0

Iamque dies prono decedens lumine pontum

Inciderat, furuamque super nox caerula pallam

Sidereis pictam flammis per inane trahebat:

Cum multos homines mentis languore ruentes

Deuinctosque animam furibunda daemonis arte

Certantes populi caeca iam nocte ferebant.

Sed uerbum Christi tanto languore remoto

Omnibus indulgens praebebat munera patris.

Ecce sed exorta maior cum luce tumultus

Gratantis populi cum turbis; anxius ille

In mare ueliuolum celsam deducere iussit

Discipulis puppim. Precibus tum scriba profusis

Nauigio Sancti pariter poscebat abire.

Olli Christus ait: 'Quo me tu, scriba, sequeris?

Vulpibus in saltu rupes excisa latebras

Praebet, et aëriis auibus dat silua quietem;

Ast hominis nato nullis succedere tectis

Est licitum: gentis sic sunt molimina uestrae.'

Tunc e discipulis unus sic ore rogabat:

'Ultima defuncto debentur munera patri,

Sed spatium tribuat tua nobis, Sancte, uoluntas,

Ut liceat miseri genitoris condere corpus.'

Christus ad haec: 'Itiner melius comitabere nostrum

Et sine defunctis defunctos condere terrae.'

Conscendunt nauem uentoque inflata tumescunt

Vela suo, fluctuque uolat stridente carina.

Postquam altum tenuit puppis, consurgere in iras

Pontus et immissis hinc inde tumescere uentis

Instat et ad caelum rabidos sustollere montes;

Et nunc mole ferit puppim nunc turbine proram,

Illisosque super laterum tabulata receptant

Fluctus disiectoque aperitur terra profundo.

Interea in puppi somnum carpebat Iesus.

Illum discipuli pariter nautaeque pauentes

Euigilare rogant pontique pericula monstrant.

Ille dehinc: 'Quam nulla subest fiducia uobis!

Infidos animos timor irruit!' Inde procellis

Imperat et placidam sternit super aequora pacem.

Illi inter sese timidis miracula miscent

Colloquiis, quae tanta sibi et permissa potestas,

Quodue sit imperium, cui sic freta concita uentis

Erectaeque minis summittant colla procellae.

Iam Gerasenorum steterat sub litore puppis;

Ecce sed egresso iuuenis (mirabile dictu)

Occurrit, miseram cui mentem spiritus ater

Immunda implebat lacerans uirtute furoris.

Illi grata domus taetris habitare sepulchris;

Nec poterat rapidum quisquam retinere furorem,

Fortia quin etiam rumpebat uincula ferri

Scindebatque graues ut lanea fila catenas.

Et iam compedibus leuis insultare solutis

Ludus erat saxisque ferum concidere pectus.

Isque ubi pergentem Christum per litora uidit,

Cum clamore ruit longoque accurrit adorans:

'Regnantis semper Domini certissima proles,

Oramus, ne nos solitae regionis ab oris

Excutias longe tormentis excruciatos.

Nam nomen Legio est nobis multosque sub uno

Nomine consociat flatus uis sola nocendi.

Cernis, ut immundi subigant haec pascua porci?

His saltem liceat rabiem satiare repulsam,

Per patris altithroni nomen sublime rogamus.'

Imperat his hominis mentem dimittere Christus

Porcorumque sinit gregibus finire furores.

Iamque hominis stupidum decusso daemone pectus

Insperata suae ueneratur dona salutis.

Et iam praecipites scopulorum margine porci

In mare coniecti properant disperdere uitas.

At uero e speculis miracula tanta pauentes

Diffugiunt urbisque ruunt ad tecta subulci

Et famam accendunt populosque ad litora cogunt.

Insanum uero iuuenem postquam resipisse

Credere cernentum populorum turba coacta est,

Orabant pauidi, regionem linqueret illam.

Inde domum repedat terrarum lumen Iesus.

Ecce reuertenti iuuenis torpentia membra,

Officium quorum morbus dissoluerat aeger,

Ante pedes Christi lecto posuere cubantem.

Quem miserans animo uerbis compellat Iesus:

'Adsit certa tuae, iuuenis, constantia menti,

Nam tibi praeteritus uitae donabitur error.'

Hoc dictum scribae mentis per operta malignae

Carpebant, quod uerba Dei uirtute ferenda

Protulerat. Christus sed pectora talia cernens,

'Hoc, inquit, uerbum scribarum dicta retractant.

Quod quanto leuius fuerit dixisse sequentis

Et dicti et facti pariter uirtute probabunt,

Et mihi concessum peccata remittere cernent.

Quapropter iuuenis, firmato corporis usu

Surge uigens stratumque tuum sub tecta referto.'

Surrexit lectumque umeris iam fortibus aptat,

Per mediumque uigens populi mirantia abibat.

Tunc timor et laudes Domini per pectora plebis

Concelebrata simul miracula laeta frequentant.

Progrediens tunc inde ad uectigalia uidit

Consessu in medio Matthaeum; protinus ergo

Discipulis haerere iubet. Nihil ille recusans

Imperio Christi paret gaudetque secutus.

Inde iter ingrediens simili sermone Philippum

Hortatur comitemque suis asciuit amicis.

Ille ubi cognouit Christi uiresque uiamque,

Ut primum iusto concurrit Nathanaheli,

'En nostris, inquit, concessum est surgere saeclis,

Quem uoces ueterum et sancti cecinere profetae.

Hunc genuit ueniens Dauidis origine Ioseph,

Nazara cui felix patria est et nomen Iesus.'

Ille refert: 'Genuit quicquam si Nazara, miror,

Quod dignum tantis umquam uirtutibus esset.'

Inde Philippus ait: 'Cernes, dubitare quiesce.

Illum ubi tendentem longe respexit Iesus:

'Vir uenit huc, inquit, cui pectora nescia falsi

Virtutem puram seruant sine fraude maligna.'

Ille sub haec: 'Ubinam uel quo me tempore nosti?'

Cui Dominus dicta haec diuino pectore promit:

'Cum te diffusae tegerent umbracula ficus,

Ante etiam quam te uocitarent uerba Philippi,

Vidit et elegit comitem te spiritus auctor.'

Talibus attoniti sequitur uox Nathanahelis:

'Progenies ueneranda Dei, rex inclite gentis,

Tu populis manifesta salus uitaeque magister.

Christus ad haec: 'Facilis suasit tibi credere uirtus,

Arborea quod te uidi recubare sub umbra;

Sed maiora dehinc rerum miracula restant.

Cernetis pariter totum se scindere caelum

Atque Dei celeres aethram penetrare ministros,

Inde hominis nato claram deferre coronam.'

Interea thalamis conubia festa parabant

In regione Chanan, ubi clari mater Iesu

Nato cum pariter conuiuia concelebrabat.

Vina sed interea conuiuis deficiebant.

Tum mater Christum per talia dicta precatur:

'Cernis, laetitiae iam defecisse liquorem?

Adsint, nate, bonis ex te data munera mensis.'

Olli respondit terrarum gloria Christus:

'Festinas, genetrix: nondum me talia cogit

Ad uictus hominum tempus concedere bona.'

Mensarum tunc inde uocat laetata ministros

Mater et imperiis nati parere iubebat.

Sex illic fuerant saxis praepulchra cauatis

Vascula, quae ternis aperirent ilia metris

Haec iubet e fontis gremio complere ministros.

Praeceptis parent iuuenes undasque coronant

Completis labiis lapidum; tum spuma per oras

Commixtas undis auras ad summa uolutat.

Hinc iubet, ut summo tradant gustanda ministro.

Ille ubi percepit uenerandi dona saporis

Nescius, in uini gratum transisse liquorem

Egestas nuper puris de fontibus undas,

Increpat ignarum sponsum, quod pulchra reseruans

Deteriora prius per mensas uina dedisset.

His signis digne credentum discipulorum

Perpetuam stabili firmauit robora mentem.

Inde ubi Iudaeis aderant sollemnia paschae,

Ad Solymos direxit iter temploque subibat.

Repperit hic populum uenalia multa locantem:

Pars uendebat oues, pars corpora magna iuuencum,

Pars inhians nummis arti numerare uacabat.

Restibus hic Christus conectit uerbera flagri

Et tales populos sancta proturbat ab aede,

Et mensas uertens aeris profundit aceruos

Et superincrepitans: 'Procul haec auferte profani,

Ut meus hic genitor, non sordida lucra colantur.'

Tum poscens signum plebes Iudaea fremebat,

Quo fidens animos in talia facta leuaret.

Ventura obscuris tunc Christus talia miscet:

'Soluite pollutis manibus uenerabile templum

Hoc, ego restituam, cum tertia lumina solis

Incipient rutilam terris infundere lucem.'

Illi inter sese tractantes murmure caeco:

'Hoc, aiunt, uix sex et quadraginta per annos

Constructum ueteris regni molimine templum

Tu poteris tribus in spatiis renouare dierum?'

Hoc uerbum quondam post tempora debita digni

Cognouere uiri, proprio de corpore Christum

Delubrum dixisse Dei. Sed signa uidentes

Tunc multi cepere fidem Sanctumque secuti.

Nocte sub obscura celso sublatus honore

Primorum procerum Iudaei nominis unus

Venit et ad Christum summissa uoce profatur:

'Haut dubium est, quod larga Dei te, Sancte, uoluntas

Humanis lucem concessit surgere rebus;

Nec quisquam tantis tribuet miracula signis,

Ni comitata Dei iubeat splendescere uirtus.'

Christus ad haec: 'Iteris iusti si culmina quaeris,

Nullus ad excelsum poterit conscendere regnum,

Reddita ni penetret nascendi exordia rursus

Atque nouam capiat diuino munere uitam.'

Ille autem tantis stupefactus corda loquellis:

'Hoc, inquit, nostrae non est comprendere mentis.

Quis poterit coeptae reuocare exordia uitae?

An rursus senior matris correptet in aluum

Ut nouus in lucem ueniat uitamque reuoluat?'

Ille sub haec: 'Liquido si quis de fonte renatus

Et flatu sancto rudibus consistere membris

Coeperit, aetheriam liber conscendet in aulam.

Terrenum corpus terreno corpore natum est,

Spiritus haut aliter similem generat sibi flatum.

Spiritus hic Deus est, cui parent omnia mundi.

Hic, ubi uult, quocumque uolat uocemque per auras

Iactat, sed nescis, quae sint exordia uocis,

Quamque petant eius currentia flamina partem.

Quisque igitur iustae repetit primordia uitae,

Hunc similem sancti datus reuirescere certum est.'

Et Iudaeus ad haec: 'Nil horum cernere possum.'

Talia tum Christus: 'Solymorum magne magister,

Tune etiam mentem uitae de lumine raptam

Demergis praeceps furuis, miserande, tenebris,

Nec potes obtunso comprendere talia sensu?

Ecce fides nulla est, tantum terrestria dixi!

Quid, si caelestes uires conscendere sermo

Coeperit et superas rerum comprendere formas?

Quis uestrum duram poterit mihi pandere mentem?

Accipite ergo, nouis quae sit sententia rebus.

Sidereum nullus poterit conscendere caelum.

Ni solus, qui missus caeli uenit ab aula,

Idem hominis natus, caeli qui in sede moratur

Ut serpens olim regionibus in desertis

Moysei manibus summo sublatus honore est,

Sic hominis natum tolli in sublime necesse est,

Ut, quicumque fidem mentis penetralibus altis

Illius ad nomen statuit, sub turbine saecli

Proculcet pedibus letum et trans sidera surgens

sublimis capiat donum inuiolabile uitae.

Namque Deus mundum tanto dilexit amore,

Eius ut in terras discenderet unica proles

Credentes Domino uitae iunctura perenni.

Nec Deus hunc natum disquirere iure seuero

Iudicioue truci terras expendere misit,

Mitia sed populis ueniant ut munera uitae.

Namque ubi certa fides fuerit complexa salutem

Non erit ulla illic anceps agitatio iuris.

Ast ubi dona procul fuerint exclusa medellae,

Iam propria ipsorum mentem damnatio torquet;

Unica nam Domini fuit his incognita proles.

Aduentum lucis miseri fugere superbi

Et magis amplexi caecas tenuere tenebras.

Sic quicumque malis mentem maculauerit actis,

In tenebras pauidus refugit, ne lumine claro

Sordida pollutae pateant contagia mentis.

At quicumque piae tenuit uestigia uitae,

Ad medium properat lucemque nitescere gaudet,

Splendeat ut claris uirtutis gloria factis.'

Inde Galilaeam repetit seruator Iesus.

Praeteriens sed forte uenit Samaritida Sichen.

Illic fundus erat, Iacob de nomine pollens,

Et puteus gelido demersus in abdita fonte.

Sederat hic rapido Saluator anhelus in aestu,

Discipulique escas mercantes moenibus urbis

Passim dispersi solum liquere magistrum.

Moenibus egrediens Samaritis femina uenit

Hauritura cauis putei penetralibus undas.

Olli Christus ait: 'Laticis da, femina, potum.'

Respondens mulier: 'Mirum mihi praecipis, inquit,

Ut tibi Iudaeo mulier Samaritica potum

Dispernens ueterum Samaritum iussa ministrem.'

Tum seruator ait: 'Domini si munera nosses,

Et quis te sitiens putealia pocula poscat,

Tu potius peteres, uiuam tibi traderet undam.'

Illa sub haec: 'Puteus gremium sinuatur in altum,

Urceus est nullus nec sunt tibi uincula funis;

Unde igitur poteris undam mihi tradere uiuam?

Num tu maior eris nostri uirtute parentis?

Hunc Iacob etenim puteum cum prole bibebat,

Et proprios huc saepe greges ad pocula duxit.'

Olli respondit mundi regnator Iesus:

'Ex ista plene nullus satiabitur unda,

Nam rursus sitiet; sed nostri dona liquoris

Ardorem excludent aeterna in saecla bibendi.

Dulcia prouenient nostri cui pocula fontis,

Largior inde fluet uitalis gratia fluctus.

Sed desiderium nostrae si te capit undae,

Excitus ueniat tecum mox urbe maritus.'

Coniugio sese mulier negat esse reuinctam.

Tunc sic prosequitur mentis perspector Iesus:

'Femina, ueridicis loqueris de coniuge uerbis.

Nam tu conubiis nexa es iam quinque uirorum,

Nunc aliena super thalamorum uincula tollis.'

Tum mulier: 'Sanctum te certum est esse profetam.

Sed nostri istius uenerandum montis in arce

Praeceptum nobis quondam liquere parentes

At uos in Solymis orandum dicitis oris.'

Talia dicenti mox talia reddit Iesus:

'En aderit tempus, montis cum uertice uestri

Omnibus ex Solymis aberit ueneratio longe

Sed nunc certa salus Iudaeis surget ab oris,

Et nunc instantis cursus iam temporis urget,

Cum ueri sanctum genitorem errore remoto

Cultores iustis armati legibus orent.

Spiritus his ac plena fides erit et pater altus

Talia conquirit cultorum pectora terris.'

Illa dehinc: 'Scimus, quod Christus nuntius orbi

Aduentu proprio uitalia saecula pandet.'

Et tum peccantis largus miserator Iesus

Se lumen terris Christum uenisse fatetur.

Et iam discipuli reduces stupuere magistrum,

Quod secreta illis potiretur femina uerbis.

At properans urnam mulier pro fonte reliquit

Et populum totis eduxit moenibus urbis.

Omnia nam memorat, sibimet sermone profetae

Gesserat ipsa prius quaecumque, ex ordine dicta.

Tum propere Christum fusae petiere cateruae.

Discipuli interea rogitabant, sumeret escas.

