlă poēnaē:

'Nōnne ălĭōs quōndām trŭcĭbūs sērvārĕ sŏlēbāt

Mōrbōrūm vīnclīs? sēsē cūr sōlvĕrĕ poēnīs

Nōn vălĕt? Ēn rēgēm nōstraē quēm crēdĕrĕ gēntīs

Dēbŭĭmūs: sōlvāt līgnī dē rōbŏrĕ cōrpūs!

Tūnc sānctīs dīgnē pŏtĕrīmūs crēdĕrĕ sīgnīs.

Cōnfīdīt gĕnĭtōrĕ Dĕō: dīmīttĕrĕ poēnā

Cūr prŏprĭām nōn vūlt sŭbŏlēm vĕnĕrāndă pŏtēstās?

Nēc mĭnŭs īncrĕpĭtānt dēxtrā laēvāquĕ gĕmēntēs

Āffīxī crŭcĭbūs scĕlĕrūm prō sōrtĕ lătrōnēs.

Iām mĕdĭūm cūrsūs lūcīs cōnscēndĕrăt ōrbēm,

Cūm sŭbĭto ēx ŏcŭlīs fūgīt fūrvīsquĕ tĕnēbrīs

Īndŭĭtūr trĕpĭdūmquĕ dĭēm sōl nōctĕ rĕcōndīt.

Āst ŭbĭ tūrbātūs nōnām trānsēgĕrăt hōrām

Cōnstērnātă sŭō rĕdĭērūnt lūmĭnă mūndō.

Ēt Chrīstūs māgnā gĕnĭtōrēm vōcĕ vŏcābāt

Hēbraēae īn mōrēm līnguaē; sēd nēscĭă plēbēs

Hēlīām vŏcĭtārĕ pŭtāt. Tūm cōncĭtŭs ūnūs

Cōgēbāt spōngō tūrpī călămōquĕ rĕvīnctō

Īmprēssūm lăbĭīs ăcĭdūm pōtārĕ săpōrēm.

Cētĕră tūrbă fŭrēns tālī cūm vōcĕ căchīnnāt:

'Spēctēmūs părĭtēr, caēlō nē fōrtĕ rĕmīssūs

Hēlīās vĕnĭāt, cēlsā quī sēdĕ quĭēscīt,

Lībĕrĕt ēt mĭrĕrō cōnfīxūm stīpĭtĕ rēgēm.'

Tūm clāmōr Dŏmĭnī māgnō cōnāmĭnĕ mīssūs

Aēthĕrĭīs ănĭmām cŏmĭtēm cōmmīscŭĭt aūrīs.

Scīndūntūr părĭtēr sānctī vēlāmĭnă tēmplī

Cārbăsăque īn gēmīnās pārtēs dīsrūptă dĕhīscūnt

Ēt trĕmĕbūnda ōmnī cōncūssa ēst pōndĕrĕ tēllūs,

Dīssĭlĭūntquĕ sŭō rūptaē dē cōrpŏrĕ caūtēs.

Tūm vĕtĕrūm mŏnŭmēntă vĭrūm pătŭērĕ rĕpūlsīs

Ōbĭcĭbūs iūstaēque ănĭmaē pēr mēmbră rĕvērsaē

Ēt vīsī pāssīm pŏpŭlī pēr moēnĭă lātē

Ērrāvēre ūrbīs: sīc tērrēnt ōmnĭă mūndūm,

Mīlĭtĭbūs prīmīs quătĭūntūr cōrdă păvōrĕ,

Dēdĭtă quī saēvaē sērvābānt cōrpŏră poēnaē,

Ēt sŭbŏlēm dīxērĕ Dĕī Chrīstūmquĕ fătēntūr.

Ē spĕcŭlīs mātrēs mīrācŭlă tāntă tŭēntūr

Ōmnēs, ōbsĕquĭūm Chrīstō quaē fērrĕ sŏlēbānt.

Iām dēcēdēntī vēspēr sūccēdĕrĕ sōlī

Coēpĕrăt, ēt prŏcĕrūm sōlūs cūm iūstĭŏr aūdēt

Cōrpŭs ăd ēxtrēmūm mūnūs dēpōscĕrĕ Chrīstī.

Hīc ăb Ărīmāthīă nŏmēn gēstābăt Ĭōsēph,

Quī quōndām vērbīs aūrēs praēbēbăt Ĭēsū.

Pīlātūm tūnc īstĕ rŏgāt, sĭbĭ cēdĕrĕ mēmbră,

Quīs nūpēr tŭlĕrāt vītām vīs hōrrĭdă poēnaē.

