Lūcĭfĕr hūnc gĕnŭīt clārīs dēlāpsŭs ăb āstrīs

praēvĭŭs Aūrōraē, sōlīs nōctīsquĕ sătēllēs.

Tū quŏquĕ, quī sōlūs lēctō sērmōnĕ, Tĕrēntī,

cōnvērsum ēxprēssūmquĕ Lătīnā vōcĕ Mĕnāndrūm

īn mĕdĭūm nōbīs sēdātīs mōtĭbŭs ēcfērs

quīddām cōmĕ lŏquēns ātque ōmnĭă dūlcĭă dīcēns...

Iām mărĕ Tŷrrhēnūm lōngē pĕnĭtūsquĕ pălūmbēs

* * * * * * * * rĕlīquīt

Fūndūm Vēttŭ' vŏcāt, quēm pōssīt mīttĕrĕ fūndā:

nī tămĕn ēxcĭdĕrīt, ‖ quā căvă fūndă pătēt.

...glāndīfĕră.... quērcūs

nūntĭă fūlvă Iŏvīs, mīrāndā vīsă fĭgūrā

Hīc Iŏvĭs āltĭsŏnī sŭbĭtō pīnnātă sătēllēs

ārbŏrĭs ē trūncō, sērpēntīs saūcĭă mōrsū,

sūbrĭgĭt īpsă, fĕrīs trānsfīgēns ūnguĭbŭs ānguēm

sēmănĭmum ēt vărĭā grăvĭtēr cērvīcĕ mĭcāntēm;

quām se īntōrquēntēm lănĭāns rōstrōquĕ crŭēntāns

iām sătĭāta ănĭmōs, iām dūrōs ūltă dŏlōrēs,

ābĭcĭt ēcflāntem ēt lăcĕrātum ādflīgĭt ĭn ūndā

sēque ŏbĭtu ā sōlīs nĭtĭdōs cōnvērtĭt ăd ōrtūs.

Hānc ŭbĭ praēpĕtĭbūs pīnnīs lāpsūquĕ vŏlāntēm

cōnspēxīt Mărĭūs, dīvīnī nūmĭnĭs aūgūr,

faūstăquĕ sīgnă sŭaē laūdīs rĕdĭtūsquĕ nŏtāvīt,

pārtĭbŭs īntŏnŭīt caēlī pătĕr īpsĕ sĭnīstrīs.

Sīc ăquĭlaē clārūm fīrmāvīt Iūppĭtĕr ōmēn.

tūnc sē flūctĭgĕrō trādīt māndātquĕ părōnī.

tōrquēs [feminini generis]

"...cōrrĭpŭīt trĕmŭlīs āltārĭă flāmmīs

spōntĕ sŭā... cĭnĭs īpsĕ"

Prīncĭpĭo aēthĕrĭō flāmmātūs Iūppĭtĕr īgnī

vērtĭtŭr ēt tōtūm cōnlūstrāt lūmĭnĕ mūndūm

mēntĕquĕ dīvīnā caēlūm tērrāsquĕ pĕtēssīt,

quaē pĕnĭtūs sēnsūs hŏmĭnūm vītāsquĕ rĕtēntāt,

aēthĕrĭs aētērnī saēpta ātque īnclūsă căvērnīs.

Ēt sī stēllārūm mōtūs cūrsūsquĕ văgāntīs

nōssĕ vĕlīs, quaē sīnt sīgnōrum īn sēdĕ lŏcātaē,

quaē vērbo ēt fālsīs Grāiōrūm vōcĭbŭs ērrānt,

rē vērā cērtō lāpsū spătĭōquĕ fĕrūntūr,

ōmnĭă iām cērnēs dīvīnā mēntĕ nŏtātă.

Nām prīmum āstrōrūm vŏlŭcrīs tē cōnsŭlĕ mōtūs

cōncūrsūsquĕ grăvīs stēllārum ārdōrĕ mĭcāntī[s]

tū quŏquĕ, cūm tŭmŭlōs Ālbāno īn mōntĕ nĭvālīs

lūstrāsti ēt laētō māctāstī lāctĕ Lătīnās,

vīdīsti ēt clārō trĕmŭlōs ārdōrĕ cŏmētās;

mūltăquĕ mīscērī nōctūrnā strāgĕ pŭtāstī,

quōd fērmē dīrum īn tēmpūs cĕcĭdērĕ Lătīnaē,

cūm clārām spĕcĭēm cōncrētō lūmĭnĕ lūnă

ābdĭdĭt ēt sŭbĭtō stēllāntī nōctĕ pĕrēmpta ēst.

Quīd vērō Phoēbī fāx, trīstīs nūntĭă bēllī

quaē māgnum ād cŏlŭmēn flāmmāto ārdōrĕ vŏlābāt,

praēcĭpĭtīs caēlī pārtīs ŏbĭtūsquĕ pĕtēssēns?

aūt cūm tērrĭbĭlī pērcūlsūs fūlmĭnĕ cīvīs

lūcĕ sĕrēnāntī vītālĭă lūmĭnă līquīt?

aūt cūm sē grăvĭdō trĕmĕfēcīt cōrpŏrĕ tēllūs?

Iām vērō vărĭaē nōctūrnō tēmpŏrĕ vīsaē

tērrĭbĭlēs fōrmaē bēllūm mōtūsquĕ mŏnēbānt,

mūltăquĕ pēr tērrās vātēs ōrāclă fŭrēntī

pēctŏrĕ fūndēbānt trīstīs mĭnĭtāntĭă cāsūs;

ātque ĕă, quaē lāpsū tāndēm cĕcĭdērĕ vĕtūstō

haēc fŏrĕ pērpĕtŭīs sīgnīs clārīsquĕ frĕquēntāns

īpsĕ dĕūm gĕnĭtōr caēlō tērrīsquĕ cănēbāt.