Ille satis sibi pulchrorum superesse ciborum

Respondit. Sed tum mirantum discipulorum

Inter se occultis currebat sermo loquellis:

'Forte aliquis prior hic epulas dedit ante magistro,

Nostras ut merito satiatus respuat escas.'

Ille sed internae cernens molimina mentis:

'Hae mihi sunt epulae, pectus satiabitur istud,

Si faciam magni genitoris iussa per orbem.

Quattuor hinc menses laetae ad primordia messis

Frugiferae aestati certe superesse putatis.

Erigite ergo oculos albentes cernite campos,

Cunctaque maturam iam rura exposcere messem.

Nunc quicumque metet, pulchri mercede laboris

Vitalique dehinc gaudebit fruge redundans

Et sator accipiet messorum gaudia laetus.

Vos ego nunc misi grauidam succidere messem,

Quae non est uestro sulcis inserta labore.

Vos aliena bonae ditabunt munera frugis.'

Talibus alloquiis comitum dum pectora complet,

Ecce Samaritum populi uenere rogantes

Exorantque illic geminos expendere soles,

Iamque fides multos plebis fundauerat alta;

Nec iam femineis tantum concredere uerbis

Ipsos, sed coram uirtus manifesta docebat,

Venisset saecli quod iam seruator Iesus.

Iamque Galilaeam remeauerat in regionem,

Quondam ubi fontanas uino mutauerat undas.

Regius hic iuuenis, cui natum morbus anhelo

Ardore extremis uitae torrebat in oris,

Comperit ut Christum certo remeasse recursu,

Aduolat et precibus subolis pro sorte profusis

Orabat, celeris deposcens dona salutis,

Ne prius ad letum natus traheretur acerbum.

Christus ad haec: 'Signis nisi suadeat omnia uirtus,

Non erit ulla fides; sed perge et sospite uita

Aedibus in uestris dulcem complectere natum.'

His uerbis fructum mox perceptura salutis

Pulchra fides animum laetanti in pectore firmat.

Iamque iter ingresso properantibus obuia seruis

Nuntia fama uenit pueroque in luminis oras

Limine de mortis subitam remeasse salutem.

Ille ubi cognouit certum concurrere tempus

Sanantis Christi uerbis, seseque domumque

Mancipat amplexus fidei uenerabile donum.

Forte dies epulis multos sociauerat unis,

Publica conductis qui uectigalia lucris

Professi rapiunt alieno nomine praedam.

Hos cum discipulis simul accipiebat Iesus.

Ecce Pharisaei occulto reprehendere risu,

Quod legis doctor conuiuia talia iniret.

Ille sed inspiciens, quid pectora clausa tenerent:

'Non, inquit, medicis opus est, ubi fortia membra

Intemerata salus uegetat uirtutis honore.

Aegris sed merito miseris adhibenda medella est.

Discite nunc saltem, iubeant quid uerba profetae:

Non ego sacra magis quam mitia pectora quaero.

Haut etenim iustos ueni ad directa uiantes,

Sed reuocare malos peccantum a limite gressus.'

Ecce sed e numero mirantum munera Christi

Unus Iohannis quaerebat discipulorum,

Cur ipsi legis ieiunia crebra tenerent

Nullaque sub Christo plebes ieiunia ferret.

Christus ad haec contra placido sic ore profatur:

'Qui sponsi laetis comitantur uota choreis,

Non praesente illo ieiunia tristia portant.

Iamque dies aderit, cum sponsus turbine saecli

E medio comitum rapietur: tristibus illi

Spondebunt animos lacrimis horrore ciborum.

Quam stultum est, rudibus ueteres subtexere pannos

Vestibus ut turpis peius scissura patescat?

Aut utribus calidum tritis committere mustum,

Quis ruptis totum sequitur disperdere uinum?

Sed rudibus rectum est utribus spumantia musta

Condere: sic uinum conseruant fortia uasa.'

Talia tractanti percussus pectora luctu

Ecce Sacerdotum princeps procumbit adorans

Et sibi defunctam (funus miserabile) natam

Implorat lacrimans, certamque uenire salutem

Defunctis etiam poscebat munera Christi.

Haut mora, consurgens graditur seruator Iesus.

Progressi mulier sequitur uestigia seruans,

Quam languore graui bis sex labentibus annis

Carpebat fluxus macerans sine fine cruoris

Viribus absumptis et toto corpore fessam.

Pectoris haec tacitam uoluebat credula mentem

Arcano secumque fide iam certa tenebat,

Actutum fesso fugeret quod corpore tabes,

Extremam Christi posset si tangere uestem.

Haec ubi per populum summi pendentia pepli

Fila manu trepida tractauit, protinus ille

Et causas morbi et credentia pectora cernens

Concessit celerem tali cum uoce salutem

'Accipe, quod meruit fidei constantia, munus.'

Et mox restricto uiguerunt sanguine uenae.

Postquam peruentum est, ubi funera uirginis, ingens

Plangentis populi fremitus clangorque tubarum

Ultima supremae celebrabant munera pompae:

'Abscedant, inquit, tectis haec tristia uestris.

Namque puella iacet placido demersa sopore,

Defunctam retur flentum quam nescia plebes.'

Talia dicentem ridentum turba reliquit,

Quod morte abreptam dixit dormire puellam.

Sed Christus, leti uictor uitaeque repertor,

Frigentis dextram dignatus prendere dextra

Surgere mox iussit miranda ad gaudia patris.

Inde reuertenti clamor se protinus offert

Caecorum pariter gressu labente duorum.

Ollis Christus ait: 'Quid credunt pectora uestra?

Num uirtute mea se reddet lumen ademptum?'

Olli firmato se credere corde fatentur.

Tum Christus fatur: 'Credentes cernite lucem

Nec cuiquam nostrum post haec edicite nomen.'

Dixit; sed propere per gaudia tanta uidentum

Ardor inexpletus famam per cuncta serebat.

Offerturque dehinc iuuenis, cui rapta sonorae

Daemonis incursu fuerat substantia uocis.

Ast ubi propulsus fugit de pectore daemon,

Confestim sanae redierunt munera linguae.

Talia mirantis populi stipante tumultu

Vallatur; cernens sed milia tanta uirorum

Ingemit ut ruris dominus, cui pascua laeta

Innumerae tondent pecudes rectoris egentes.

Tunc ad discipulos depromit talia dicta:

'Quam laetae segetes ruris per terga patescunt!

Sed rarus messor frugis superatur aceruo.

Iam superest dominum segetis deposcere tantae,

Ut sua rura uelit numero complere colentum.'

Haec fatus populo ex omni delecta seorsum

Fortia conglomerat bisseno pectora coetu.

Hos ubi delegit, praeceptis talibus implet:

'Deuitate itiner, quod gentes perfidiosae

Et Samaritarum fraudis uestigia calcant.

Pergite, qua patrii pecoris custodia labat.

Pergentes uero similem mihi sumite mentem,

Ut uobis subigat uirtutes daemonis atri

Sancta fides curamque piam languoribus aptet.

Hae uires nulla uobis mercede dabuntur

Et uos haut aliter gratuita impendite dona.

Non auri argentiue domet possessio mentem,

Nec uos nummorum subigat scelerata cupido.

Non geminas uestes nec plantis tegmina bina

Virtutis nudae cupiat seruare minister.

Ingressi muros urbis perquirite semper,

Hospitio quorum par sit succedere iustis;

Ingressique dehinc pacem sub tecta uocate.

Si tranquilla domus fuerit, pax illa manebit,

Sin erit indignis habitantum moribus horrens

Diffugiet uestrumque abitum pax uestra sequetur

Excludet quicumque ferus uos limine tecti,

Auribus aut duris spernet uitalia uerba,

Excutite egressi domibus uestigia uestra,

Haereat iniustae ne uobis portio uitae.

Illos deterior Sodomorum poena manebit

Suppliciis, ueniet mundo cum terminus omni.

Pergite nunc ut oues, durorum praeda luporum;

Sed uos arguto serpentum corde uigete,

Simplicitate tamen dulces superate columbas.

Nam saepe incumbet uobis iniuria praeceps

Conciliisque hominum statuentur corpora uestra.

Vos flagris uinclisque feris durisque tyrannis

Frendens urgebit pro me uiolentia saecli.

Cum uos prodiderint, uerborum linquite curam,

Sponte fluens dabitur sermonis gratia uobis;

Spiritus in uobis pro uobis digna loquetur.

Prodet enim fratrem scelerata insania fratris,

Ad letumque dabunt genitorum corpora nati.

Vos odia urgebunt semper pro nomine nostro,

Sed finem fidei comitatur gloria uitae.

Profugite ex tectis, quae uos sectabitur, urbis;

Inde aliam, mox inde aliam conquirite sedem.

Nam uobis urbes semper superesse necesse est,

Istrahelitarum quae dent sub nomine plebem.

Discipulus numquam transcendat celsa magistri

Culmina, nec dominum temptet praecellere seruus.

Discipulo satis est uires aequare magistri

Vel domini similem uirtutem prendere seruo.

Pectoribus uestris semper timor omnis aberret;

Nam nudata suis promuntur cuncta latebris.

In tenebris tacite uobis quaecumque iubentur,

Dicite praeclaro nitidi sub lumine solis.

Auribus et uestris dicam quaecumque susurrans,

Excelso in populos spargantur culmine tecti.

Despicite illorum rabiem, qui corpora uestra

Prosternent ferro: non est his ulla potestas

Viuacem leto pariter dimittere mentem.

Illum sed potius cordis secreta pauescant,

Corporis est animique simul cui cuncta potestas.

Passeribus pretium nummi uix portio parua

Proueniet; non est tamen unum credere dignum

Iniussu Domini laqueos incurrere nostros.

Quis dubitet sapiens, Domini sub pectore multis

Cedere pinnatis hominem pro milibus unum?

Qui me confessus fuerit sub iudice terrae,

Hunc ego non aliter coram genitore fatebor;

Sic itidem coram genitore negabo negantem.

Non ego nunc pacem terris immittere ueni,

Sed gladium, patrio dirimat qui pectore natum

Et dulcem natam dirimat qui pectore matris.

Si quis amore meo genitorem pluris habebit,

Vel matri suboliue meum postponet amorem,

Sentiet horribilem nostra de sede repulsam.

Contemnet quicumque animam pro nomine nostro,

Inueniet laeta florentem fruge salutis.

Qui uos suscipiet, me suscepisse benignis

Obsequiis, idem me pro genitore supremo

Suscepisse sibi gaudebit perpete uita.'

Talia discipulis bis sex cum iussa dedisset,

Iustus Iohannes caeci de carceris umbris

Sectantum e numero delectos talia dicta

Ad Christum portare iubet uerumque referre:

'Tune piis animis requies, quam regia caeli

Pollicita est terris, nostro sub tempore fulgens?

An aliam superest post haec sperare salutem?'

Talibus haec Christus dictis mandata remittit:

'Caecorum tenebrae mutantur lumine lucis

Debiliumque uigent firmato robore membra;

Lurida discutitur squamoso corpore lepra,

Aëriae uocis penetrat surdas sonus aures.

Redditur amissae leti post funera uitae

Ad corpus remeans animae iam libera uirtus,

Pauperibusque suis non dedignata patescit

Fulgentis splendens aduentus gloria nostri.

Ille beatus erit, quem non deceperit error.'

Talia discipuli referunt mandata magistro.

Hoc super ad populum depromit talia Christus:

'Cur in deserto uoluistis uisere nuper

Stramen harundineum uento uibrante moueri?

Cur etiam molli uestitum ueste uidere?

In domibus regum molli cum ueste tenentur.

Ille profetarum solus transcendere uires

Iudicio ueteris scripti promittitur olim.

Hunc etenim memorat uenerandae lectio uocis:

En ego mitto meum stratas aptare ministrum

Ante tuos uultus; genuit nec femina quemquam

Maior Iohannis nostri qui uiribus esset.

Sed minor hoc caeli fiet sublimior aula.

Huius ab exortu uim caeli regia sentit,

Et caeli regnum uiolentia diripit atrox.

Lex omnis summam Baptistae ad tempora cepit

Atque profetarum finis concluditur idem.

Si uultis uolucris penetralia noscere saecli,

Corpus Iohannis felix habitabile sumpsit

Helias, quondam quem turbine missa corusco

Flammipedum rapuit simulatio quadriiugorum.

Audiat haec dictis pandens uitalibus aures.

Nunc tibi confiteor, genitor, cui gloria seruit

Fulgentis caeli et terrarum frugiferentum,

Celasti nunc quod sapientibus ista superbis

Paruulaque infantum uis haec comprendere corda.

Iam mihi regnantis sunt omnia tradita patris,

Nec quisquam Domini poterit cognoscere natum,

Ni solus genitor; genitorem mente uidebit

Filius, aut idem pandet cui talia natus.

Huc omnes ueniant, oneris quos sarcina uasti

Comprimit; his poterit uirtus mea munere patris

Antiquas uires hilari reparare quiete.

Sumite forte iugum, leuis est mea sarcina iustis,

Namque humili dulcem largitur corde salutem.'

Haec ubi dicta dedit, messis per culta grauatae

Praeterit, et populus sectantum discipulorum

Spicarum grauidam carpebat in ordine frugem.

Ille dies ueteri poscebat lege quietem,

Sabbata nam priscis repetebant otia iussis.

Ecce Pharisaei coram reprendere Christum,

Quod sanctae legis calcarent iussa metentes

Discipuli. Legum sed tunc completor Iesus

Incipit his ueteris scripti monumenta retexens:

'Legistis certe, in templo Dauida canorum

Cum populo quondam panes sumpsisse sacratos

Et propriam comitumque famem sedasse; sed illos

Illicitum cuiquam fuerat contingere panes,

Sumere quos solus poterat de lege sacerdos.

Eiusdem scriptum est iusto moderamine legis:

Sabbata profanent templo sine crimine uates.

Nec minor est istic uestrae glomeratio turbae

Quam templi uirtus. Caperent si pectora uestra,

Quod non sacra Deus, sed malit mitia corda,

Non iam saepe uiros damnasset factio sacros,

Expertes culpae. Sed nunc ego sabbata cuncta

Sponte mea dominans legis sub iure tenebo.'

Tunc conuenticula ipsorum post talia dicta

Ingreditur; mox hic iuuenem pro limine cernit,

Siccatum ex umero cui pondus inutile palmae

Pendebat. Sed tum dictis temptando dolosis,

Aegris an liceat per sabbata ferre medellam,

Quaerunt, calcatae ut legis uindicta maneret.

Christus ad haec: 'Foueam si forte pecuscula uestra

Inciderint, certe transibitis otia legis

Et pecus abrupto tolletis uile profundo.

Quanto igitur nobis hominum curatio maior

Ad benefacta animos tollens accendere debet!

Ergo age tu, iuuenis, rediuiuam tendito dextram.'

Cum dicto palmas sanus porrexit utrasque.

His tum pro signis, quae uix ueneratio posset

Mirantis digno populi sustollere cultu,

Conciliis trucibus conclamant decipiendum.

Talia perspiciens procerum molimina Christus

Discedit; uariis hominum languoribus aptat

Concessam in populos patria uirtute medellam.

Oblatus sibi mox quem daemonis horrida uirtus

Et lingua et uisu truncatum uiuere poenae

Et propriis escam cruciatibus esse uolebat.

Hunc ubi curatum uisuque et uoce uigentem

Caeca Pharisaeae cognouit factio gentis,

Daemonis auxilio, qui princeps daemoniorum

Solus nequitiae uires dicione teneret,

Haec illum fecisse ferunt. Sed talia Christus

Veridicis aperit conuincens pectora uerbis:

'Si gemina regnum distractum parte dehiscat

Et scissa aduersum sese diuulsio pugnet,

Disruptis propere labentur cuncta medullis.