Cōncēssīt praēsēs ēt cōrpūs fūlgĭdă līnō

Tēxtă tĕgūnt sāxīquĕ nŏvō cōmpōnĭtŭr āntrō.

Līmēn cōnclūdūnt īmmēnsă vŏlūmĭnă pētraē;

Ē spĕcŭlīs sērvānt mātrēs ēt cūnctă tŭēntūr.

Iāmquĕ dĭēs rŭtĭlō cōmplēbāt lūmĭnĕ tērrās,

Ōtĭă quī sēmpēr prīscā dē lēgĕ iŭbēbāt,

Nūllă sĕd īmmītīs prŏcĕrūm fŭrŏr ōtĭă sērvāt.

Cōnvĕnĭūnt ŏnĕrāntquĕ sĭmūl sīc iūdĭcĭs aūrēs:

'Ērrōrīs lăquĕōs iūstīssĭmă poēnă rĕsōlvīt.

Nūnc mĕmĭnīssĕ dĕcēt; quŏnĭām plănŭs īllĕ sŏlēbāt

Vūlgārī sēmpēr iāctāns prōmīttĕrĕ plēbī,

Ē mōrtīs sēsē tĕnĕbrīs ād lūmĭnă vītaē

Cūm trīnō sōlīs părĭtēr rĕmĕārĕ rĕcūrsū.

Hōc pĕtĭmūs, cūstōs mīlēs nŏvă fūnĕră sērvēt,

Nē fĕră dīscĭpŭlīs fūrāndi aūdācĭă cōrpūs

Cōnsūrgāt tūrbētquĕ rĕcēns īnsānĭă plēbēm.'

Ēt Pīlātŭs ăd haēc: 'Mīlēs pērmīttĭtŭr, īnquīt,

Sērvāre, ūt vūltīs, cōrpūs tēllūrĕ sĕpūltūm.'

Cōnvĕnĭūnt sāxīque īngēntĭă pōndĕră vōlvūnt,

Ēt līmēn sīgnīs ēt sāxūm mīlĭtĕ sērvānt.

Sīdĕră iām nōctīs vēntūrō cēdĕrĕ sōlī

Īncĭpĭūnt, tŭmŭlī mātrēs tūm vīsĕrĕ saēptūm

Cōncūrrūnt, mōtūs sēd tērrām prōtĭnŭs ōmnēm

Cōncŭtĭt ēt caēlō lāpsūs dīscēndĭt ăpērtō

Nūntĭŭs ēt sāxūm tŭmŭlī dē līmĭnĕ vōlvīt.

Īllĭŭs ēt făcĭēs splēndēt ceū fūlgŭrĭs īgnīs,

Ēt nĭvĭs ād spĕcĭēm lūcēnt vēlāmĭnă vēstīs.

Mīlĭtĭbūs tērrōr sēnsūm dīsclūsĕrăt ōmnēm

Ēt iăcŭērĕ sĭmūl ceū fūsă cădāvĕră lētō.

Īllĕ sĕd ād mātrēs tālī cūm vōcĕ prŏfātūr:

'Vēstră păvōr nūllūs quătĭēns nūnc cōrdă fătīgēt;

Nām mănĭfēstă fĭdēs, sānctūm vōs quaērĕrĕ cōrpūs,

Quōd crŭcĭs īn līgnō scĕlĕrāta īnsānĭă fīxīt.

Sūrrēxīt Chrīstūs aētērnăquĕ lūmĭnă vītaē

Cōrpŏrĕ cūm sānctō dēvīctā mōrtĕ rĕcēpīt.

Vīsĕrĕ iām vōbīs lĭcĭtum ēst, quōd sēdĕ sĕpūlchrī

Nūlla īstīc iăcĕānt, fŭĕrānt quaē cōndĭtă mēmbră.

Dīcĭtĕ praētĕrĕā cĕlĕrī prŏpĕrōquĕ rĕcūrsū

Dīscĭpŭlīs, Chrīstūm rĕmĕāsse īn lūmĭnĭs ōrās,

Īnquĕ Gălīlaēām laētūm praēcēdĕrĕ tērrām.'

Hīs dīctīs vīsīsque ănĭmōs pērfūdĕrăt ārdēns

Laētĭtĭa āttŏnĭtīs stŭpŏr āncĭpĭtīquĕ păvōrĕ.

Dēnĭquĕ praēcĭpĭtī cĕlĕbrāntēs gaūdĭă cūrsū

Tālĭă dīscĭpŭlīs rĕfĕrūnt tŭmŭlūmquĕ rĕlīnquūnt.