Nūnc ĕă, Tōrquātō quaē quōndam ēt cōnsŭlĕ Cōttā

Lŷdĭŭs ēdĭdĕrāt Tŷrrhēnaē gēntĭs hărūspēx,

ōmnĭă fīxă tŭūs glŏmĕrāns dētērmĭnăt ānnūs.

Nām pătĕr āltĭtŏnāns stēllāntī nīxŭs Ŏlŷmpō

īpsĕ sŭōs quōndām tŭmŭlōs āc tēmplă pĕtīvīt

ēt Căpĭtōlīnīs īniēcīt sēdĭbŭs īgnīs.

Tūm spĕcĭēs ēx aērĕ vĕtūs vĕnĕrātăquĕ Nāttaē

cōncĭdĭt ēlāpsaēquĕ vĕtūstō nūmĭnĕ lēgēs,

ēt dīvōm sĭmŭlācră pĕrēmīt fūlmĭnĭs ārdōr.

Hīc sīlvēstrĭs ĕrāt Rōmānī nōmĭnĭs āltrīx,

Mārtĭă, quaē pārvōs Māvōrtīs sēmĭnĕ nātōs

ūbĕrĭbūs grăvĭdīs vītālī rōrĕ rĭgābāt;

quaē tūm cūm pŭĕrīs flāmmātō fūlmĭnĭs īctū

cōncĭdĭt ātque āvōlsă pĕdūm vēstīgĭă līquīt.

Tūm quīs nōn ārtīs scrīpta āc mŏnŭmēntă vŏlūtāns

vōcēs trīstĭfĭcās chārtīs prōmēbăt Ĕtrūscīs?

Ōmnēs cīvīlēm gĕnĕrōsa ā stīrpĕ prŏfēctām

vōlvĭĕr īngēntēm clādēm pēstēmquĕ mŏnēbānt,

tūm lēgum ēxĭtĭūm cōnstāntī vōcĕ fĕrēbānt,

tēmplă dĕūmque ădĕō flāmmīs ūrbēmquĕ iŭbēbānt

ērĭpĕre ēt strāgem hōrrĭbĭlēm caēdēmquĕ vĕrērī;

ātque haēc fīxă grăvī fāto āc fūndātă tĕnērī,

nī prĭŭs ēxcēlsum ād cŏlŭmēn fōrmātă dĕcōrĕ

sānctă Iŏvīs spĕcĭēs clārōs spēctārĕt ĭn ōrtūs.

Tūm fŏre ŭt ōccūltōs pŏpŭlūs sānctūsquĕ sĕnātūs

cērnĕrĕ cōnātūs pōssēt, sī sōlĭs ăd ōrtūm

cōnvōrsa īndĕ pătrūm sēdēs pŏpŭlīquĕ vĭdērēt.

Haēc tārdātă dĭū spĕcĭēs mūltūmquĕ mŏrātă

cōnsŭlĕ tē tāndēm cēlsa ēst īn sēdĕ lŏcātă,

ātque ūnā fīxi āc sīgnātī tēmpŏrĭs hōrā

Iūppĭtĕr ēxcēlsā clārābāt scēptră cŏlūmnā,

ēt clādēs pătrĭaē flāmmā fērrōquĕ părātă

vōcĭbŭs Āllŏbrŏgūm pătrĭbūs pŏpŭlōquĕ pătēbāt.

Rīte ĭgĭtūr vĕtĕrēs, quōrūm mŏnŭmēntă tĕnētīs,

quī pŏpŭlōs ūrbīsquĕ mŏdo āc vīrtūtĕ rĕgēbānt,

rīte ĕtĭām vēstrī, quōrūm pĭĕtāsquĕ fĭdēsquĕ

praēstĭtĭt ēt lōngē vīcīt săpĭēntĭă cūnctōs,

praēcĭpŭē cŏlŭērĕ vĭgēntī nūmĭnĕ dīvōs.

Haēc ădĕō pĕnĭtūs cūrā vīdērĕ săgācī,

ōtĭă quī stŭdĭīs laētī tĕnŭērĕ dĕcōrīs,

īnque Ācādĕmĭa ūmbrĭfĕrā nĭtĭdōquĕ Lўcēō

fūdērūnt clārās fēcūndī pēctŏrĭs ārtīs.

Ē quĭbŭs ērēptūm prīmō iam ā flōrĕ iŭvēntaē

tē pătrĭa īn mĕdĭā vīrtūtūm mōlĕ lŏcāvīt.

Tū tămĕn ānxĭfĕrās cūrās rĕquĭētĕ rĕlāxāns,

quōd pătrĭaē văcăt, īd stŭdĭīs nōbīsquĕ săcrāstī.

ātque ănĭmō nōctū pēndēns ēvēntă tĭmēbāt.

Īntĕrĕā cūrsūs, quōs prīma ā pārtĕ iŭvēntaē

quōsque ădĕō cōnsūl vīrtūte ănĭmōquĕ pĕtīstī,

hōs rĕtĭne ātque aūgē fāmām laūdēsquĕ bŏnōrūm.

quōrūm lūxŭrĭēs fōrtūnam āc cēnsă pĕrēdīt.

Nām quăsĭ vōs sĭbĭ dēdĕcŏrī gĕnŭērĕ părēntēs.

Cēdānt ārmă tŏgaē, cōncēdāt laūrĕă laūdī.

Ō fōrtūnātām nātām mē cōnsŭlĕ Rōmām.

Īn mōntēs pătrĭōs ĕt ăd īncūnābŭlă nōstră.

Ā Iŏvĕ Mūsārūm prīmōrdĭă.

quēm nĕquĕ tēmpēstās pĕrĭmēt nĕquĕ lōngă vĕtūstās

īntĕrĭmēt stīnguēns praēclāra īnsīgnĭă caēlī.

cētĕră lābūntūr cĕlĕrī caēlēstĭă mōtū

cūm caēlōquĕ sĭmūl nōctēsquĕ dĭēsquĕ fĕrūntūr.