Horridus et daemon si daemone pellitur atro,

Aduersa sibimet scissus uirtute repugnat.

Quis poterit praedam tectis auferre uirorum,

Ni prius aggressor custodum bracchia nodis

Vinciat, ut facilis ueniat direptio praedae?

Quisque meis aberit discretus miles ab armis,

Hostis in aduersa consistet fronte duelli.

Quisque meis gregibus cogendis liber aberrat

Dissicet ille mei pecoris per deuia pastus.

Sed quicumque hominum fuerit super omnibus error,

Dimitti poterit, tantum ne Spiritus umquam

Vocibus insana laceretur mente profusis.

Siue furens hominis nato conuicia quisquam

Ingeret, haec etiam poterunt peccata remitti.

Spiritus at sanctus tantum cuicumque profana

Verborum rabie uiolabitur, irreuocatis

Suppliciis nunc et semper torrebitur ignis.

Quando ueneniferi serpentis saeua propago

Sermonum dulci poterit mitescere fructu?

Nam bona thesauris promuntur dulcia iustis

Et mala letifero procedunt ore uenena

Verborum meritis ueniet sub iudice poena,

Verborum meritis dabitur sub iudice uita.

Quae genitor faciet, sectabitur omnia natus,

Namque idem nato manifestat cuncta uidenda

Et potiora dehinc tribuet miracula rerum.

Sicut enim genitor demortua corpora reddet

Ad claram uitae lucem, sic omnia natus,

Quae uolet, ad lumen surgentia corpora ducet,

Nec genitor quicquam uestri se iudice quaeret,

Sed dedit haec nato quaerendi iura per orbem,

Gloria quo maneat similis natoque patrique.

Namque repulsus erit uestro si natus honore,

Improbitate pari genitorem despicietis.

Sed cui nostra fidem sermonis gratia figet,

Mox me mittentis genitoris dona patescent

Aeternamque dabit praesens constantia uitam,

Iudiciumque illi non est, sed migrat ab atra

Morte procul lucisque uigens ad limina tendit.

Adueniet tempus, cum mortua corpora uocem

Accipient nostram et uitam cum uoce tenebunt.

Nam sicut genitor uitam sibi possidet in se,

Sic tribuit nato uitam et ius dicere iussit,

In terras hominis quoniam cum corpore uenit.

Nec uobis mirum uideatur, corpora cuncta

Vocis ad auditum propriis exsurgere bustis,

Iustorumque animas rediuiuo corpore necti,

Iudicioque graui miseros exsurgere prauos.

Nec mihi iudicium tribuit mea sola potestas,

Arbitrio quoniam genitoris cuncta iubentur,

Qui me iustitiam terris disquirere iussit.

Namque ego si proprio testis pro nomine surgam,

Falsa loquar; aliusque itidem quia testis habetur

Pro nobis, semper mihi talia temnere fas est.

Nam ueris operum signis manifestior omni

Luce nitet praesens nostris testatio factis.

Talia concedens genitor mihi testis adhaeret,

Qui me dimisit terris sua ponere iussa.

Huius enim uocem numquam comprendere quistis

Nec speciem propriam concessit uisere uobis,

Nec sermo ipsius poterit per uestra sedere

Pectora, credendi quoniam substantia nulla est.

Quaeratur ueterum scriptorum lectio uobis,

Perpetuam cunctis uitam quam ferre putatis.

Haec etiam nostrum testatur lectio donum.

Nec tamen audetis propius consistere nobis,

Ne uerae uobis contingat gratia uitae.

Non mihi captatur terrenae gloria laudis.

Namque ego quod summi genitoris nomine ueni,

Respuitur uobis, ueniet sed decolor alter,

Nomine quem fultum proprio gens uestra sequetur.

Alternae in uobis captatur gloria famae,

Unius et solam fugitis disquirere laudem.

Nec uos arguerim coram genitore, sed illic

Accusator erit, quem spes modo uestra celebrat,

Moyses, quem fidei nullo seruastis honore.

Eius enim scriptis uester si crederet error,

Crederet et nobis, Moysi quem scripta frequentant.'

Talia tum contra scribarum uerba sequuntur:

'Vocibus indubitata fides comitabitur istis,

Si uirtus certis firmet miracula signis.'

Ille dehinc: 'Polluta malis generatio quaerit

Signa sibi; rebus stabunt sed signa futuris.

Namque profeta cauo quantum sub pectore ceti

Temporis absumpsit, terrae in penetralibus altis

Progenies hominis tantum demersa manebit.

Adueniet tempus, cum surget reddita uitae

Gens hominum propriis in fletum dedita gestis.

Haec istam digno damnabit crimine gentem,

Quod maris e fundo surgentis uoce profetae

Commonita in lacrimas Dominum proiecta reflexit.

Hic et Ionaeis monitis potiora iubentur,

Contemnitque feris animis gens impia lucem.

Et regina Noti uitales surget in oras.

Illius ad specimen damnabitur effera plebes,

Finibus extremis Libyae quod uenerit illa,

Ut Solomona pium, praeceptis dedita iussis,

Audiret; potior nunc est Solomone potestas

Et tamen obtunsae caecantur pectora plebis.

Expulsus si quando fugit de pectore daemon,

Quem turbat sanctus purgato corpore flatus,

Ille uenenatis collustrat passibus oras,

Qua nulla excurrit fontani gurgitis unda,

Nec requiem placidae sedis sibi repperit ardens.

Tunc repetit suetae sitiens habitacula mentis.

At si forte suis obnoxia corda uenenis

Ornatuque leui ridentia limina cernit,

Associat septem similes glomerando furores

Vis inimica homini penetratque in uiscera serpens.

Sic genus hoc uero mentis cum degenerarit,

Vincula perpetuis deflebit subdita poenis.'

Atque ea dum populis uitalia dicta frequentat,

Pro foribus mater cum fratribus astitit illi

Et miscere foris sermonem comminus orat.

Talia tum matris mandatis dicta remittit:

'Hic mecum genetrix, mecum germana residunt

Corpora. Nam patria impletur cuicumque uoluntas,

Ille meo proprium conectit sanguine corpus,

Et matris generisque mei sub nomine habetur.'

Progreditur templo terrarum lumen Iesus

Et maris extrema terraeque resedit in ora,

Innumeraeque illuc plebis fluxere cateruae.

Ille sed excelsam scandens, quae proxima puppim

Litora complenti depromit talia plebi:

'Ecce sator proprio commendat semina ruri;

Illa cadunt diuersa solo sortemque locorum

Pro uirtute ferunt. Nam sicubi trita uiarum

Sub pedibus solido densetur limite tellus,

Aëriis auibus dant nudam semina praedam.

Ast ubi pertenui uelantur puluere saxa,

Farra quidem uiridem depromunt germinis ortum;

Sed quia nulla subest suci substantia glebis,

Inserto arescunt radicum fila calore,

Cunctaque mox apicum labuntur acumina leto.

Seminibusque aliis contingunt aspera rura;

Sentibus hic spinisque feris uelocius exit

Roboris augmentum frugemque internecat angens.

Uberibus uero dantur quae semina glebis,

Illa ferunt pulchram segetem, cui laeta frequentat

Incrementa sui centeno copia fetu.

Audiat haec, aures mentis qui gestat apertas.'

Talia discipuli mirantes dicta requirunt,

Implicitis populo cur clauderet omnia uerbis,

Ille sed amota credentum plebe profatur:

'Vobis, qui firmo robustam pectore mentem

Ad capienda Dei penetralia constabilistis,

Concessum est aditis penitus consistere regni;

Illis pro merito clauduntur lumina mentis.

Si quis habet dignus, capiet potiora redundans;

Qui uero expertes caelestis muneris errant,

Amittent etiam, proprium quodcumque retentant.

Idcirco obscuris coopertum ambagibus illum

Perstringit populum sermonis gratia nostri,

Ut dictum Esaiae merita de plebe recurrat:

En populi mentes uelantur ad omnia crassis

Obicibus, sensu ne tangant munera uitae.

Auribus assistunt clausis oculisque grauatis,

Ne conuersa bono sanetur noxia plebes.

Quam uestrae nunc sunt aures oculique beati!

Nam multi ueteres iusti sanctique profetae,

Quae uobis clarent, orarunt cernere dona.

Accipite ergo animis, qui sit de semine sensus:

Quisque meum uerbum summas dimittit in aures,

Nec sensus recipit stabili praecepta uigore,

Eripit illius totum de pectore daemon.

Hic agro est similis duro, qui germina farris

Exponit rapidis auibus sine fruge rapinam.

Sunt alii, laeto qui pectore nostra receptant,

Sed breuis est illis perceptae gratia frugis.

Nam si dura premat mentem strictura coërcens,

Continuo trepidi produnt sibi credita leto.

His saxosus ager simili leuitate uirescit.

At spinosus ager curarum mole grauatis

Respondet, pressant quos pondera diuitiarum.

Semina sic nostri sermonis pressa grauantur,

Nec fructus sequitur spinarum horrore necatus.

Pinguia sic itidem paribus stant uiribus arua

Illis, qui clarae capiunt praecepta salutis,

Quae penetrant animum sensu tractante tenaci

Centiplicemque ferunt uirtutis robore frugem.'

Haec tum discipulis plebique haec insuper addit:

'Agricolae simile est regnum sublime Tonantis.

Ille iacit proprio mandans bona semina ruri,

Sed post surripiens hominum insidiando sopori

Trux inimicus adit loliumque inspergit amarum.

Ecce sed ad fructum culmis cum spiceus horror

Processit, lolio messis maculata redundat.

Tum domino famuli mirantes talia fantur:

Nonne bonum terrae, semen per terga dedisti?

Unde igitur lolio turpi tua rura grauantur?

Sed iam, si iubeas, messem purgabimus omnem,

Triticeusque nitor selecta sorde resistet.

Tum dominus miti contra sermone profatur:

Hic dolus est, inimice, tuus, sed farra sinamus

Crescere cum lolio. Pleno nam tempore messis

Secretum lolium conexo fasce iubebo

Ignibus exuri; at nostro de semine messor

Horrea nostra dehinc purgata fruge replebit.

Haut aliter simile est, cordis si panditis aures,

Praeparui grano regnum caeleste sinapis,

Quod proprio insinuans disponit cultor agello.

Seminibusque illud minus omnibus esse uirentum

Creditur; at iusti mox incrementa uiroris

Sumpserit, erecto transcendit uertice cunctas

Agrorum fruges, ramis ut plumea turba

Colludat possitque umbras habitare uirentes.

Fermento par est munus caeleste salubri,

Quod magna condit mulier sub mole farinae.

Illa dehinc modico fermenti mixta calore

Conducto, unius coalescit corpore massae.'

Talia tum populo perplexis condita uerbis

Promebat, ueteris quo possent dicta profetae

Ordine saeclorum iussis concurrere rebus:

Os aperire meum dignabor, condita mundi

Conuoluet ructans uarii sermonis imago.

Inde domum repetit serus turbasque reliquit.

Iāmquĕ dĭēs prōnō dēcēdēns lūmĭnĕ pōntūm

Īncĭdĕrāt, fūrvāmquĕ sŭpēr nōx caērŭlă pāllām

Sīdĕrĕīs pīctām flāmmīs pĕr ĭnānĕ trăhēbāt:

Cūm mūltōs hŏmĭnēs mēntīs lānguōrĕ rŭēntēs

Dēvīnctōsque ănĭmām fŭrĭbūndā daēmŏnĭs ārtĕ

Cērtāntēs pŏpŭlī caēcā iām nōctĕ fĕrēbānt.

Sēd vērbūm Chrīstī tāntō lānguōrĕ rĕmōtō

Ōmnĭbŭs īndūlgēns praēbēbāt mūnĕră pātrīs.

Ēccĕ sĕd ēxōrtā māiōr cūm lūcĕ tŭmūltūs

Grātāntīs pŏpŭlī cūm tūrbīs; ānxĭŭs īllĕ

Īn mărĕ vēlĭvŏlūm cēlsām dēdūcĕrĕ iūssīt

Dīscĭpŭlīs pūppīm. Prĕcĭbūs tūm scrībă prŏfūsīs

Nāvĭgĭō Sānctī părĭtēr pōscēbăt ăbīrĕ.

Ōllī Chrīstŭs ăīt: 'Quō mē tū, scrībă, sĕquērīs?

Vūlpĭbŭs īn sāltū rūpēs ēxcīsă lătēbrās

Praēbĕt, ĕt āĕrĭīs ăvĭbūs dāt sīlvă quĭētēm;

Āst hŏmĭnīs nātō nūllīs sūccēdĕrĕ tēctīs

Ēst lĭcĭtūm: gēntīs sīc sūnt mōlīmĭnă vēstraē.'

Tūnc ē dīscĭpŭlīs ūnūs sīc ōrĕ rŏgābāt:

'Ūltĭmă dēfūnctō dēbēntūr mūnĕră pātrī,

Sēd spătĭūm trĭbŭāt tŭă nōbīs, Sānctĕ, vŏlūntās,

Ūt lĭcĕāt mĭsĕrī gĕnĭtōrīs cōndĕrĕ cōrpūs.'

Chrīstŭs ăd haēc: 'Ĭtĭnēr mĕlĭūs cŏmĭtābĕrĕ nōstrūm

Ēt sĭnĕ dēfūnctīs dēfūnctōs cōndĕrĕ tērraē.'

Cōnscēndūnt nāvēm vēntōque īnflātă tŭmēscūnt

Vēlă sŭō, flūctūquĕ vŏlāt strīdēntĕ cărīnă.

Pōstquam āltūm tĕnŭīt pūppīs, cōnsūrgĕre ĭn īrās

Pōntŭs ĕt īmmīssīs hīnc īndĕ tŭmēscĕrĕ vēntīs

Īnstăt ĕt ād caēlūm răbĭdōs sūstōllĕrĕ mōntēs;

Ēt nūnc mōlĕ fĕrīt pūppīm nūnc tūrbĭnĕ prōrām,

Īllīsōsquĕ sŭpēr lătĕrūm tăbŭlātă rĕcēptānt

Flūctūs dīsiēctōque ăpĕrītūr tērră prŏfūndō.

Īntĕrĕa īn pūppī sōmnūm cārpēbăt Ĭēsūs.

Īllūm dīscĭpŭlī părĭtēr naūtaēquĕ păvēntēs

Ēvĭgĭlārĕ rŏgānt pōntīquĕ pĕrīcŭlă mōnstrānt.

Īllĕ dĕhīnc: 'Quām nūllă sŭbēst fīdūcĭă vōbīs!

Īnfīdōs ănĭmōs tĭmŏr īrrŭĭt!' Īndĕ prŏcēllīs

Īmpĕrăt ēt plăcĭdām stērnīt sŭpĕr aēquŏră pācēm.

Īlli īntēr sēsē tĭmĭdīs mīrācŭlă mīscēnt

Cōllŏquĭīs, quaē tāntă sĭbi ēt pērmīssă pŏtēstās,

Quōdvĕ sĭt īmpĕrĭūm, cuī sīc frĕtă cōncĭtă vēntīs

Ērēctaēquĕ mĭnīs sūmmīttānt cōllă prŏcēllaē.

Iām Gĕrăsēnōrūm stĕtĕrāt sūb lītŏrĕ pūppīs;

Ēccĕ sĕd ēgrēssō iŭvĕnīs (mīrābĭlĕ dīctū)

Ōccūrrīt, mĭsĕrām cuī mēntēm spīrĭtŭs ātēr

Īmmūnda īmplēbāt lăcĕrāns vīrtūtĕ fŭrōrīs.