Ēcce ĭtĕrīs mĕdĭō clārūs se ōstēndĭt Ĭēsūs

Ēt fīdās mātrēs blāndūs sālvērĕ iŭbēbāt.

Ōccūrrūnt īllae ēt gĕnĭbūs plāntīsquĕ prĕhēnsīs

Vīctōrēm lētī păvĭdaē vĕnĕrāntŭr Ĭēsūm.

Tālĭbŭs īllĕ dĕhīnc praēcēptīs pēctŏră fīrmāt:

'Mēntĭbŭs ābsīstāt fĭdĕī păvŏr ōmnĭs ĕt īstă

Frātrĭbŭs ēn nōstrīs prŏpĕrē māndātă rĕfērtĕ.

Nōstrī cōnspēctūs sī cūra ēst, ītĕ vŏlēntēs

Īnquĕ Gălīlaēām prŏpĕrē trānscūrrĭtĕ tērrām.'

Īntĕrĕā tŭmŭlō cūstōdum ēxtērrĭtă cōrdă;

Mīttūnt ē nŭmĕrō pārtēm, quaē tāntă rĕfērrēt

Iūdaēīs rērūm mīrācŭlă. Sēd mănŭs āmēns

Iām sĕmĕl īnsānō pĕnĭtūs dēvōtă fŭrōrī

Praēmĭă mīlĭtĭbūs cērtātīm māgnă rĕpēndīt

Ēt fāmam ārgēntō rĕdĭmīt, quōd līmĭnĕ rūptō

Fūrtīm sūstŭlĕrīt cōrpūs dēfēnsă tĕnēbrīs

Ōccūltē răpĭēns aūdācĭă dīscĭpŭlōrūm.

Iāmquĕ Gălīlaēōs cōnscēndĕrăt ānxĭă mōntēs

Māndātīs Chrīstī cōncūrrēns tūrbă sŭōrūm:

Cērnĭtŭr ēccĕ sŭīs prōlēs vĕnĕrāndă Tŏnāntīs

Īllūm prōcūmbēns sānctē chŏrŭs ōmnĭs ădōrāt;

Nēc tămĕn īn cūnctīs părĭtēr fūndātă mănēbāt

Pēctŏrĭbūs vīrtūs, nām pārs dŭbĭtābăt ĕōrūm.

Tūnc sīc dīscĭpŭlōs clārūs cōmpēllăt Ĭēsūs:

'Īn caēlo ēt tērrīs gĕnĭtōr mĭhĭ cūnctă sŭbēgīt,

Mē pătĕr ēst vōbīs dīgnātūs mīttĕrĕ lūcēm.

Gēntĭbŭs haūt ălĭtēr nūnc vōs ĕgŏ mīttĕrĕ cūnctīs

Īnstĭtŭī, vēstrum ēst cūnctās mĭhĭ iūngĕrĕ gēntēs.

Pērgĭte ĕt āblūtōs hŏmĭnēs pūrgāntĭbŭs ūndīs

Nōmĭnĕ sūb sānctō pātrīs nātīquĕ lăvātĕ,

Vīvĭfĭcī părĭtēr cūrrānt spīrāmĭnă flātūs.

Āblūtīsquĕ dĕhīnc nōstra īnsĭnŭātĕ dŏcēntēs

Praēcēpta, ūt vītām pōssīnt ăgĭtārĕ pĕrēnnēm;

Nēc vōbīs ūmquām nōstrī praēsēntĭă deērīt,

Dōnēc cōnsūmēns dīssōlvāt saēcŭlă fīnīs.

Hās mĕă mēns fĭdĕī vīrēs sānctīquĕ tĭmōrīs

Cēpĭt ĕt īn tāntūm lūcēt mĭhĭ grātĭă Chrīstī,

Vērsĭbŭs ūt nōstrīs dīvīnaē glōrĭă lēgīs

Ōrnāmēntă lĭbēns căpĕrēt; tērrēstrĭă līnguaē.

Haēc mĭhĭ pāx Chrīstī trĭbŭīt, pāx haēc mĭhĭ saēclī,

Quām fŏvĕt īndūlgēns tērraē rēgnātŏr ăpērtaē

Cōnstāntīnŭs, ădēst cuī grātĭă dīgnă mĕrēntī,

Quī sōlūs rēgnūm sācrī sĭbĭ nōmĭnĭs hōrrēt

Īmpōnī pōndūs, quō iūstīs dīgnĭŏr āctīs

Aētērnām căpĭāt dīvīna īn saēcŭlă vītām

Pēr dŏmĭnūm lūcīs Chrīstūm, qui īn saēcŭlă rēgnāt.