ēxtrēmūsque ădĕō dŭplĭcī dē cārdĭnĕ vērtēx

dīcĭtŭr ēssĕ Pŏlūs.

quās nōstrī Sēptēm sŏlĭtī vŏcĭtārĕ Trĭōnēs.

Ēx īs āltĕra ăpūt Grāiōs Cўnŏsūră vŏcātūr,

āltĕră dīcĭtŭr ēsse Hĕlĭcē.

Hāc fīdūnt dŭcĕ nōctūrnā Phoēnīcĕs ĭn āltō.

Sēd prĭŏr īllă măgīs stēllīs dīstīnctă rĕfūlgēt

ēt lātē prīmā cōnfēstim ā nōctĕ vĭdētūr,

haēc vērō pārva ēst, sēd naūtīs ūsŭs ĭn hāc ēst;

nām cūrsu īntĕrĭōrĕ brĕvī cōnvērtĭtŭr ōrbĕ.

Hās īntēr, vĕlŭtī răpĭdō cūm gūrgĭtĕ flūmēn,

tōrvŭ' Drăcō sērpīt sūptēr sŭpĕrāquĕ rĕvōlvēns

sēsē cōnfīciēnsquĕ sĭnūs ē cōrpŏrĕ flēxōs.

Huīc nōn ūnă mŏdō căpŭt ōrnāns stēllă rĕlūcēt,

vērūm tēmpŏră sūnt dŭplĭcī fūlgōrĕ nŏtātă

ē trŭcĭbūsque ŏcŭlīs dŭŏ fērvĭdă lūmĭnă flāgrānt

ātque ūnō mēntūm rădĭāntī sīdĕrĕ lūcēt;

ōbstīpūm căpŭt, āt tĕrĕtī cērvīcĕ rĕflēxūm,

ōptūtum īn caūdā Māiōrīs fīgĕrĕ dīcās.

Hōc căpŭt hīc paūlūm sēsē sŭbĭtōquĕ rĕcōndīt,

ōrtŭs ŭbi ātque ŏbĭtūs pārtim ādmīscētŭr ĭn ūnām.

āttīngēns dēfēssă vĕlūt maērēntĭs ĭmāgŏ

vērtĭtŭr.

Ēngŏnăsīn vŏcĭtānt, gĕnĭbūs quĭă nīxă fĕrātūr.

Hīc īlla ēxĭmĭō pŏsĭta ēst fūlgōrĕ Cŏrōnă.

quēm clārō pĕrhĭbēnt Ŏphĭūchūm nōmĭnĕ Grāī.

Hīc prēssū dŭplĭcī pālmārūm cōntĭnĕt Ānguēm

ātque ĕiŭs īpsĕ mănēt rĕlĭgātūs cōrpŏrĕ tōrtō;

nāmquĕ vĭrūm mĕdĭūm Sērpēns sūb pēctŏrĕ cīngīt.

Īllĕ tămēn nītēns grăvĭtēr vēstīgĭă pōnīt

ātque ŏcŭlōs ūrguēt pĕdĭbūs pēctūsquĕ Nĕpāī.

Ārctŏphўlāx vūlgō quī dīcĭtŭr ēssĕ Bŏōtēs,

quōd quăsĭ tēmōne ādiūnctām praē sē quătĭt Ārctūm:

huīc vērō sūptēr praēcōrdĭă fīxă vĭdētūr

stēllă mĭcāns rădĭīs, Ārctūrūs nōmĭnĕ clārō.

Sūb pĕdĭbūs tūm prōfērtūr fīnītă Bŏōtī

spīcum īnlūstrĕ tĕnēns, splēndēntī cōrpŏrĕ Vīrgŏ.

mālēbānt tĕnŭī cōntēntī vīvĕrĕ cūltū.

Fērrĕă tūm vērō prōlēs ēxōrtă rĕpēntēst

aūsăquĕ fūnēstūm prīmāst făbrĭcārĭĕr ēnsēm

ēt gūstārĕ mănū iūnctūm dŏmĭtūmquĕ iŭvēncūm.

ēt Iŏvĭs īn rēgnō caēlīque īn pārtĕ rĕsēdīt.

Huīc sŭpĕrā dŭplĭcēs ŭmĕrōs ādfīxă vĭdētūr

stēllă mĭcāns tālī spĕcĭē tālīquĕ nĭtōrĕ.

tērtĭă sūb caūda ād gĕnŭs īpsūm lūmĭnă pāndīt.

ēt nātōs Gĕmĭnōs īnvīsēs sūb căpŭt Ārctī;

sūbiēctūs mĕdĭaēst cāncēr, pĕdĭbūsquĕ tĕnētūr

māgnŭ' Lĕō trĕmŭlām quătĭēns ē cōrpŏrĕ flāmmām.

hōc mōtū rădĭāntĭs Ĕtēsīae īn vădă pōntī.

nāvĭbŭs ābsūmptīs flŭĭtāntĭă quaērĕre ăplūstră.

sūb laēvā Gĕmĭnōrum ōbdūctūs pārtĕ fĕrētūr.

Ādvērsūm căpŭt huīc Hĕlĭcēs trŭcŭlēntă tŭētūr,

āt Căpră laēvum ŭmĕrūm clāra ōptĭnĕt.

Vērum haēc ēst māgno ātque īnlūstrī praēdĭtă sīgnō,

cōntra Haēdi ēxĭgŭūm iăcĭūnt mōrtālĭbŭs īgnēm.

Cōrnĭgĕr ēst vălĭdō cōnīxūs cōrpŏrĕ Taūrūs.

Hās Graēcī stēllās Hўădās vŏcĭtārĕ sŭērūnt.

Iām Taūrī laēvūm cōrnū dēxtērquĕ sĭmūl pēs.

Nāmque īpse ād tērgūm Cўnŏsūraē vērtĭtŭr Ārctī.