Īllī grātă dŏmūs taētrīs hăbĭtārĕ sĕpūlchrīs;

Nēc pŏtĕrāt răpĭdūm quīsquām rĕtĭnērĕ fŭrōrēm,

Fōrtĭă quīn ĕtĭām rūmpēbāt vīncŭlă fērrī

Scīndēbātquĕ grăvēs ūt lānĕă fīlă cătēnās.

Ēt iām cōmpĕdĭbūs lĕvĭs īnsūltārĕ sŏlūtīs

Lūdŭs ĕrāt sāxīsquĕ fĕrūm cōncīdĕrĕ pēctūs.

Īsque ŭbĭ pērgēntēm Chrīstūm pēr lītŏră vīdīt,

Cūm clāmōrĕ rŭīt lōngōque āccūrrĭt ădōrāns:

'Rēgnāntīs sēmpēr Dŏmĭnī cērtīssĭmă prōlēs,

Ōrāmūs, nē nōs sŏlĭtaē rĕgĭōnĭs ăb ōrīs

Ēxcŭtĭās lōngē tōrmēntīs ēxcrŭcĭātōs.

Nām nōmēn Lĕgĭo ēst nōbīs mūltōsquĕ sŭb ūnō

Nōmĭnĕ cōnsŏcĭāt flātūs vīs sōlă nŏcēndī.

Cērnĭs, ŭt īmmūndī sŭbĭgānt haēc pāscŭă pōrcī?

Hīs sāltēm lĭcĕāt răbĭēm sătĭārĕ rĕpūlsām,

Pēr pătrĭs āltĭthrŏnī nōmēn sūblīmĕ rŏgāmūs.'

Īmpĕrăt hīs hŏmĭnīs mēntēm dīmīttĕrĕ Chrīstūs

Pōrcōrūmquĕ sĭnīt grĕgĭbūs fīnīrĕ fŭrōrēs.

Iāmque hŏmĭnīs stŭpĭdūm dēcūssō daēmŏnĕ pēctūs

Īnspērātă sŭaē vĕnĕrātūr dōnă sălūtīs.

Ēt iām praēcĭpĭtēs scŏpŭlōrūm mārgĭnĕ pōrcī

Īn mărĕ cōniēctī prŏpĕrānt dīspērdĕrĕ vītās.

Āt vēro ē spĕcŭlīs mīrācŭlă tāntă păvēntēs

Dīffŭgĭūnt ūrbīsquĕ rŭūnt ād tēctă sŭbūlcī

Ēt fāmam āccēndūnt pŏpŭlōsque ād lītŏră cōgūnt.

Īnsānūm vērō iŭvĕnēm pōstquām rĕsĭpīssĕ

Crēdĕrĕ cērnēntūm pŏpŭlōrūm tūrbă cŏācta ēst,

Ōrābānt păvĭdī, rĕgĭōnēm līnquĕrĕt īllām.

Īndĕ dŏmūm rĕpĕdāt tērrārūm lūmĕn Ĭēsūs.

Ēccĕ rĕvērtēntī iŭvĕnīs tōrpēntĭă mēmbră,

Ōffĭcĭūm quōrūm mōrbūs dīssōlvĕrăt aēgēr,

Āntĕ pĕdēs Chrīstī lēctō pŏsŭērĕ cŭbāntēm.

Quēm mĭsĕrāns ănĭmō vērbīs cōmpēllăt Ĭēsūs:

'Ādsīt cērtă tŭaē, iŭvĕnīs, cōnstāntĭă mēntī,

Nām tĭbĭ praētĕrĭtūs vītaē dōnābĭtŭr ērrōr.'

Hōc dīctūm scrībaē mēntīs pĕr ŏpērtă mălīgnaē

Cārpēbānt, quōd vērbă Dĕī vīrtūtĕ fĕrēndă

Prōtŭlĕrāt. Chrīstūs sēd pēctŏră tālĭă cērnēns,

'Hōc, īnquīt, vērbūm scrībārūm dīctă rĕtrāctānt.

Quōd quāntō lĕvĭūs fŭĕrīt dīxīssĕ sĕquēntīs

Ēt dīcti ēt fāctī părĭtēr vīrtūtĕ prŏbābūnt,

Ēt mĭhĭ cōncēssūm pēccātă rĕmīttĕrĕ cērnēnt.

Quāprōptēr iŭvĕnīs, fīrmātō cōrpŏrĭs ūsū

Sūrgĕ vĭgēns strātūmquĕ tŭūm sūb tēctă rĕfērtŏ.'

Sūrrēxīt lēctūmque ŭmĕrīs iām fōrtĭbŭs āptāt,

Pēr mĕdĭūmquĕ vĭgēns pŏpŭlī mīrāntĭa ăbībāt.

Tūnc tĭmŏr ēt laūdēs Dŏmĭnī pēr pēctŏră plēbīs

Cōncĕlĕbrātă sĭmūl mīrācŭlă laētă frĕquēntānt.

Prōgrĕdĭēns tūnc īnde ād vēctīgālĭă vīdīt

Cōnsēssu īn mĕdĭō Mātthaēūm; prōtĭnŭs ērgŏ

Dīscĭpŭlīs haērērĕ iŭbēt. Nĭhĭl īllĕ rĕcūsāns

Īmpĕrĭō Chrīstī pārēt gaūdētquĕ sĕcūtūs.

Īnde ĭtĕr īngrĕdĭēns sĭmĭlī sērmōnĕ Phĭlīppūm

Hōrtātūr cŏmĭtēmquĕ sŭīs āscīvĭt ămīcīs.

Īlle ŭbĭ cōgnōvīt Chrīstī vīrēsquĕ vĭāmquĕ,

Ūt prīmūm iūstō cōncūrrīt Nāthănăhēlī,

'Ēn nōstrīs, īnquīt, cōncēssum ēst sūrgĕrĕ saēclīs,

Quēm vōcēs vĕtĕrum ēt sānctī cĕcĭnērĕ prŏfētaē.

Hūnc gĕnŭīt vĕnĭēns Dāvīdĭs ŏrīgĭnĕ Iōsēph,

Nāzără cuī fēlīx pătrĭa ēst ēt nōmĕn Ĭēsūs.'

Īllĕ rĕfērt: 'Gĕnŭīt quīcquām sī Nāzără, mīrōr,

Quōd dīgnūm tāntīs ūmquām vīrtūtĭbŭs ēssēt'.

Īndĕ Phĭlīppŭs ăīt: 'Cērnēs, dŭbĭtārĕ quĭēscĕ.

Īllum ŭbĭ tēndēntēm lōngē rēspēxĭt Ĭēsūs:

'Vīr vĕnĭt hūc, īnquīt, cuī pēctŏră nēscĭă fālsī

Vīrtūtēm pūrām sērvānt sĭnĕ fraūdĕ mălīgnā.'

Īllĕ sŭb haēc: 'Ŭbĭnām vēl quō mē tēmpŏrĕ nōstī?'

Cuī Dŏmĭnūs dīcta haēc dīvīnō pēctŏrĕ prōmīt:

'Cūm tē dīffūsaē tĕgĕrēnt ūmbrācŭlă fīcūs,

Ānte ĕtĭām quām tē vŏcĭtārēnt vērbă Phĭlīppī,

Vīdĭt ĕt ēlēgīt cŏmĭtēm tē spīrĭtŭs aūctōr.'

Tālĭbŭs āttŏnĭtī sĕquĭtūr vōx Nāthănăhēlīs:

'Prōgĕnĭēs vĕnĕrāndă Dĕī, rēx īnclĭtĕ gēntīs,

Tū pŏpŭlīs mănĭfēstă sălūs vītaēquĕ măgīstēr.

Chrīstŭs ăd haēc: 'Făcĭlīs suāsīt tĭbĭ crēdĕrĕ vīrtūs,

Ārbŏrĕā quōd tē vīdī rĕcŭbārĕ sŭb ūmbrā;

Sēd māiōră dĕhīnc rērūm mīrācŭlă rēstānt.

Cērnētīs părĭtēr tōtūm sē scīndĕrĕ caēlūm

Ātquĕ Dĕī cĕlĕrēs aēthrām pĕnĕtrārĕ mĭnīstrōs,

Īnde hŏmĭnīs nātō clārām dēfērrĕ cŏrōnām.'

Īntĕrĕā thălămīs cōnūbĭă fēstă părābānt

Īn rĕgĭōnĕ Chănān, ŭbĭ clārī mātĕr Ĭēsū

Nātō cūm părĭtēr cōnvīvĭă cōncĕlĕbrābāt.

Vīnă sĕd īntĕrĕā cōnvīvīs dēfĭcĭēbānt.

Tūm mātēr Chrīstūm pēr tālĭă dīctă prĕcātūr:

'Cērnīs, laētĭtĭaē iām dēfēcīssĕ lĭquōrēm?

Ādsīnt, nātĕ, bŏnīs ēx tē dătă mūnĕră mēnsīs.'

Ōllī rēspōndīt tērrārūm glōrĭă Chrīstūs:

'Fēstīnās, gĕnĕtrīx: nōndūm mē tālĭă cōgīt

Ād vīctūs hŏmĭnūm tēmpūs cōncēdĕrĕ bōnă.'

Mēnsārūm tūnc īndĕ vŏcāt laētātă mĭnīstrōs

Mātĕr ĕt īmpĕrĭīs nātī pārērĕ iŭbēbāt.

Sēx īllīc fŭĕrānt sāxīs praēpūlchră căvātīs

Vāscŭlă, quaē tērnīs ăpĕrīrēnt īlĭă mētrīs

Haēc iŭbĕt ē fōntīs grĕmĭō cōmplērĕ mĭnīstrōs.

Praēcēptīs pārēnt iŭvĕnēs ūndāsquĕ cŏrōnānt

Cōmplētīs lăbĭīs lăpĭdūm; tūm spūmă pĕr ōrās

Cōmmīxtās ūndīs aūrās ād sūmmă vŏlūtāt.

Hīnc iŭbĕt, ūt sūmmō trādānt gūstāndă mĭnīstrō.

Īlle ŭbĭ pērcēpīt vĕnĕrāndī dōnă săpōrīs

Nēscĭŭs, īn vīnī grātūm trānsīssĕ lĭquōrēm

Ēgēstās nūpēr pūrīs dē fōntĭbŭs ūndās,

Īncrĕpăt īgnārūm spōnsūm, quōd pūlchră rĕsērvāns

Dētĕrĭōră prĭūs pēr mēnsās vīnă dĕdīssēt.

Hīs sīgnīs dīgnē crēdēntūm dīscĭpŭlōrūm

Pērpĕtŭām stăbĭlī fīrmāvīt rōbŏră mēntēm.

Īnde ŭbĭ Iūdaēīs ădĕrānt sōllēmnĭă pāschaē,

Ād Sŏlўmōs dīrēxĭt ĭtēr tēmplōquĕ sŭbībāt.

Rēppĕrĭt hīc pŏpŭlūm vēnālĭă mūltă lŏcāntēm:

Pārs vēndēbăt ŏvēs, pārs cōrpŏră māgnă iŭvēncūm,

Pārs ĭnhĭāns nūmmīs ārtī nŭmĕrārĕ văcābāt.

Rēstĭbŭs hīc Chrīstūs cōnēctīt vērbĕră flāgrī

Ēt tālēs pŏpŭlōs sānctā prōtūrbăt ăb aēdē,

Ēt mēnsās vērtēns aērīs prōfūndĭt ăcērvōs

Ēt sŭpĕrīncrĕpĭtāns: 'Prŏcŭl haēc aūfērtĕ prŏfānī,

Ūt mĕŭs hīc gĕnĭtōr, nōn sōrdĭdă lūcră cŏlāntūr.'

Tūm pōscēns sīgnūm plēbēs Iūdaēă frĕmēbāt,

Quō fīdēns ănĭmōs īn tālĭă fāctă lĕvārēt.

Vēntūra ōbscūrīs tūnc Chrīstūs tālĭă mīscēt:

'Sōlvĭtĕ pōllūtīs mănĭbūs vĕnĕrābĭlĕ tēmplūm

Hōc, ĕgŏ rēstĭtŭām, cūm tērtĭă lūmĭnă sōlīs

Īncĭpĭēnt rŭtĭlām tērrīs īnfūndĕrĕ lūcēm.'

Īlli īntēr sēsē trāctāntēs mūrmŭrĕ caēcō:

'Hōc, ăĭūnt, vīx sēx ēt quādrāgīntă pĕr ānnōs

Cōnstrūctūm vĕtĕrīs rēgnī mōlīmĭnĕ tēmplūm

Tū pŏtĕrīs trĭbŭs īn spătĭīs rĕnŏvārĕ dĭērūm?'

Hōc vērbūm quōndām pōst tēmpŏră dēbĭtă dīgnī

Cōgnōvērĕ vĭrī, prŏprĭō dē cōrpŏrĕ Chrīstūm

Dēlūbrūm dīxīssĕ Dĕī. Sēd sīgnă vĭdēntēs

Tūnc mūltī cēpērĕ fĭdēm Sānctūmquĕ sĕcūtī.

Nōctĕ sŭb ōbscūrā cēlsō sūblātŭs hŏnōrĕ

Prīmōrūm prŏcĕrūm Iūdaēī nōmĭnĭs ūnūs

Vēnĭt ĕt ād Chrīstūm sūmmīssā vōcĕ prŏfātūr:

'Haūt dŭbĭum ēst, quōd lārgă Dĕī tē, Sānctĕ, vŏlūntās

Hūmānīs lūcēm cōncēssīt sūrgĕrĕ rēbūs;

Nēc quīsquām tāntīs trĭbŭēt mīrācŭlă sīgnīs,

Nī cŏmĭtātă Dĕī iŭbĕāt splēndēscĕrĕ vīrtūs.'

Chrīstŭs ăd haēc: 'Ĭtĕrīs iūstī sī cūlmĭnă quaērīs,

Nūllŭs ăd ēxcēlsūm pŏtĕrīt cōnscēndĕrĕ rēgnūm,

Rēddĭtă nī pĕnĕtrēt nāscēndi ēxōrdĭă rūrsūs

Ātquĕ nŏvām căpĭāt dīvīnō mūnĕrĕ vītām.'

Īlle aūtēm tāntīs stŭpĕfāctūs cōrdă lŏquēllīs:

'Hōc, īnquīt, nōstraē nōn ēst cōmprēndĕrĕ mēntīs.

Quīs pŏtĕrīt coēptaē rĕvŏcāre ēxōrdĭă vītaē?

Ān rūrsūs sĕnĭōr mātrīs cōrrēptĕt ĭn ālvūm

Ūt nŏvŭs īn lūcēm vĕnĭāt vītāmquĕ rĕvōlvāt?'

Īllĕ sŭb haēc: 'Lĭquĭdō sī quīs dē fōntĕ rĕnātūs

Ēt flātū sānctō rŭdĭbūs cōnsīstĕrĕ mēmbrīs

Coēpĕrĭt, aēthĕrĭām lībēr cōnscēndĕt ĭn aūlām.

Tērrēnūm cōrpūs tērrēnō cōrpŏrĕ nātum ēst,

Spīrĭtŭs haūt ălĭtēr sĭmĭlēm gĕnĕrāt sĭbĭ flātūm.

Spīrĭtŭs hīc Dĕŭs ēst, cuī pārēnt ōmnĭă mūndī.

Hīc, ŭbĭ vūlt, quōcūmquĕ vŏlāt vōcēmquĕ pĕr aūrās

Iāctāt, sēd nēscīs, quaē sīnt ēxōrdĭă vōcīs,

Quāmquĕ pĕtānt ēiūs cūrrēntĭă flāmĭnă pārtēm.

Quīsque ĭgĭtūr iūstaē rĕpĕtīt prīmōrdĭă vītaē,

Hūnc sĭmĭlēm sānctī dātūs rĕvĭrēscĕrĕ cērtum ēst.'

Ēt Iūdaēŭs ăd haēc: 'Nīl hōrūm cērnĕrĕ pōssūm.'

Tālĭă tūm Chrīstūs: 'Sŏlўmōrūm māgnĕ măgīstēr,

Tūne ĕtĭām mēntēm vītaē dē lūmĭnĕ rāptām

Dēmērgīs praēcēps fūrvīs, mĭsĕrāndĕ, tĕnēbrīs,

Nēc pŏtĕs ōbtūnsō cōmprēndĕrĕ tālĭă sēnsū?

Ēccĕ fĭdēs nūlla ēst, tāntūm tērrēstrĭă dīxī!

Quīd, sī caēlēstēs vīrēs cōnscēndĕrĕ sērmŏ

Coēpĕrĭt ēt sŭpĕrās rērūm cōmprēndĕrĕ fōrmās?

Quīs vēstrūm dūrām pŏtĕrīt mĭhĭ pāndĕrĕ mēntēm?

Āccĭpĭte ērgŏ, nŏvīs quaē sīt sēntēntĭă rēbūs.

Sīdĕrĕūm nūllūs pŏtĕrīt cōnscēndĕrĕ caēlūm.

Nī sōlūs, quī mīssūs caēlī vēnĭt ăb aūlā,

Īdem hŏmĭnīs nātūs, caēlī qui īn sēdĕ mŏrātūr

Ūt sērpēns ōlīm rĕgĭōnĭbŭs īn dēsērtīs

Mōўsĕī mănĭbūs sūmmō sūblātŭs hŏnōre ēst,

Sīc hŏmĭnīs nātūm tōlli īn sūblīmĕ nĕcēsse ēst,

Ūt, quīcūmquĕ fĭdēm mēntīs pĕnĕtrālĭbŭs āltīs

Īllĭŭs ād nōmēn stătŭīt, sūb tūrbĭnĕ saēclī

Prōcūlcēt pĕdĭbūs lētum ēt trāns sīdĕră sūrgēns

sūblīmīs căpĭāt dōnum īnvĭŏlābĭlĕ vītaē.

Nāmquĕ Dĕūs mūndūm tāntō dīlēxĭt ămōrĕ,

Ēiŭs ŭt īn tērrās dīscēndĕrĕt ūnĭcă prōlēs

Crēdēntēs Dŏmĭnō vītaē iūnctūră pĕrēnnī.

Nēc Dĕŭs hūnc nātūm dīsquīrĕrĕ iūrĕ sĕvērō

Iūdĭcĭōvĕ trŭcī tērrās ēxpēndĕrĕ mīsīt,

Mītĭă sēd pŏpŭlīs vĕnĭānt ūt mūnĕră vītaē.

Nāmque ŭbĭ cērtă fĭdēs fŭĕrīt cōmplēxă sălūtēm

Nōn ĕrĭt ūlla īllīc āncēps ăgĭtātĭŏ iūrīs.

Āst ŭbĭ dōnă prŏcūl fŭĕrīnt ēxclūsă mĕdēllaē,

Iām prŏprĭa īpsōrūm mēntēm dāmnātĭŏ tōrquēt;

Ūnĭcă nām Dŏmĭnī fŭĭt hīs īncōgnĭtă prōlēs.

Ādvēntūm lūcīs mĭsĕrī fūgērĕ sŭpērbī

Ēt măgĭs āmplēxī caēcās tĕnŭērĕ tĕnēbrās.

Sīc quīcūmquĕ mălīs mēntēm măcŭlāvĕrĭt āctīs,

Īn tĕnĕbrās păvĭdūs rĕfŭgīt, nē lūmĭnĕ clārō

Sōrdĭdă pōllūtaē pătĕānt cōntāgĭă mēntīs.

Āt quīcūmquĕ pĭaē tĕnŭīt vēstīgĭă vītaē,

Ād mĕdĭūm prŏpĕrāt lūcēmquĕ nĭtēscĕrĕ gaūdēt,

Splēndĕăt ūt clārīs vīrtūtīs glōrĭă fāctīs.'

Īndĕ Gălīlaēām rĕpĕtīt sērvātŏr Ĭēsūs.

Praētĕrĭēns sēd fōrtĕ vĕnīt Sămărītĭdă Sīchēn.

Īllīc fūndŭs ĕrāt, Iācōb dē nōmĭnĕ pōllēns,

Ēt pŭtĕūs gĕlĭdō dēmērsŭs ĭn ābdĭtă fōntĕ.

Sēdĕrăt hīc răpĭdō Sālvātŏr ănhēlŭs ĭn aēstū,

Dīscĭpŭlīque ēscās mērcāntēs moēnĭbŭs ūrbīs

Pāssīm dīspērsī sōlūm līquērĕ măgīstrūm.

Moēnĭbŭs ēgrĕdĭēns Sămărītīs fēmĭnă vēnīt

Haūrītūră căvīs pŭtĕī pĕnĕtrālĭbŭs ūndās.

Ōllī Chrīstŭs ăīt: 'Lătĭcīs dā, fēmĭnă, pōtūm.'

Rēspōndēns mŭlĭēr: 'Mīrūm mĭhĭ praēcĭpĭs, īnquīt,

Ūt tĭbĭ Iūdaēō mŭlĭēr Sămărītĭcă pōtūm

Dīspērnēns vĕtĕrūm Sămărītūm iūssă mĭnīstrēm.'

Tūm sērvātŏr ăīt: 'Dŏmĭnī sī mūnĕră nōssēs,

Ēt quīs tē sĭtĭēns pŭtĕālĭă pōcŭlă pōscāt,

Tū pŏtĭūs pĕtĕrēs, vīvām tĭbĭ trādĕrĕt ūndām.'

Īllă sŭb haēc: 'Pŭtĕūs grĕmĭūm sĭnŭātŭr ĭn āltūm,

Ūrcĕŭs ēst nūllūs nēc sūnt tĭbĭ vīncŭlă fūnīs;

Ūnde ĭgĭtūr pŏtĕrīs ūndām mĭhĭ trādĕrĕ vīvām?

Nūm tū māiŏr ĕrīs nōstrī vīrtūtĕ părēntīs?

Hūnc Iācōb ĕtĕnīm pŭtĕūm cūm prōlĕ bĭbēbāt,

Ēt prŏprĭōs hūc saēpĕ grĕgēs ād pōcŭlă dūxīt.'

Ōllī rēspōndīt mūndī rēgnātŏr Ĭēsūs:

'Ēx īstā plēnē nūllūs sătĭābĭtŭr ūndā,

Nām rūrsūs sĭtĭēt; sēd nōstrī dōnă lĭquōrīs

Ārdōrem ēxclūdēnt aētērna īn saēclă bĭbēndī.

Dūlcĭă prōvĕnĭēnt nōstrī cuī pōcŭlă fōntīs,

Lārgĭŏr īndĕ flŭēt vītālīs grātĭă flūctūs.

Sēd dēsīdĕrĭūm nōstraē sī tē căpĭt ūndaē,

Ēxcītūs vĕnĭāt tēcūm mōx ūrbĕ mărītūs.'

Cōnĭŭgīŏ sĕsē mŭlĭēr nĕgăt ēssĕ rĕvīnctām.

Tūnc sīc prōsēquītūr mēntīs pērspēctŏr Ĭēsūs:

'Fēmĭnă, vērĭdĭcīs lŏquĕrīs dē cōniŭgĕ vērbīs.

Nām tū cōnŭbĭīs nēxa ēs iām quīnquĕ vĭrōrūm,

Nūnc ălĭēnă sŭpēr thălămōrūm vīncŭlă tōllīs.'

Tūm mŭlĭēr: 'Sānctūm tē cērtum ēst ēssĕ prŏfētām.

Sēd nōstri īstīūs vĕnĕrāndūm mōntĭs ĭn ārcĕ

Praēcēptūm nōbīs quōndām līquērĕ părēntēs

Āt vōs īn Sŏlўmīs ōrāndūm dīcĭtĭs ōrīs.'

Tālĭă dīcēntī mōx tālĭă rēddĭt Ĭēsūs:

'Ēn ădĕrīt tēmpūs, mōntīs cūm vērtĭcĕ vēstrī

Ōmnĭbŭs ēx Sŏlўmīs ăbĕrīt vĕnĕrātĭŏ lōngē

Sēd nūnc cērtă sălūs Iūdaēīs sūrgĕt ăb ōrīs,

Ēt nūnc īnstāntīs cūrsūs iām tēmpŏrĭs ūrgēt,

Cūm vērī sānctūm gĕnĭtōrem ērrōrĕ rĕmōtō

Cūltōrēs iūstīs ārmātī lēgĭbŭs ōrēnt.

Spīrĭtŭs hīs āc plēnă fĭdēs ĕrĭt ēt pătĕr āltūs

Tālĭă cōnquīrīt cūltōrūm pēctŏră tērrīs.'

Īllă dĕhīnc: 'Scīmūs, quōd Chrīstūs nūntĭŭs ōrbī

Ādvēntū prŏprĭō vītālĭă saēcŭlă pāndēt.'

Ēt tūm pēccāntīs lārgūs mĭsĕrātŏr Ĭēsūs

Sē lūmēn tērrīs Chrīstūm vēnīssĕ fătētūr.

Ēt iām dīscĭpŭlī rĕdŭcēs stŭpŭērĕ măgīstrūm,

Quōd sēcrēta īllīs pŏtĭrētūr fēmĭnă vērbīs.

Āt prŏpĕrāns ūrnām mŭlĭēr prō fōntĕ rĕlīquīt

Ēt pŏpŭlūm tōtīs ēdūxīt moēnĭbŭs ūrbīs.

Ōmnĭă nām mĕmŏrāt, sĭbĭmēt sērmōnĕ prŏfētaē

Gēssĕrăt īpsă prĭūs quaēcūmque, ēx ōrdĭnĕ dīctă.

Tūm prŏpĕrē Chrīstūm fūsaē pĕtĭērĕ cătērvaē.

Dīscĭpŭli īntĕrĕā rŏgĭtābānt, sūmĕrĕt ēscās.

Īllĕ sătīs sĭbĭ pūlchrōrūm sŭpĕrēssĕ cĭbōrūm

Rēspōndīt. Sēd tūm mīrāntūm dīscĭpŭlōrūm

Īntēr se ōccūltīs cūrrēbāt sērmŏ lŏquēllīs:

'Fōrte ălĭquīs prĭŏr hīc ĕpŭlās dĕdĭt āntĕ măgīstrō,

Nōstrās ūt mĕrĭtō sătĭātūs rēspŭăt ēscās.'

Īllĕ sĕd īntērnaē cērnēns mōlīmĭnă mēntīs:

'Haē mĭhĭ sūnt ĕpŭlaē, pēctūs sătĭābĭtŭr īstūd,

Sī făcĭām māgnī gĕnĭtōrīs iūssă pĕr ōrbēm.

Quāttŭŏr hīnc mēnsēs laētae ād prīmōrdĭă mēssīs

Frūgĭfĕrae aēstātī cērtē sŭpĕrēssĕ pŭtātīs.

Ērĭgĭte ērgo ŏcŭlōs ālbēntēs cērnĭtĕ cāmpōs,

Cūnctăquĕ mātūrām iām rūra ēxpōscĕrĕ mēssēm.

Nūnc quīcūmquĕ mĕtēt, pūlchrī mērcēdĕ lăbōrīs

Vītālīquĕ dĕhīnc gaūdēbīt frūgĕ rĕdūndāns

Ēt sătŏr āccĭpĭēt mēssōrūm gaūdĭă laētūs.

Vōs ĕgŏ nūnc mīsī grăvĭdām sūccīdĕrĕ mēssēm,

Quaē nōn ēst vēstrō sūlcīs īnsērtă lăbōrĕ.

Vōs ălĭēnă bŏnaē dītābūnt mūnĕră frūgīs.'

Tālĭbŭs āllŏquĭīs cŏmĭtūm dūm pēctŏră cōmplēt,

Ēccĕ Sămārītūm pŏpŭlī vēnērĕ rŏgāntēs

Ēxōrāntque īllīc gĕmĭnōs ēxpēndĕrĕ sōlēs,

Iāmquĕ fĭdēs mūltōs plēbīs fūndāvĕrăt āltă;

Nēc iām fēmĭnĕīs tāntūm cōncrēdĕrĕ vērbīs

Īpsōs, sēd cōrām vīrtūs mănĭfēstă dŏcēbāt,

Vēnīssēt saēclī quōd iām sērvātŏr Ĭēsūs.

Iāmquĕ Gălīlaēām rĕmĕāvĕrăt īn rĕgĭōnēm,

Quōndam ŭbĭ fōntānās vīnō mūtāvĕrăt ūndās.

Rēgĭŭs hīc iŭvĕnīs, cuī nātūm mōrbŭs ănhēlō

Ārdōre ēxtrēmīs vītaē tōrrēbăt ĭn ōrīs,

Cōmpĕrĭt ūt Chrīstūm cērtō rĕmĕāssĕ rĕcūrsū,

Ādvŏlăt ēt prĕcĭbūs sŭbŏlīs prō sōrtĕ prŏfūsīs

Ōrābāt, cĕlĕrīs dēpōscēns dōnă sălūtīs,

Nē prĭŭs ād lētūm nātūs trăhĕrētŭr ăcērbūm.

Chrīstŭs ăd haēc: 'Sīgnīs nĭsĭ suādĕăt ōmnĭă vīrtūs,

Nōn ĕrĭt ūllă fĭdēs; sēd pērge ēt sōspĭtĕ vītā

Aēdĭbŭs īn vēstrīs dūlcēm cōmplēctĕrĕ nātūm.'

Hīs vērbīs frūctūm mōx pērcēptūră sălūtīs

Pūlchră fĭdēs ănĭmūm laētānti īn pēctŏrĕ fīrmāt.

Iāmque ĭtĕr īngrēssō prŏpĕrāntĭbŭs ōbvĭă sērvīs

Nūntĭă fāmă vĕnīt pŭĕrōque īn lūmĭnĭs ōrās

Līmĭnĕ dē mōrtīs sŭbĭtām rĕmĕāssĕ sălūtēm.

Īlle ŭbĭ cōgnōvīt cērtūm cōncūrrĕrĕ tēmpūs

Sānāntīs Chrīstī vērbīs, sēsēquĕ dŏmūmquĕ

Māncĭpăt āmplēxūs fĭdĕī vĕnĕrābĭlĕ dōnūm.

Fōrtĕ dĭēs ĕpŭlīs mūltōs sŏcĭāvĕrăt ūnīs,

Pūblĭcă cōndūctīs quī vēctīgālĭă lūcrīs

Prōfēssī răpĭūnt ălĭēnō nōmĭnĕ praēdām.

Hōs cūm dīscĭpŭlīs sĭmŭl āccĭpĭēbăt Ĭēsūs.

Ēccĕ Phărīsaēi ōccūltō rĕprĕhēndĕrĕ rīsū,

Quōd lēgīs dōctōr cōnvīvĭă tālĭa ĭnīrēt.

Īllĕ sĕd īnspĭcĭēns, quīd pēctŏră claūsă tĕnērēnt:

'Nōn, īnquīt, mĕdĭcīs ŏpŭs ēst, ŭbĭ fōrtĭă mēmbră

Īntĕmĕrātă sălūs vĕgĕtāt vīrtūtĭs hŏnōrĕ.