ōbscūrā spĕcĭē stēllārūm Cāssĭĕpīă.

Hānc aūtem īnlūstrī vērsātūr cōrpŏrĕ prōptēr

Āndrŏmĕda aūfŭgĭēns āspēctūm maēstă părēntīs.

Huīc Ĕquŏs īllĕ iŭbām quătĭēns fūlgōrĕ mĭcāntī

sūmmūm cōntīngīt căpŭt ālvō, stēllăquĕ iūngēns

ūnă tĕnēt dŭplĭcēs cōmmūnī lūmĭnĕ fōrmās,

aētērnum ēx āstrīs cŭpĭēns cōnēctĕrĕ nōdūm.

Ēxīn cōntōrtīs Ărĭēs cūm cōrnĭbŭs haērēt.

Ē quĭbŭs hūnc sūbtēr pōssīs cōgnōscĕrĕ fūltūm;

nām caēlī mĕdĭām pārtēm tĕrĭt, ūt prĭŭs īllaē

Chēlaē, tūm pēctūs quā cērnĭtŭr Ōrīōnīs.

Ēt prŏpĕ cōnspĭcĭēs pārvūm, sūb pēctŏrĕ clāraē

Āndrŏmĕdaē, sīgnūm, Dēltōtōn dīcĕrĕ Grāī

quōd sŏlĭtī, sĭmĭlī quĭă fōrmā līttĕră clārēt:

huīc spătĭō dūctūm sĭmĭlī lătŭs ēxstăt ŭtrūmquĕ,

āt nōn tērtĭă pārs lătĕrīs; nāmque ēst mĭnŏr īllīs,

sēd stēllīs lōngē dēnsīs praēclāră rĕlūcēt.

Īnfĕrĭōr paūlo ēst Ărĭēs ēt flāmĕn ăd Aūstrī

īnclīnātĭŏr ātque ĕtĭām vĕhĕmēntĭŭs īllī

Pīscēs, quōrum āltēr paūlō praēlābĭtŭr āntĕ

ēt măgĭs hōrrĭsŏnīs Ăquĭlōnīs tāngĭtŭr ālīs;

ātque hōrum ē caūdīs dŭplĭcēs vĕlŭt aērĕ cătēnaē

dīscēdūnt, quaē dīvērsaē pēr lūmĭnă sērpūnt

ātque ūnā tămĕn īn stēllā cōmmūnĭtĕr haērēnt,

quēm vĕtĕrēs sŏlĭtī Caēlēstēm dīcĕrĕ Nōdūm.

Āndrŏmĕdaē laēvo ēx ŭmĕrō sī quaērĕrĕ pērgēs,

ādpŏsĭtūm pŏtĕrīs sūprā cōgnōscĕrĕ Pīscēm;

ē pĕdĭbūs nātūm sūmmō Iŏvĕ Pērsĕă vīsēs,

quōs ŭmĕrō rĕtĭnēt dēfīxō cōrpŏrĕ Pērseūs.

quā sūmma āb rēgiōne Ăquĭlōnīs flāmĭnă pūlsānt.

Hīc dēxtram ād sēdēs īntēndīt Cāssĭĕpīaē

dīvērsōsquĕ pĕdēs vīnctōs tālārĭbŭs āptīs

pūlvĕrŭlēntŭs ŭtī dē tērra ēlāpsŭ' rĕpēntĕ

īn caēlūm vīctōr māgnō sūb cūlmĭnĕ pōrtāt.

Āt prōptēr laēvūm gĕnŭs ōmnīs pārtĕ lŏcātās

pārvā Vērgĭlĭās tĕnŭī cūm lūcĕ vĭdēbīs.

Haē sēptēm vūlgō pĕrhĭbēntūr mōrĕ vĕtūstō

stēllaē, cērnūntūr vērō sēx ūndĭquĕ pārvaē,

āt nōn īntĕrĭīssĕ pŭtārī cōnvĕnĭt ūnām,

sēd frūstrā tĕmĕre ā vūlgō, rătĭōnĕ sĭne ūllā,

sēptēm dīcĭĕr, ūt vĕtĕrēs stătŭērĕ pŏētaē,

aētērnō cūnctās sānctō quī nōmĭnĕ dīgnānt:

Ālcўŏnē Mĕrŏpēquĕ, Cĕlaēnō Tāўgĕtēquĕ,

Ēlēctra Āstĕrŏpēquĕ, sĭmūl sānctīssĭmă Māiă.

Haē tĕnŭēs pārvō lābēntēs lūmĭnĕ lūcēnt;

āt māgnūm nōmēn sīgnī clārūmquĕ vŏcātūr,

prōptĕrĕā quŏd ĕt aēstātīs prīmōrdĭă clārāt

ēt pōst hībērnī praēpāndēns tēmpŏrĭs ōrtūs

ādmŏnĕt, ūt māndēnt mōrtālēs sēmĭnă tērrīs.

Īndĕ Fĭdēs pŏsĭta ēt lĕvĭtēr cōnvēxă vĭdētūr,

Mērcŭrĭūs pārvūs mănĭbūs quām dīcĭtŭr ōlīm

īnfīrmīs făbrĭcātŭs ĭn āltā sēdĕ lŏcāssĕ.

Haēc gĕnŭs ād laēvūm Nīxī dēlāpsă rĕsēdīt

ātque īntēr flēxūm gĕnŭs ēt căpŭt Ālĭtĭs haēsīt.

Nāmque ēst Ālĕs ăvīs, lātō sūb tēgmĭnĕ caēlī

quaē vŏlăt ēt sērpēns gĕmĭnīs sĕcăt āĕră pīnnīs.

Āltĕră pārs huīc ōbscūra ēst ēt lūmĭnĭs ēxpērs,

āltĕră nēc pārvīs nēc clārīs lūcĭbŭs ārdēt,

sēd mĕdĭōcrĕ iăcīt quătĭēns ē cōrpŏrĕ lūmēn.