Aēgrīs sēd mĕrĭtō mĭsĕrīs ădhĭbēndă mĕdēlla ēst.

Dīscĭtĕ nūnc sāltēm, iŭbĕānt quīd vērbă prŏfētaē:

Nōn ĕgŏ sācră măgīs quām mītĭă pēctŏră quaērō.

Haūt ĕtĕnīm iūstōs vēni ād dīrēctă vĭāntēs,

Sēd rĕvŏcārĕ mălōs pēccāntum ā līmĭtĕ grēssūs.'

Ēccĕ sĕd ē nŭmĕrō mīrāntūm mūnĕră Chrīstī

Ūnŭs Ĭōhānnīs quaērēbāt dīscĭpŭlōrūm,

Cūr īpsī lēgīs iēiūnĭă crēbră tĕnērēnt

Nūllăquĕ sūb Chrīstō plēbēs iēiūnĭă fērrēt.

Chrīstŭs ăd haēc cōntrā plăcĭdō sīc ōrĕ prŏfātūr:

'Quī spōnsī laētīs cŏmĭtāntūr vōtă chŏrēīs,

Nōn praēsēnte īllō iēiūnĭă trīstĭă pōrtānt.

Iāmquĕ dĭēs ădĕrīt, cūm spōnsūs tūrbĭnĕ saēclī

Ē mĕdĭō cŏmĭtūm răpĭētūr: trīstĭbŭs īllī

Spōndēbūnt ănĭmōs lăcrĭmīs hōrrōrĕ cĭbōrūm.

Quām stūltum ēst, rŭdĭbūs vĕtĕrēs sūbtēxĕrĕ pānnōs

Vēstĭbŭs ūt tūrpīs pēiūs scīssūră pătēscāt?

Aūt ŭtrĭbūs călĭdūm trītīs cōmmīttĕrĕ mūstūm,

Quīs rūptīs tōtūm sĕquĭtūr dīspērdĕrĕ vīnūm?

Sēd rŭdĭbūs rēctum ēst ŭtrĭbūs spūmāntĭă mūstă

Cōndĕrĕ: sīc vīnūm cōnsērvānt fōrtĭă vāsă.'

Tālĭă trāctāntī pērcūssūs pēctŏră lūctū

Ēccĕ Săcērdōtūm prīncēps prōcūmbĭt ădōrāns

Ēt sĭbĭ dēfūnctām (fūnūs mĭsĕrābĭlĕ) nātām

Īmplōrāt lăcrĭmāns, cērtāmquĕ vĕnīrĕ sălūtēm

Dēfūnctīs ĕtĭām pōscēbāt mūnĕră Chrīstī.

Haūt mŏră, cōnsūrgēns grădĭtūr sērvātŏr Ĭēsūs.

Prōgrēssī mŭlĭēr sĕquĭtūr vēstīgĭă sērvāns,

Quām lānguōrĕ grăvī bīs sēx lābēntĭbŭs ānnīs

Cārpēbāt flūxūs măcĕrāns sĭnĕ fīnĕ crŭōrīs

Vīrĭbŭs ābsūmptīs ēt tōtō cōrpŏrĕ fēssām.

Pēctŏrĭs haēc tăcĭtām vōlvēbāt crēdŭlă mēntēm

Ārcānō sēcūmquĕ fĭdē iām cērtă tĕnēbāt,

Āctūtūm fēssō fŭgĕrēt quōd cōrpŏrĕ tābēs,

Ēxtrēmām Chrīstī pōssēt sī tāngĕrĕ vēstēm.

Haēc ŭbĭ pēr pŏpŭlūm sūmmī pēndēntĭă pēplī

Fīlă mănū trĕpĭdā trāctāvīt, prōtĭnŭs īllĕ

Ēt caūsās mōrbi ēt crēdēntĭă pēctŏră cērnēns

Cōncēssīt cĕlĕrēm tālī cūm vōcĕ sălūtēm

'Āccĭpĕ, quōd mĕrŭīt fĭdĕī cōnstāntĭă, mūnūs.'

Ēt mōx rēstrīctō vĭgŭērūnt sānguĭnĕ vēnaē.

Pōstquām pērvēntum ēst, ŭbĭ fūnĕră vīrgĭnĭs, īngēns

Plāngēntīs pŏpŭlī frĕmĭtūs clāngōrquĕ tŭbārūm

Ūltĭmă sūprēmaē cĕlĕbrābānt mūnĕră pōmpaē:

'Ābscēdānt, īnquīt, tēctīs haēc trīstĭă vēstrīs.

Nāmquĕ pŭēllă iăcēt plăcĭdō dēmērsă sŏpōrĕ,

Dēfūnctām rētūr flēntūm quām nēscĭă plēbēs.'

Tālĭă dīcēntēm rīdēntūm tūrbă rĕlīquīt,

Quōd mōrte ābrēptām dīxīt dōrmīrĕ pŭēllām.

Sēd Chrīstūs, lētī vīctōr vītaēquĕ rĕpērtōr,

Frīgēntīs dēxtrām dīgnātūs prēndĕrĕ dēxtrā

Sūrgĕrĕ mōx iūssīt mīrānda ād gaūdĭă pātrīs.

Īndĕ rĕvērtēntī clāmōr sē prōtĭnŭs ōffērt

Caēcōrūm părĭtēr grēssū lābēntĕ dŭōrūm.

Ōllīs Chrīstŭs ăīt: 'Quīd crēdūnt pēctŏră vēstră?

Nūm vīrtūtĕ mĕā sē rēddēt lūmĕn ădēmptūm?'

Ōllī fīrmātō sē crēdĕrĕ cōrdĕ fătēntūr.

Tūm Chrīstūs fātūr: 'Crēdēntēs cērnĭtĕ lūcēm

Nēc cuīquām nōstrūm pōst haēc ēdīcĭtĕ nōmēn.'

Dīxīt; sēd prŏpĕrē pēr gaūdĭă tāntă vĭdēntūm

Ārdŏr ĭnēxplētūs fāmām pēr cūnctă sĕrēbāt.

Ōffērtūrquĕ dĕhīnc iŭvĕnīs, cuī rāptă sŏnōraē

Daēmŏnĭs īncūrsū fŭĕrāt sūbstāntĭă vōcīs.

Āst ŭbĭ prōpūlsūs fūgīt dē pēctŏrĕ daēmōn,

Cōnfēstīm sānaē rĕdĭērūnt mūnĕră līnguaē.

Tālĭă mīrāntīs pŏpŭlī stīpāntĕ tŭmūltū

Vāllātūr; cērnēns sēd mīlĭă tāntă vĭrōrūm

Īngĕmĭt ūt rūrīs dŏmĭnūs, cuī pāscŭă laētă

Īnnŭmĕraē tōndēnt pĕcŭdēs rēctōrĭs ĕgēntēs.

Tūnc ād dīscĭpŭlōs dēprōmīt tālĭă dīctă:

'Quām laētaē sĕgĕtēs rūrīs pēr tērgă pătēscūnt!

Sēd rārūs mēssōr frūgīs sŭpĕrātŭr ăcērvō.

Iām sŭpĕrēst dŏmĭnūm sĕgĕtīs dēpōscĕrĕ tāntaē,

Ūt sŭă rūră vĕlīt nŭmĕrō cōmplērĕ cŏlēntūm.'

Haēc fātūs pŏpŭlo ēx ōmnī dēlēctă sĕōrsūm

Fōrtĭă cōnglŏmĕrāt bīssēnō pēctŏră coētū.

Hōs ŭbĭ dēlēgīt, praēcēptīs tālĭbŭs īmplēt:

'Dēvītāte ĭtĭnēr, quōd gēntēs pērfĭdĭōsaē

Ēt Sămărītārūm fraūdīs vēstīgĭă cālcānt.

Pērgĭtĕ, quā pătrĭī pĕcŏrīs cūstōdĭă lābāt.

Pērgēntēs vērō sĭmĭlēm mĭhĭ sūmĭtĕ mēntēm,

Ūt vōbīs sŭbĭgāt vīrtūtēs daēmŏnĭs ātrī

Sānctă fĭdēs cūrāmquĕ pĭām lānguōrĭbŭs āptēt.

Haē vīrēs nūllā vōbīs mērcēdĕ dăbūntūr

Ēt vōs haūt ălĭtēr grătŭīta īmpēndĭtĕ dōnă.

Nōn aūri ārgēntīvĕ dŏmēt pōssēssĭŏ mēntēm,

Nēc vōs nūmmōrūm sŭbĭgāt scĕlĕrātă cŭpīdŏ.

Nōn gĕmĭnās vēstēs nēc plāntīs tēgmĭnă bīnă

Vīrtūtīs nūdaē cŭpĭāt sērvārĕ mĭnīstēr.

Īngrēssī mūrōs ūrbīs pērquīrĭtĕ sēmpēr,

Hōspĭtĭō quōrūm pār sīt sūccēdĕrĕ iūstīs;

Īngrēssīquĕ dĕhīnc pācēm sūb tēctă vŏcātĕ.

Sī trānquīllă dŏmūs fŭĕrīt, pāx īllă mănēbīt,

Sīn ĕrĭt īndīgnīs hăbĭtāntūm mōrĭbŭs hōrrēns

Dīffŭgĭēt vēstrūmque ăbĭtūm pāx vēstră sĕquētūr

Ēxclūdēt quīcūmquĕ fĕrūs vōs līmĭnĕ tēctī,

Aūrĭbŭs aūt dūrīs spērnēt vītālĭă vērbă,

Ēxcŭtĭte ēgrēssī dŏmĭbūs vēstīgĭă vēstră,

Haērĕăt īniūstaē nē vōbīs pōrtĭŏ vītaē.

Īllōs dētĕrĭōr Sŏdŏmōrūm poēnă mănēbīt

Sūpplĭcĭīs, vĕnĭēt mūndō cūm tērmĭnŭs ōmnī.

Pērgĭtĕ nūnc ŭt ŏvēs, dūrōrūm praēdă lŭpōrūm;

Sēd vōs ārgūtō sērpēntūm cōrdĕ vĭgētĕ,

Sīmplĭcĭtātĕ tămēn dūlcēs sŭpĕrātĕ cŏlūmbās.

Nām saēpe īncūmbēt vōbīs īniūrĭă praēcēps

Cōncĭlĭīsque hŏmĭnūm stătŭēntūr cōrpŏră vēstră.

Vōs flāgrīs vīnclīsquĕ fĕrīs dūrīsquĕ tўrānnīs

Frēndēns ūrgēbīt prō mē vĭŏlēntĭă saēclī.

Cūm vōs prōdĭdĕrīnt, vērbōrūm līnquĭtĕ cūrām,

Spōntĕ flŭēns dăbĭtūr sērmōnīs grātĭă vōbīs;

Spīrĭtŭs īn vōbīs prō vōbīs dīgnă lŏquētūr.

Prōdĕt ĕnīm frātrēm scĕlĕrāta īnsānĭă frātrīs,

Ād lētūmquĕ dăbūnt gĕnĭtōrūm cōrpŏră nātī.

Vōs ŏdĭa ūrgēbūnt sēmpēr prō nōmĭnĕ nōstrō,

Sēd fīnēm fĭdĕī cŏmĭtātūr glōrĭă vītaē.

Prōfŭgĭte ēx tēctīs, quaē vōs sēctābĭtŭr, ūrbīs;

Īnde ălĭām, mōx īnde ălĭām cōnquīrĭtĕ sēdēm.

Nām vōbīs ūrbēs sēmpēr sŭpĕrēssĕ nĕcēsse ēst,

Īstrăhĕlītārūm quaē dēnt sūb nōmĭnĕ plēbēm.

Dīscĭpŭlūs nūmquām trānscēndāt cēlsă măgīstrī

Cūlmĭnă, nēc dŏmĭnūm tēmptēt praēcēllĕrĕ sērvūs.

Dīscĭpŭlō sătĭs ēst vīrēs aēquārĕ măgīstrī

Vēl dŏmĭnī sĭmĭlēm vīrtūtēm prēndĕrĕ sērvō.

Pēctŏrĭbūs vēstrīs sēmpēr tĭmŏr ōmnĭs ăbērrēt;

Nām nūdātă sŭīs prōmūntūr cūnctă lătēbrīs.

Īn tĕnĕbrīs tăcĭtē vōbīs quaēcūmquĕ iŭbēntūr,

Dīcĭtĕ praēclārō nĭtĭdī sūb lūmĭnĕ sōlīs.

Aūrĭbŭs ēt vēstrīs dīcām quaēcūmquĕ sŭsūrrāns,

Ēxcēlso īn pŏpŭlōs spārgāntūr cūlmĭnĕ tēctī.

Dēspĭcĭte īllōrūm răbĭēm, quī cōrpŏră vēstră

Prōstērnēnt fērrō: nōn ēst hīs ūllă pŏtēstās

Vīvācēm lētō părĭtēr dīmīttĕrĕ mēntēm.

Īllūm sēd pŏtĭūs cōrdīs sēcrētă păvēscānt,

Cōrpŏrĭs ēst ănĭmīquĕ sĭmūl cuī cūnctă pŏtēstās.

Pāssĕrĭbūs prĕtĭūm nūmmī vīx pōrtĭŏ pārvă

Prōvĕnĭēt; nōn ēst tămĕn ūnūm crēdĕrĕ dīgnūm

Īniūssū Dŏmĭnī lăquĕōs īncūrrĕrĕ nōstrōs.

Quīs dŭbĭtēt săpĭēns, Dŏmĭnī sūb pēctŏrĕ mūltīs

Cēdĕrĕ pīnnātīs hŏmĭnēm prō mīlĭbŭs ūnūm?

Quī mē cōnfēssūs fŭĕrīt sūb iūdĭcĕ tērraē,

Hūnc ĕgŏ nōn ălĭtēr cōrām gĕnĭtōrĕ fătēbōr;

Sīc ĭtĭdēm cōrām gĕnĭtōrĕ nĕgābŏ nĕgāntēm.

Nōn ĕgŏ nūnc pācēm tērrīs īmmīttĕrĕ vēnī,

Sēd glădĭūm, pătrĭō dĭrĭmāt quī pēctŏrĕ nātūm

Ēt dūlcēm nātām dĭrĭmāt quī pēctŏrĕ mātrīs.

Sī quĭs ămōrĕ mĕō gĕnĭtōrēm plūrĭs hăbēbīt,

Vēl mātrī sŭbŏlīvĕ mĕūm pōstpōnĕt ămōrēm,

Sēntĭĕt hōrrĭbĭlēm nōstrā dē sēdĕ rĕpūlsām.

Cōntēmnēt quīcūmque ănĭmām prō nōmĭnĕ nōstrō,

Īnvĕnĭēt laētā flōrēntēm frūgĕ sălūtīs.

Quī vōs sūscĭpĭēt, mē sūscēpīssĕ bĕnīgnīs

Ōbsĕquĭīs, īdēm mē prō gĕnĭtōrĕ sŭprēmō

Sūscēpīssĕ sĭbī gaūdēbīt pērpĕtĕ vītā.'

Tālĭă dīscĭpŭlīs bīs sēx cūm iūssă dĕdīssēt,

Iūstŭs Ĭōhānnēs caēcī dē cārcĕrĭs ūmbrīs

Sēctāntum ē nŭmĕrō dēlēctōs tālĭă dīctă

Ād Chrīstūm pōrtārĕ iŭbēt vērūmquĕ rĕfērrĕ:

'Tūnĕ pĭīs ănĭmīs rĕquĭēs, quām rēgĭă caēlī

Pōllĭcĭta ēst tērrīs, nōstrō sūb tēmpŏrĕ fūlgēns?