Haēc dēxtrām Cēpheī dēxtrō pĕdĕ pēllĕrĕ pālmām

gēstīt; iām vērō clīnāta ēst ūngŭlă vēmēns

fōrtĭs Ĕquī prōptēr pīnnātī cōrpŏrĭs ālām.

Īpse aūtēm lābēns vīnctīs Ĕquŭs īllĕ tĕnētūr

Pīscĭbŭs: huīc cērvīx dēxtrā mūlcētŭr Ăquārī.

Sērĭŭs haēc ŏbĭtūs tērrāī vīsĭt Ĕquī vīs,

quām gĕlĭdūm vălĭdō dē pēctŏrĕ frīgŭs ănhēlāns

cōrpŏrĕ sēmĭfĕrō māgnō Căprĭcōrnŭs ĭn ōrbĕ;

quēm cūm pērpĕtŭō vēstīvīt lūmĭnĕ Tītān,

brūmālī flēctēns cōntōrquēt tēmpŏrĕ cūrrūm.

Hōc căvĕ te īn pōntūm stŭdĕās cōmmīttĕrĕ mēnsĕ;

nām nōn lōngīnquūm spătĭūm lābērĕ dĭūrnūm,

nōn hībērnă cĭtō vōlvētūr cūrrĭcŭlō Nōx.

Ūmĭdă nōn sēsē vēstrīs Aūrōră quĕrēllīs

ōcĭŭs ōstēndēt, clārī praēnūntĭă Sōlīs,

āt vălĭdīs aēquōr pūlsābīt vīrĭbŭs Aūstēr;

tūm fīxūm trĕmŭlō quătĭētūr frīgŏrĕ cōrpūs.

Sēd tămĕn ānnī iām lābūntūr tēmpŏrĕ tōtō,

nēc vī sīgnōrūm cēdūnt nĕquĕ flāmĭnă vītānt

nēc mĕtŭūnt cānōs mĭnĭtāntī mūrmŭrĕ flūctūs.

Ātque ĕtĭām sŭpĕrō nāvī pĕlăgōquĕ văcātō

mēnsĕ, Săgīttĭpŏtēns Sōlīs cūm sūstĭnĕt ōrbēm;

nām iām tūm nĭmĭs ēxĭgŭō lūx tēmpŏrĕ praēstōst.

Hōc sīgnūm vĕnĭēns pŏtĕrūnt praēnōscĕrĕ naūtaē;

iām prŏpĕ praēcĭpĭtāntĕ lĭcēbīt vīsĕrĕ nōctī

ūt sēse ōstēndēns ēmērgīt Scōrpĭŏs āltē,

pōstĕrĭōrĕ trăhēns flēxūm vī cōrpŏrĭs Ārcūm;

iām sŭpĕrā cērnēs Ārctī căpŭt ēssĕ Mĭnōrīs

ēt măgĭs ērēctum ād sūmmūm vērsārĭĕr ōrbēm.

Tūm sēse Ōrīōn tōtō iām cōrpŏrĕ cōndīt

ēxtrēmā prŏpĕ nōcte, ēt Cēpheūs cōndĭtŭr āltē,

lūmbōrūm tĕnŭs ā pālmā dēpūlsŭs ăd ūmbrās.

Hīc mīssōrĕ văcāns fūlgēns iăcĕt ūnă Săgīttă,

quām prōptēr nītēns pīnnā cōnvōlvĭtŭr Ālēs:

haēc clīnātă măgīs paūlo ēst Ăquĭlōnĭs ăd aūrās.

Āt prōptēr se Ăquĭla ārdēntī cūm cōrpŏrĕ pōrtāt,

īgnĭfĕrūm mūlcēns trĕmĭbūndīs aēthĕră pīnnīs:

nōn nĭmĭs īngēntī cūm cōrpŏrĕ, sēd grăvĕ maēstīs

ōstēndīt naūtīs pērtūrbāns aēquŏră sīgnūm.

Tūm māgnī cūrvūs Căprĭcōrnī cōrpŏră prōptēr

Dēlphīnūs iăcĕt, haūt nĭmĭō lūstrātŭ' nĭtōrĕ:

praētēr quādrŭplĭcīs stēllās īn frōntĕ lŏcātās,

quās īntērvāllūm bīnās dīstērmĭnăt ūnūm,

cētĕră pārs lātē tĕnŭī cūm lūmĭnĕ sērpīt.

Īllaē, quaē fūlgēnt lūcēs ēx ōrĕ cŏrūscō,

sūnt īntēr pārtīs gĕlĭdās Ăquĭlōnĭ' lŏcātaē

ātque īntēr spătĭum ēt laētī vēstīgĭă Sōlīs.

Āt pārs īnfĕrĭōr Dēlphīnī fūsă vĭdētūr

īntēr Sōlĭs ĭtēr, sĭmŭl īntēr flāmĭnă vēntī,

vīrĭbŭs ērūmpīt quā sūmmī[s] spīrĭtŭs Aūstrī.

Ēxīnde Ōrīōn, ōblīcō cōrpŏrĕ nītēns,

īnfĕrĭōră tĕnēt trŭcŭlēntī cōrpŏră Taūrī.

Quēm quī sūspĭcĭēns īn caēlūm nōctĕ sĕrēnā,

lātē dīspērsūm nōn vīdĕrĭt, haūd ĭtă vērō

cētĕră sē spērēt cōgnōscĕrĕ sīgnă pŏtēssĕ.

Nāmquĕ pĕdēs sūbtēr rŭtĭlō cūm lūmĭnĕ clārēt

fērvĭdŭs īllĕ Cănīs, stēllārūm lūcĕ rĕfūlgēns.