Ān ălĭām sŭpĕrēst pōst haēc spērārĕ sălūtēm?'

Tālĭbŭs haēc Chrīstūs dīctīs māndātă rĕmīttīt:

'Caēcōrūm tĕnĕbraē mūtāntūr lūmĭnĕ lūcīs

Dēbĭlĭūmquĕ vĭgēnt fīrmātō rōbŏrĕ mēmbră;

Lūrĭdă dīscŭtĭtūr squāmōsō cōrpŏrĕ lēpră,

Āĕrĭaē vōcīs pĕnĕtrāt sūrdās sŏnŭs aūrēs.

Rēddĭtŭr āmīssaē lētī pōst fūnĕră vītaē

Ād cōrpūs rĕmĕāns ănĭmaē iām lībĕră vīrtūs,

Paūpĕrĭbūsquĕ sŭīs nōn dēdīgnātă pătēscīt

Fūlgēntīs splēndēns ādvēntūs glōrĭă nōstrī.

Īllĕ bĕātŭs ĕrīt, quēm nōn dēcēpĕrĭt ērrōr.'

Tālĭă dīscĭpŭlī rĕfĕrūnt māndātă măgīstrō.

Hōc sŭpĕr ād pŏpŭlūm dēprōmīt tālĭă Chrīstūs:

'Cūr īn dēsērtō vŏlŭīstīs vīsĕrĕ nūpēr

Strāmĕn hărūndīneūm vēntō vībrāntĕ mŏvērī?

Cūr ĕtĭām mōllī vēstītūm vēstĕ vĭdērĕ?

Īn dŏmĭbūs rēgūm mōllī cūm vēstĕ tĕnēntūr.

Īllĕ prŏfētārūm sōlūs trānscēndĕrĕ vīrēs

Iūdĭcĭō vĕtĕrīs scrīptī prōmīttĭtŭr ōlīm.

Hūnc ĕtĕnīm mĕmŏrāt vĕnĕrāndaē lēctĭŏ vōcīs:

Ēn ĕgŏ mīttŏ mĕūm strātās āptārĕ mĭnīstrūm

Āntĕ tŭōs vūltūs; gĕnŭīt nēc fēmĭnă quēmquām

Māiŏr Ĭōhānnīs nōstrī quī vīrĭbŭs ēssēt.

Sēd mĭnŏr hōc caēlī fīēt sūblīmĭŏr aūlă.

Hūiŭs ăb ēxōrtū vīm caēlī rēgĭă sēntīt,

Ēt caēlī rēgnūm vĭŏlēntĭă dīrĭpĭt ātrōx.

Lēx ōmnīs sūmmām Bāptīstae ād tēmpŏră cēpīt

Ātquĕ prŏfētārūm fīnīs cōnclūdĭtŭr īdēm.

Sī vūltīs vŏlŭcrīs pĕnĕtrālĭă nōscĕrĕ saēclī,

Cōrpŭs Ĭōhānnīs fēlīx hăbĭtābĭlĕ sūmpsīt

Hēlīās, quōndām quēm tūrbĭnĕ mīssă cŏrūscō

Flāmmĭpĕdūm răpŭīt sĭmŭlātĭŏ quādrĭiŭgōrūm.

Aūdĭăt haēc dīctīs pāndēns vītālĭbŭs aūrēs.

Nūnc tĭbĭ cōnfĭtĕōr, gĕnĭtōr, cuī glōrĭă sērvīt

Fūlgēntīs caēli ēt tērrārūm frūgĭfĕrēntūm,

Cēlāstī nūnc quōd săpĭēntĭbŭs īstă sŭpērbīs

Pārvŭlăque īnfāntūm vīs haēc cōmprēndĕrĕ cōrdă.

Iām mĭhĭ rēgnāntīs sūnt ōmnĭă trādĭtă pātrīs,

Nēc quīsquām Dŏmĭnī pŏtĕrīt cōgnōscĕrĕ nātūm,

Nī sōlūs gĕnĭtōr; gĕnĭtōrēm mēntĕ vĭdēbīt

Fīlĭŭs, aūt īdēm pāndēt cuī tālĭă nātūs.

Hūc ōmnēs vĕnĭānt, ŏnĕrīs quōs sārcĭnă vāstī

Cōmprĭmĭt; hīs pŏtĕrīt vīrtūs mĕă mūnĕrĕ pātrīs

Āntīquās vīrēs hĭlărī rĕpărārĕ quĭētĕ.

Sūmĭtĕ fōrtĕ iŭgūm, lĕvĭs ēst mĕă sārcĭnă iūstīs,

Nāmque hŭmĭlī dūlcēm lārgītūr cōrdĕ sălūtēm.'

Haēc ŭbĭ dīctă dĕdīt, mēssīs pēr cūltă grăvātaē

Praētĕrĭt, ēt pŏpŭlūs sēctāntūm dīscĭpŭlōrūm

Spīcārūm grăvĭdām cārpēbăt ĭn ōrdĭnĕ frūgēm.

Īllĕ dĭēs vĕtĕrī pōscēbāt lēgĕ quĭētēm,

Sābbătă nām prīscīs rĕpĕtēbānt ōtĭă iūssīs.

Ēccĕ Phărīsaēī cōrām rēprēndĕrĕ Chrīstūm,

Quōd sānctaē lēgīs cālcārēnt iūssă mĕtēntēs

Dīscĭpŭlī. Lēgūm sēd tūnc cōmplētŏr Ĭēsūs

Īncĭpĭt hīs vĕtĕrīs scrīptī mŏnŭmēntă rĕtēxēns:

'Lēgīstīs cērte, īn tēmplō Dāvīdă cănōrūm

Cūm pŏpŭlō quōndām pānēs sūmpsīssĕ săcrātōs

Ēt prŏprĭām cŏmĭtūmquĕ fămēm sēdāssĕ; sĕd īllōs

Īllĭcĭtūm cuīquām fŭĕrāt cōntīngĕrĕ pānēs,

Sūmĕrĕ quōs sōlūs pŏtĕrāt dē lēgĕ săcērdōs.

Ēiūsdēm scrīptum ēst iūstō mŏdĕrāmĭnĕ lēgīs:

Sābbătă prōfānēnt tēmplō sĭnĕ crīmĭnĕ vātēs.

Nēc mĭnŏr ēst īstīc vēstraē glŏmĕrātĭŏ tūrbaē

Quām tēmplī vīrtūs. Căpĕrēnt sī pēctŏră vēstră,

Quōd nōn sācră Dĕūs, sēd mālīt mītĭă cōrdă,

Nōn iām saēpĕ vĭrōs dāmnāssēt fāctĭŏ sācrōs,

Ēxpērtēs cūlpaē. Sēd nūnc ĕgŏ sābbătă cūnctă

Spōntĕ mĕā dŏmĭnāns lēgīs sūb iūrĕ tĕnēbō.'

Tūnc cōnvēntĭcŭla īpsōrūm pōst tālĭă dīctă

Īngrĕdĭtūr; mōx hīc iŭvĕnēm prō līmĭnĕ cērnīt,

Sīccātum ēx ŭmĕrō cuī pōndŭs ĭnūtĭlĕ pālmaē

Pēndēbāt. Sēd tūm dīctīs tēmptāndŏ dŏlōsīs,

Aēgrīs ān lĭcĕāt pēr sābbătă fērrĕ mĕdēllām,

Quaērūnt, cālcātae ūt lēgīs vīndīctă mănērēt.

Chrīstŭs ăd haēc: 'Fŏvĕām sī fōrtĕ pĕcūscŭlă vēstră

Īncĭdĕrīnt, cērtē trānsībĭtĭs ōtĭă lēgīs

Ēt pĕcŭs ābrūptō tōllētīs vīlĕ prŏfūndō.

Quānto ĭgĭtūr nōbīs hŏmĭnūm cūrātĭŏ māiōr

Ād bĕnĕfācta ănĭmōs tōllēns āccēndĕrĕ dēbēt!

Ērgo ăgĕ tū, iŭvĕnīs, rĕdĭvīvām tēndĭtŏ dēxtrām.'

Cūm dīctō pālmās sānūs pōrrēxĭt ŭtrāsquĕ.

Hīs tūm prō sīgnīs, quaē vīx vĕnĕrātĭŏ pōssēt

Mīrāntīs dīgnō pŏpŭlī sūstōllĕrĕ cūltū,

Cōncĭlĭīs trŭcĭbūs cōnclāmānt dēcĭpĭēndūm.

Tālĭă pērspĭcĭēns prŏcĕrūm mōlīmĭnă Chrīstūs

Dīscēdīt; vărĭīs hŏmĭnūm lānguōrĭbŭs āptāt

Cōncēssam īn pŏpŭlōs pătrĭā vīrtūtĕ mĕdēllām.

Ōblātūs sĭbĭ mōx quēm daēmŏnĭs hōrrĭdă vīrtūs

Ēt līngua ēt vīsū trūncātūm vīvĕrĕ poēnaē

Ēt prŏprĭīs ēscām crŭcĭātĭbŭs ēssĕ vŏlēbāt.

Hūnc ŭbĭ cūrātūm vīsūque ēt vōcĕ vĭgēntēm

Caēcă Phărīsaēaē cōgnōvīt fāctĭŏ gēntīs,

Daēmŏnĭs aūxĭlĭō, quī prīncēps daēmŏnĭōrūm

Sōlūs nēquĭtĭaē vīrēs dĭcĭōnĕ tĕnērēt,

Haēc īllūm fēcīssĕ fĕrūnt. Sēd tālĭă Chrīstūs

Vērĭdĭcīs ăpĕrīt cōnvīncēns pēctŏră vērbīs:

'Sī gĕmĭnā rēgnūm dīstrāctūm pārtĕ dĕhīscāt

Ēt scīssa ādvērsūm sēsē dīvūlsĭŏ pūgnēt,

Dīsrūptīs prŏpĕrē lābēntūr cūnctă mĕdūllīs.

Hōrrĭdŭs ēt daēmōn sī daēmŏnĕ pēllĭtŭr ātrō,

Ādvērsā sĭbĭmēt scīssūs vīrtūtĕ rĕpūgnāt.

Quīs pŏtĕrīt praēdām tēctīs aūfērrĕ vĭrōrūm,

Nī prĭŭs āggrēssōr cūstōdūm brācchĭă nōdīs

Vīncĭăt, ūt făcĭlīs vĕnĭāt dīrēptĭŏ praēdaē?

Quīsquĕ mĕīs ăbĕrīt dīscrētūs mīlĕs ăb ārmīs,

Hōstĭs ĭn ādvērsā cōnsīstēt frōntĕ dŭēllī.

Quīsquĕ mĕīs grĕgĭbūs cōgēndīs lībĕr ăbērrāt

Dīssĭcĕt īllĕ mĕī pĕcŏrīs pēr dēvĭă pāstūs.

Sēd quīcūmque hŏmĭnūm fŭĕrīt sŭpĕr ōmnĭbŭs ērrōr,

Dīmīttī pŏtĕrīt, tāntūm nē Spīrĭtŭs ūmquām

Vōcĭbŭs īnsānā lăcĕrētūr mēntĕ prŏfūsīs.

Sīvĕ fŭrēns hŏmĭnīs nātō cōnvīcĭă quīsquām

Īngĕrĕt, haēc ĕtĭām pŏtĕrūnt pēccātă rĕmīttī.

Spīrĭtŭs āt sānctūs tāntūm cuīcūmquĕ prŏfānā

Vērbōrūm răbĭē vĭŏlābĭtŭr, īrrĕvŏcātīs

Sūpplĭcĭīs nūnc ēt sēmpēr tōrrēbĭtŭr īgnīs.

Quāndŏ vĕnēnĭfĕrī sērpēntīs saēvă prŏpāgŏ

Sērmōnūm dūlcī pŏtĕrīt mītēscĕrĕ frūctū?

Nām bŏnă thēsaūrīs prōmūntūr dūlcĭă iūstīs

Ēt mălă lētĭfĕrō prōcēdūnt ōrĕ vĕnēnă

Vērbōrūm mĕrĭtīs vĕnĭēt sūb iūdĭcĕ poēnă,

Vērbōrūm mĕrĭtīs dăbĭtūr sūb iūdĭcĕ vītă.

Quaē gĕnĭtōr făcĭēt, sēctābĭtŭr ōmnĭă nātūs,

Nāmque īdēm nātō mănĭfēstāt cūnctă vĭdēndă

Ēt pŏtĭōră dĕhīnc trĭbŭēt mīrācŭlă rērūm.

Sīcŭt ĕnīm gĕnĭtōr dēmōrtŭă cōrpŏră rēddēt

Ād clārām vītaē lūcēm, sīc ōmnĭă nātūs,

Quaē vŏlĕt, ād lūmēn sūrgēntĭă cōrpŏră dūcēt,

Nēc gĕnĭtōr quīcquām vēstrī sē iūdĭcĕ quaērēt,

Sēd dĕdĭt haēc nātō quaērēndī iūră pĕr ōrbēm,

Glōrĭă quō mănĕāt sĭmĭlīs nātōquĕ pătrīquĕ.

Nāmquĕ rĕpūlsŭs ĕrīt vēstrō sī nātŭs hŏnōrĕ,

Īmprŏbĭtātĕ părī gĕnĭtōrēm dēspĭcĭētīs.

Sēd cuī nōstră fĭdēm sērmōnīs grātĭă fīgēt,

Mōx mē mīttēntīs gĕnĭtōrīs dōnă pătēscēnt

Aētērnāmquĕ dăbīt praēsēns cōnstāntĭă vītām,

Iūdĭcĭūmque īllī nōn ēst, sēd mīgrăt ăb ātrā

Mōrtĕ prŏcūl lūcīsquĕ vĭgēns ād līmĭnă tēndīt.

Ādvĕnĭēt tēmpūs, cūm mōrtŭă cōrpŏră vōcēm

Āccĭpĭēnt nōstram ēt vītām cūm vōcĕ tĕnēbūnt.

Nām sīcūt gĕnĭtōr vītām sĭbĭ pōssĭdĕt īn sē,

Sīc trĭbŭīt nātō vītam ēt iūs dīcĕrĕ iūssīt,

Īn tērrās hŏmĭnīs quŏnĭām cūm cōrpŏrĕ vēnīt.

Nēc vōbīs mīrūm vĭdĕātūr, cōrpŏră cūnctă

Vōcĭs ăd aūdītūm prŏprĭīs ēxsūrgĕrĕ būstīs,

Iūstōrūmque ănĭmās rĕdĭvīvō cōrpŏrĕ nēctī,

Iūdĭcĭōquĕ grăvī mĭsĕrōs ēxsūrgĕrĕ prāvōs.

Nēc mĭhĭ iūdĭcĭūm trĭbŭīt mĕă sōlă pŏtēstās,

Ārbĭtrĭō quŏnĭām gĕnĭtōrīs cūnctă iŭbēntūr,

Quī mē iūstĭtĭām tērrīs dīsquīrĕrĕ iūssīt.

Nāmque ĕgŏ sī prŏprĭō tēstīs prō nōmĭnĕ sūrgām,

Fālsă lŏquār; ălĭūsque ĭtĭdēm quĭă tēstĭs hăbētūr

Prō nōbīs, sēmpēr mĭhĭ tālĭă tēmnĕrĕ fās ēst.

Nām vērīs ŏpĕrūm sīgnīs mănĭfēstĭŏr ōmnī

Lūcĕ nĭtēt praēsēns nōstrīs tēstātĭŏ fāctīs.

Tālĭă cōncēdēns gĕnĭtōr mĭhĭ tēstĭs ădhaērēt,

Quī mē dīmīsīt tērrīs sŭă pōnĕrĕ iūssă.