Hūnc tĕgĭt ōbscūrūs sūbtēr praēcōrdĭă vēntēr,

nēc vērō tōtō spīrāns dē cōrpŏrĕ flāmmām

aēstĭfĕrōs vălĭdīs ērūmpīt flātĭbŭs īgnēs:

tōtŭs ăb ōrĕ mĭcāns iăcĭtūr mōrtālĭbŭs ārdōr.

Hīc ŭbĭ sē părĭtēr cūm Sōle īn lūmĭnă caēlī

ēxtŭlĭt, haūt pătĭtūr fŏlĭōrūm tēgmĭnĕ frūstrā

sūspēnsōs ănĭmōs ārbūsta ōrnātă tĕnērĕ;

nām quōrūm stīrpīs tēllūs āmplēxă prĕhēndīt,

haēc aūgēns ănĭmā, vītālī flāmĭnĕ mūlcēt;

āt quōrūm nĕquĕūnt rādīcēs fīndĕrĕ tērrās,

dēnūdāt fŏlĭīs rāmōs ēt cōrtĭcĕ trūncōs.

Hūnc prōptēr sūbtērquĕ pĕdēs, quōs dīxĭmŭs āntĕ,

Ōriōnī' iācēt lĕvĭpēs Lĕpŭs. Hīc fŭgĭt, īctūs

hōrrĭfĭcōs mĕtŭēns rōstrī trĕmĭbūndŭs ăcūtī

(nām Cănĭs īnfēstō sĕquĭtūr vēstīgĭă cūrsū,

praēcĭpĭtāntem ăgĭtāns, ŏrĭēntēm dēnĭquĕ pōntō),

cūrrĭcŭlūm nūmquām dēfēssō cōrpŏrĕ sēdāns.

Āt Cănĭs ād caūdām sērpēns prōlābĭtŭr Ārgō

cōnvērsām praē sē pōrtāns cūm lūmĭnĕ Pūppīm:

nōn ălĭaē nāvēs ŭt ĭn āltō pōnĕrĕ prōrās

āntĕ sŏlēnt rōstrīs Nēptūnĭă prātă sĕcāntēs,

sēd cōnvērsă rĕtrō caēlī sē pēr lŏcă pōrtāt,

sīcŭtĭ, cūm coēptānt tūtōs cōntīngĕrĕ pōrtūs

ōbvērtūnt nāvēm māgnō cūm pōndĕrĕ naūtaē

āvērsāmquĕ trăhūnt ōptāta ād lītŏră pūppīm.

Sīc cōnvērsă vĕtūs sŭpĕr aēthĕră vērtĭtŭr Ārgō

ātque ūsque ā Prōra ād cēlsūm sĭnĕ lūmĭnĕ Mālūm,

ā Mālo ād Pūppīm clārā cūm lūcĕ vĭdētūr;

īndĕ Gŭbērnāclūm, dīspērsō lūmĭnĕ fūlgēns,

clārī pōstĕrĭōră Cănīs vēstīgĭă cōndīt.

Ēxīn sēmōtām prŏcŭl īn tūtōquĕ lŏcātām

Āndrŏmĕdām tămĕn ēxplōrāns fĕră quaērĕrĕ Pīstrīx

pērgĭt, ĕt ūsquĕ sĭtām vălĭdās Ăquĭlōnĭs ăd aūrās

caērŭlă vēstīgāt, fīnīta īn pārtĭbŭs Aūstrī.

Hānc Ărĭēs tĕgĭt ēt squāmōsō cōrpŏrĕ Pīscēs,

Flūmĭnĭs īllūstrī tāngēntēm pēctŏrĕ rīpās.

Nāmque ĕtĭam Ērĭdănūm cērnēs īn pārtĕ lŏcātūm

caēlī, fūnēstūm māgnīs cūm vīrĭbŭs āmnēm,

quēm lăcrĭmīs maēstaē Phăĕthōntīs saēpĕ sŏrōrēs

spārsērūnt, lētūm maērēntī vōcĕ cănēntēs.

Hūnc Ōrīōnīs sūb laēvā cērnĕrĕ plāntā

sērpēntēm pŏtĕrīs prōcērăquĕ Vīnclă vĭdēbīs,

quaē rĕtĭnēnt Pīscēs, caūdārum ā pārtĕ lŏcātā,

Flūmĭnĕ mīxtă rĕtro ād Pīstrīcīs tērgă rĕvērtī.

Hāc ūnā stēllā nēctūntūr, quām iăcĭt ēx sē

Pīstrīcīs spīna, ēvălĭdā cūm lūcĕ rĕfūlgēns.

Ēxīnde ēxĭgŭaē tĕnŭī cūm lūmĭnĕ mūltaē

īntēr Pīstrīcēm fūsaē spārsaēquĕ vĭdēntūr

ātquĕ Gŭbērnāclūm stēllaē, quās cōntĕgĭt ōmnīs

fōrmīdāns ācrēm mōrsūm Lĕpŭs: hīs nĕquĕ nōmēn

nēc fōrmām vĕtĕrēs cērtām stătŭīssĕ vĭdēntūr.

Nām quās sīdĕrĭbūs clārīs nātūră pŏlīvīt

ēt vărĭō pīnxīt dīstīnguēns lūmĭnĕ fōrmās,

hās īlle āstrōrūm cūstōs rătĭōnĕ nŏtāvīt

sīgnăquĕ dīgnāvīt caēlēstĭă nōmĭnĕ vērō;

hās aūtēm, quaē sūnt pārvō cūm lūmĭnĕ fūsaē,

cōnsĭmĭlīs spĕcĭē stēllaē părĭlīquĕ nĭtōrĕ,

nōn pŏtŭīt nōbīs nōtā clārārĕ fĭgūrā.

Ēxīnde Aūstrālēm sŏlĭtī quēm dīcĕrĕ Pīscēm,

vōlvĭtŭr īnfĕrĭōr Căprĭcōrnō vērsŭs ăd Aūstrūm

Pīstrīcem ōbsērvāns, prŏcŭl īllīs Pīscĭbŭs haērēns.