Hūiŭs ĕnīm vōcēm nūmquām cōmprēndĕrĕ quīstīs

Nēc spĕcĭēm prŏprĭām cōncēssīt vīsĕrĕ vōbīs,

Nēc sērmo īpsīūs pŏtĕrīt pēr vēstră sĕdērĕ

Pēctŏră, crēdēndī quŏnĭām sūbstāntĭă nūlla ēst.

Quaērātūr vĕtĕrūm scrīptōrūm lēctĭŏ vōbīs,

Pērpĕtŭām cūnctīs vītām quām fērrĕ pŭtātīs.

Haēc ĕtĭām nōstrūm tēstātūr lēctĭŏ dōnūm.

Nēc tămĕn aūdētīs prŏpĭūs cōnsīstĕrĕ nōbīs,

Nē vēraē vōbīs cōntīngāt grātĭă vītaē.

Nōn mĭhĭ cāptātūr tērrēnaē glōrĭă laūdīs.

Nāmque ĕgŏ quōd sūmmī gĕnĭtōrīs nōmĭnĕ vēnī,

Rēspŭĭtūr vōbīs, vĕnĭēt sēd dēcŏlŏr āltēr,

Nōmĭnĕ quēm fūltūm prŏprĭō gēns vēstră sĕquētūr.

Āltērnae īn vōbīs cāptātūr glōrĭă fāmaē,

Ūnĭŭs ēt sōlām fŭgĭtīs dīsquīrĕrĕ laūdēm.

Nēc vōs ārgŭĕrīm cōrām gĕnĭtōrĕ, sĕd īllīc

Āccūsātŏr ĕrīt, quēm spēs mŏdŏ vēstră cĕlēbrāt,

Moŷsēs, quēm fĭdĕī nūllō sērvāstĭs hŏnōrĕ.

Ēiŭs ĕnīm scrīptīs vēstēr sī crēdĕrĕt ērrōr,

Crēdĕrĕt ēt nōbīs, Mŏўsī quēm scrīptă frĕquēntānt.'

Tālĭă tūm cōntrā scrībārūm vērbă sĕquūntūr:

'Vōcĭbŭs īndŭbĭtātă fĭdēs cŏmĭtābĭtŭr īstīs,

Sī vīrtūs cērtīs fīrmēt mīrācŭlă sīgnīs.'

Īllĕ dĕhīnc: 'Pōllūtă mălīs gĕnĕrātĭŏ quaērīt

Sīgnă sĭbī; rēbūs stābūnt sēd sīgnă fŭtūrīs.

Nāmquĕ prŏfētă căvō quāntūm sūb pēctŏrĕ cētī

Tēmpŏrĭs ābsūmpsīt, tērrae īn pĕnĕtrālĭbŭs āltīs

Prōgĕnĭēs hŏmĭnīs tāntūm dēmērsă mănēbīt.

Ādvĕnĭēt tēmpūs, cūm sūrgēt rēddĭtă vītaē

Gēns hŏmĭnūm prŏprĭīs īn flētūm dēdĭtă gēstīs.

Haēc īstām dīgnō dāmnābīt crīmĭnĕ gēntēm,

Quōd mărĭs ē fūndō sūrgēntīs vōcĕ prŏfētaē

Cōmmŏnĭta īn lăcrĭmās Dŏmĭnūm prōiēctă rĕflēxīt.

Hīc ĕt Ĭōnaēīs mŏnĭtīs pŏtĭōră iŭbēntūr,

Cōntēmnītquĕ fĕrīs ănĭmīs gēns īmpĭă lūcēm.

Ēt rēgīnă Nŏtī vītālēs sūrgĕt ĭn ōrās.

Īllĭŭs ād spĕcĭmēn dāmnābĭtŭr ēffĕră plēbēs,

Fīnĭbŭs ēxtrēmīs Lĭbўaē quōd vēnĕrĭt īllă,

Ūt Sŏlŏmōnă pĭūm, praēcēptīs dēdĭtă iūssīs,

Aūdīrēt; pŏtĭōr nūnc ēst Sŏlŏmōnĕ pŏtēstās

Ēt tămĕn ōbtūnsaē caēcāntūr pēctŏră plēbīs.

Ēxpūlsūs sī quāndŏ fŭgīt dē pēctŏrĕ daēmōn,

Quēm tūrbāt sānctūs pūrgātō cōrpŏrĕ flātūs,

Īllĕ vĕnēnātīs cōllūstrāt pāssĭbŭs ōrās,

Quā nūlla ēxcūrrīt fōntānī gūrgĭtĭs ūndă,

Nēc rĕquĭēm plăcĭdaē sēdīs sĭbĭ rēppĕrĭt ārdēns.

Tūnc rĕpĕtīt suētaē sĭtĭēns hăbĭtācŭlă mēntīs.

Āt sī fōrtĕ sŭīs ōbnōxĭă cōrdă vĕnēnīs

Ōrnātūquĕ lĕvī rīdēntĭă līmĭnă cērnīt,

Āssŏcĭāt sēptēm sĭmĭlēs glŏmĕrāndŏ fŭrōrēs

Vīs ĭnĭmīca hŏmĭnī pĕnĕtrātque īn vīscĕră sērpēns.

Sīc gĕnŭs hōc vērō mēntīs cūm dēgĕnĕrārīt,

Vīncŭlă pērpĕtŭīs dēflēbīt sūbdĭtă poēnīs.'

Ātque ĕă dūm pŏpŭlīs vītālĭă dīctă frĕquēntāt,

Prō fŏrĭbūs mātēr cūm frātrĭbŭs āstĭtĭt īllī

Ēt mīscērĕ fŏrīs sērmōnēm cōmmĭnŭs ōrāt.

Tālĭă tūm mātrīs māndātīs dīctă rĕmīttīt:

'Hīc mēcūm gĕnĕtrīx, mēcūm gērmānă rĕsīdūnt

Cōrpŏră. Nām pătrĭa īmplētūr cuīcūmquĕ vŏlūntās,

Īllĕ mĕō prŏprĭūm cōnēctīt sānguĭnĕ cōrpūs,

Ēt mātrīs gĕnĕrīsquĕ mĕī sūb nōmĭne hăbētūr.'

Prōgrĕdĭtūr tēmplō tērrārūm lūmĕn Ĭēsūs

Ēt mărĭs ēxtrēmā tērraēquĕ rĕsēdĭt ĭn ōrā,

Īnnŭmĕraēque īllūc plēbīs flūxērĕ cătērvaē.

Īllĕ sĕd ēxcēlsām scāndēns, quaē prōxĭmă pūppīm

Lītŏră cōmplēntī dēprōmīt tālĭă plēbī:

'Ēccĕ sătōr prŏprĭō cōmmēndāt sēmĭnă rūrī;

Īllă cădūnt dīvērsă sŏlō sōrtēmquĕ lŏcōrūm

Prō vīrtūtĕ fĕrūnt. Nām sīcŭbĭ trītă vĭārūm

Sūb pĕdĭbūs sŏlĭdō dēnsētūr līmĭtĕ tēllūs,

Āĕrĭīs ăvĭbūs dānt nūdām sēmĭnă praēdām.

Āst ŭbĭ pērtĕnŭī vēlāntūr pūlvĕrĕ sāxă,

Fārră quĭdēm vĭrĭdēm dēprōmūnt gērmĭnĭs ōrtūm;

Sēd quĭă nūllă sŭbēst sūcī sūbstāntĭă glēbīs,

Īnsērto ārēscūnt rādīcūm fīlă călōrĕ,

Cūnctăquĕ mōx ăpĭcūm lābūntŭr ăcūmĭnă lētō.

Sēmĭnĭbūsque ălĭīs cōntīngūnt āspĕră rūră;

Sēntĭbŭs hīc spīnīsquĕ fĕrīs vēlōcĭŭs ēxīt

Rōbŏrĭs aūgmēntūm frūgēmque īntērnĕcăt āngēns.

Ūbĕrĭbūs vērō dāntūr quaē sēmĭnă glēbīs,

Īllă fĕrūnt pūlchrām sĕgĕtēm, cuī laētă frĕquēntāt

Īncrēmēntă sŭī cēntēnō cōpĭă fētū.

Aūdĭăt haēc, aūrēs mēntīs quī gēstăt ăpērtās.'

Tālĭă dīscĭpŭlī mīrāntēs dīctă rĕquīrūnt,

Īmplĭcĭtīs pŏpŭlō cūr claūdĕrĕt ōmnĭă vērbīs,

Īllĕ sĕd āmōtā crēdēntūm plēbĕ prŏfātūr:

'Vōbīs, quī fīrmō rōbūstām pēctŏrĕ mēntēm

Ād căpĭēndă Dĕī pĕnĕtrālĭă cōnstăbĭlīstīs,

Cōncēssum ēst ădĭtīs pĕnĭtūs cōnsīstĕrĕ rēgnī;

Īllīs prō mĕrĭtō claūdūntūr lūmĭnă mēntīs.

Sī quĭs hăbēt dīgnūs, căpĭēt pŏtĭōră rĕdūndāns;

Quī vēro ēxpērtēs caēlēstīs mūnĕrĭs ērrānt,

Āmīttēnt ĕtĭām, prŏprĭūm quōdcūmquĕ rĕtēntānt.

Īdcīrco ōbscūrīs cŏŏpērtum āmbāgĭbŭs īllūm

Pērstrīngīt pŏpŭlūm sērmōnīs grātĭă nōstrī,

Ūt dīctum Ēsăĭaē mĕrĭtā dē plēbĕ rĕcūrrāt:

Ēn pŏpŭlī mēntēs vēlāntŭr ăd ōmnĭă crāssīs

Ōbĭcĭbūs, sēnsū nē tāngānt mūnĕră vītaē.

Aūrĭbŭs āssīstūnt claūsīs ŏcŭlīsquĕ grăvātīs,

Nē cōnvērsă bŏnō sānētūr nōxĭă plēbēs.

Quām vēstraē nūnc sūnt aūrēs ŏcŭlīquĕ bĕātī!

Nām mūltī vĕtĕrēs iūstī sānctīquĕ prŏfētaē,

Quaē vōbīs clārēnt, ōrārūnt cērnĕrĕ dōnă.

Āccĭpĭte ērgo ănĭmīs, quī sīt dē sēmĭnĕ sēnsūs:

Quīsquĕ mĕūm vērbūm sūmmās dīmīttĭt ĭn aūrēs,

Nēc sēnsūs rĕcĭpīt stăbĭlī praēcēptă vĭgōrĕ,

Ērĭpĭt īllīūs tōtūm dē pēctŏrĕ daēmōn.

Hīc āgro ēst sĭmĭlīs dūrō, quī gērmĭnă fārrīs

Ēxpōnīt răpĭdīs ăvĭbūs sĭnĕ frūgĕ răpīnām.

Sūnt ălĭī, laētō quī pēctŏrĕ nōstră rĕcēptānt,

Sēd brĕvĭs ēst īllīs pērcēptaē grātĭă frūgīs.

Nām sī dūră prĕmāt mēntēm strīctūră cŏērcēns,

Cōntĭnŭō trĕpĭdī prōdūnt sĭbĭ crēdĭtă lētō.

Hīs sāxōsŭs ăgēr sĭmĭlī lĕvĭtātĕ vĭrēscīt.

Āt spīnōsŭs ăgēr cūrārūm mōlĕ grăvātīs

Rēspōndēt, prēssānt quōs pōndĕră dīvĭtĭārūm.

Sēmĭnă sīc nōstrī sērmōnīs prēssă grăvāntūr,

Nēc frūctūs sĕquĭtūr spīnārum hōrrōrĕ nĕcātūs.

Pīnguĭă sīc ĭtĭdēm părĭbūs stānt vīrĭbŭs ārvă

Īllīs, quī clāraē căpĭūnt praēcēptă sălūtīs,

Quaē pĕnĕtrānt ănĭmūm sēnsū trāctāntĕ tĕnācī

Cēntĭplĭcēmquĕ fĕrūnt vīrtūtīs rōbŏrĕ frūgēm.'

Haēc tūm dīscĭpŭlīs plēbīque haēc īnsŭpĕr āddīt:

'Āgrĭcŏlaē sĭmĭle ēst rēgnūm sūblīmĕ Tŏnāntīs.

Īllĕ iăcīt prŏprĭō māndāns bŏnă sēmĭnă rūrī,

Sēd pōst sūrrĭpĭēns hŏmĭnum īnsĭdĭāndŏ sŏpōrī

Trūx ĭnĭmīcŭs ădīt lŏlĭūmque īnspērgĭt ămārūm.

Ēccĕ sĕd ād frūctūm cūlmīs cūm spīcĕŭs hōrrōr

Prōcēssīt, lŏlĭō mēssīs măcŭlātă rĕdūndāt.

Tūm dŏmĭnō fămŭlī mīrāntēs tālĭă fāntūr:

Nōnnĕ bŏnūm tērraē, sēmēn pēr tērgă dĕdīstī?

Ūnde ĭgĭtūr lŏlĭō tūrpī tŭă rūră grăvāntūr?

Sēd iām, sī iŭbĕās, mēssēm pūrgābĭmŭs ōmnēm,

Trītĭcĕūsquĕ nĭtōr sēlēctā sōrdĕ rĕsīstēt.

Tūm dŏmĭnūs mītī cōntrā sērmōnĕ prŏfātūr:

Hīc dŏlŭs ēst, ĭnĭmīcĕ, tŭūs, sēd fārră sĭnāmūs

Crēscĕrĕ cūm lŏlĭō. Plēnō nām tēmpŏrĕ mēssīs

Sēcrētūm lŏlĭūm cōnēxō fāscĕ iŭbēbō

Īgnĭbŭs ēxūri; āt nōstrō dē sēmĭnĕ mēssōr

Hōrrĕă nōstră dĕhīnc pūrgātā frūgĕ rĕplēbīt.

Haūt ălĭtēr sĭmĭle ēst, cōrdīs sī pāndĭtĭs aūrēs,

Praēpārvī grānō rēgnūm caēlēstĕ sĭnāpīs,

Quōd prŏprĭo īnsĭnŭāns dīspōnīt cūltŏr ăgēllō.

Sēmĭnĭbūsque īllūd mĭnŭs ōmnĭbŭs ēssĕ vĭrēntūm

Crēdĭtŭr; āt iūstī mōx īncrēmēntă vĭrōrīs

Sūmpsĕrĭt, ērēctō trānscēndīt vērtĭcĕ cūnctās

Āgrōrūm frūgēs, rāmīs ūt plūmĕă tūrbă

Cōllūdāt pōssītque ūmbrās hăbĭtārĕ vĭrēntēs.

Fērmēntō pār ēst mūnūs caēlēstĕ sălūbrī,

Quōd māgnā cōndīt mŭlĭēr sūb mōlĕ fărīnaē.

Īllă dĕhīnc mŏdĭcō fērmēntī mīxtă călōrĕ

Cōndūcto, ūnīūs cŏălēscīt cōrpŏrĕ māssaē.'

Tālĭă tūm pŏpŭlō pērplēxīs cōndĭtă vērbīs

Prōmēbāt, vĕtĕrīs quō pōssēnt dīctă prŏfētaē

Ōrdĭnĕ saēclōrūm iūssīs cōncūrrĕrĕ rēbūs:

Ōs ăpĕrīrĕ mĕūm dīgnābōr, cōndĭtă mūndī

Cōnvōlvēt rūctāns vărĭī sērmōnĭs ĭmāgŏ.

Īndĕ dŏmūm rĕpĕtīt sērūs tūrbāsquĕ rĕlīquīt.