Ēt prŏpĕ cōnspĭcĭēs, ēxpērtīs nōmĭnĭs ōmnīs,

īntēr Pīstrīcem ēt Pīscēm, quēm dīxĭmŭs Aūstrī,

stēllās sūb pĕdĭbūs strātās rādiāntĭs Ăquārī.

Prōptĕr Ăquārĭŭs ōbscūrūm dēxtrā rĭgăt āmnēm,

ēxĭgŭō quī stēllārūm cāndōrĕ nĭtēscīt.

Ē mūltīs tămĕn īs dūō lătĕ lūmĭnă fūlgēnt:

ūnūm sūb māgnī pĕdĭbūs cērnētŭr Ăquārī;

quōd sŭpĕrēst, gĕlĭdō dēlāpsūm flūmĭnĕ fōntīs,

spīnĭgĕrām sūptēr caūdām Pīstrīcĭs ădhaēsīt.

Haē tĕnŭēs stēllaē pĕrhĭbēntūr nōmĭne Ăquāī.

Hīc ălĭaē vŏlĭtānt pārvō cūm lūmĭnĕ clāraē

ātquĕ prĭōră pĕdūm sŭbĕūnt vēstīgĭă māgnī

Ārquĭtĕnēntĭs ĕt ōbscūraē sĭnĕ nōmĭnĕ cēdūnt.

Īndĕ Nĕpaē cērnēs prōptēr fūlgēntĭs ăcūmēn

Ārām, quām flātū pērmūlcēt spīrĭtŭs Aūstrī,

ēxĭgŭō sŭpĕrūm quaē lūmĭnă tēmpŏrĕ trānāt;

nām prŏcŭl Ārctūro ādvērsa ēst dē pārtĕ lŏcātă.

Ārctūrō māgnūm spătĭūm sŭpĕrō dĕdĭt ōrbĕ

Iūppĭtĕr, huīc pārvum: īnfĕrĭōre īn pārtĕ lŏcāvīt.

Haēc tămĕn aētērno īnvīsēns lŏcă cūrrĭcŭlō Nōx

sīgnă dĕdīt naūtīs, cūnctī quaē nōscĕrĕ pōssēnt,

cōnmĭsĕrāns hŏmĭnūm mĕtŭēndōs ūndĭquĕ cāsūs.

Nām cūm fūlgēntēm cērnēs sĭnĕ nūbĭbŭs ātrīs

Ārām sūb mĕdĭā caēlī rĕgĭōnĕ lŏcātām

ā sūmmā pārte ōbscūrā cālīgĭnĕ tēctām,

tūm vălĭdīs fŭgĭtō dēvītāns vīrĭbŭs Aūstrūm,

quēm sī prōspĭcĭēns vītāvĕrĭs, ōmnĭă caūtē

ārmāmēntă lŏcāns tūtō lābērĕ pĕr ūndās;

sīn grăvĭs īncĭdĕrīt vĕhĕmēntī flāmĭnĕ vēntūs,

pērfrīngēt cēlsōs dēfīxō rōbŏrĕ mālōs,

ūt rēs nūllă fĕrās pōssīt mūlcērĕ prŏcēllās,

nī pārte ēx Ăquĭlōnĭs ŏpācām pēllĕrĕ nūbēm

coēpĕrĭt ēt sŭbĭtīs aūrīs dīdūxĕrĭt Āră.

Sīn ŭmĕrōs mĕdĭo īn caēlō Cēntaūrŭs hăbēbīt

īpsĕquĕ caērŭlĕā cōnfēctūs nūbĕ fĕrētūr

ātque Ārām tĕnŭī cālīgāns vēstĭĕt ūmbrā,

ā sīgnōrum ŏbĭtū vīs ēst mĕtŭēndă Făvōnī.

Īlle aūtēm Cēntaūrŭs ĭn āltā sēdĕ lŏcātūs,

quā sēsē clārē cōnlūcēns Scōrpĭŏs īnfērt,

hāc sūbtēr, pārtēm praēpōrtāns īpsĕ vĭrīlēm,

cēdĭt, Ĕquī pārtīs prŏpĕrāt cōniūngĕrĕ Chēlīs.

Hīc dēxtrām pōrgēns, Quădrĭpēs quā vāstă tĕnētūr,

quām nēmō cērtō dōnāvīt nōmĭnĕ Grāiūm,

tēndĭt ĕt īllūstrēm trŭcŭlēntūs cēdĭt ăd Ārām.

Hīc sēse īnfērnīs ē pārtĭbŭs ērĭgĭt Hŷdră

praēcĭpĭtī lāpsū, flēxō cūm cōrpŏrĕ sērpēns.

Haēc, căpŭt ātque ŏcŭlōs tōrquēns ād tērgă Nĕpāī

cōnvēxōquĕ sĭnū sŭbĭēns īnfērnă Lĕōnīs,

Cēntaūrūm lēvī cōntīngīt lūbrĭcă caūdā,

īn mĕdĭōquĕ sĭnū fūlgēns Crātēră rĕlūcēt,

ēxtrēmām nītēns plūmātō cōrpŏrĕ Cōrvūs

rōstrō tūndĭt; ĕt hīc Gĕmĭnīs ēst īllĕ sŭb īpsīs

Āntĕcănēm, Grāiō Prŏcўōn quī nōmĭnĕ fērtūr.

Haēc sūnt quaē vīsēns nōctūrnō tēmpŏrĕ sīgnă

lēgĭtĭmō cērnēs caēlūm lūstrāntĭă cūrsū

aētērnūmquĕ vŏlēns mūndī pērnōscĕrĕ mōtūm.

Nām, quaē pēr bīs sēx sīgnōrūm lābĭĕr ōrbēm

quīnquĕ sŏlēnt stēllaē, sĭmĭlī rătĭōnĕ nŏtārī

nōn pōssūnt, quĭă quaē făcĭūnt vēstīgĭă cūrsū,

nōn ĕădēm sēmpēr spătĭō prōtrītă tĕrūntūr;

sīc mālūnt ērrārĕ văgaē pēr nūbĭlă caēlī

ātquĕ sŭōs vărĭō mōtū mētīrĭĕr ōrbēs.

Haē făcĭūnt māgnōs lōngīnquī tēmpŏrĭs ānnōs,

cūm rĕdĕūnt ăd ĭdēm caēlī sūb tēgmĭnĕ sīgnūm,

quārum ĕgŏ nūnc nĕquĕō tōrtōs ēvōlvĕrĕ cūrsūs;

vērum haēc, quaē sēmpēr cērtō vōlvūntŭr ĭn ōrbĕ

fīxă, sĭmūl māgnōs ēdēmūs gēntĭbŭs ōrbēs.

Quāttŭŏr, aētērnō lūstrāntēs lūmĭnĕ mūndūm,

ōrbēs stēllĭgĕrī pōrtāntēs sīgnă, fĕrūntūr,

āmplēxī tērrās caēlī sūb tēgmĭnĕ fūltī,

ē quĭbŭs ānnōrūm vŏlĭtāntĭă lūmĭnă nōscēs,

quaē dēnsīs dīstīnctă lĭcēbīt cērnĕrĕ sīgnīs;

tūm māgnōs ōrbīs, māgnō cūm lūmĭnĕ lātōs,

vīnctōs īntēr se ēt nōdīs caēlēstĭbŭs āptōs,

ātquĕ părī spătĭō dŭŏ cērnēs ēssĕ dŭōbūs.

Āc sī nōctūrnō cōnvīsēns tēmpŏrĕ caēlūm,

cūm nĕquĕ cālīgāns dētērsīt sīdĕră nūbēs

nēc plēnō stēllās sŭpĕrāvīt lūmĭnĕ Lūnă,

vīdīstī māgnūm cāndēntēm sērpĕrĕ cīrcūm,

Lāctĕŭs hīc nĭmĭō fūlgēns cāndōrĕ nŏtātūr.

Īs nōn pērpĕtŭūm dētēxēns cōnfĭcĭt ōrbēm,

sēd spătĭō mūltūm sŭpĕrāns praēstārĕ dŭōbūs

dīcĭtŭr ēt lātē caēlī lūstrārĕ căvērnās.

Quōrum āltēr tāngēns Ăquĭlōnīs vērtĭtŭr aūrās,

ōră pĕtēns Gĕmĭnōrum īllūstrĭă; tūm gĕnŭs ārdēns

īn sēsē rĕtĭnēns Aūrīgaē pōrtăt ŭtrūmquĕ;

hūnc sūrā laēvā Pērseūs ŭmĕrōquĕ sĭnīstrō

tāngĭt; ăb Āndrŏmĕda hīc dēxtrā dē pārtĕ tĕnētūr

īmpōnītquĕ pĕdēs dŭplĭcēs Ĕquŭs, ēt sĭmŭl ālēs

pōnĭt Ăvīs căpŭt ēt clīnātō cōrpŏrĕ tērgūm;

Ānguĭtĕnēns ŭmĕrīs cōnītĭtŭr; īllă rĕcēdēns

Aūstrūm cōnsĕquĭtūr dēvītāns cōrpŏrĕ Vīrgŏ.

Āt vērō tōtūm spătĭūm cōnvēstĭĕt ōrbīs

māgnŭ' Lĕo ēt clārō cōnlūcēns lūmĭnĕ Cāncēr,

īn quō cōnsīstēns cōnvērtīt cūrrĭcŭlūm Sōl

aēstīvōs mĕdĭō dīstīnguēns cōrpŏrĕ cūrsūs.

Hīc tōtūs mĕdĭūs cīrcō dīsiūngĭtŭr; īllĕ

pēctŏrĭbūs vălĭdīs ātque ālvō pōssĭdĕt ōrbēm.

Hūnc ōcto īn pārtēs dīvīsūm nōscĕrĕ cīrcūm

sī pŏtĕs, īnvĕnĭēs sŭpĕrō cōnvērtĭĕr ōrbĕ

quīnquĕ părī spătĭō pārtēs, trēs ēssĕ rĕlīctās

tēmpŏrĕ nōctūrnō quās vīs īnfērnă frĕquēntāt.

Āltĕr ăb īnfērnīs Aūstrī cōnvērtĭtŭr aūrīs.

Dīstīnguēns mĕdĭūm sūptēr sĕcăt hīc Căprĭcōrnūm

ātquĕ pĕdēs gĕlĭdūm rīvūm fūndēntĭs Ăquārī

caērŭlĕaēquĕ fĕrām caūdām Pīstrīcĭs, ĕt īllūm

fūlgēntēm Lĕpŏrem, īndĕ pĕdēs Cănĭs, ēt sĭmŭl āmplām

Ārgŏlĭcām rĕtĭnēt clārō cūm lūmĭnĕ Nāvēm;

tērgăquĕ Cēntaūri ātquĕ Nĕpāī pōrtăt ăcūmēn;

īndĕ Săgīttārī dēflēxūm pōssĭdĕt Ārcūm.

Hūnc ā clārĭsŏnīs aūrīs Ăquĭlōnĭs ăd Aūstrūm

cēdēns, pōstrēmūm tāngīt rŏtă fērvĭdă Sōlīs,

ēxīnde īn sŭpĕrās brūmālī tēmpŏrĕ flēxū

sē rĕcĭpīt sēdēs: huīc ōrbī quīnquĕ trĭbūtaē

nōctūrnaē pārtēs, sŭpĕrā trēs lūcĕ dĭcāntūr.

Hōsce īntēr mĕdĭām pārtēm rĕtĭnērĕ vĭdētūr

tāntūs, quāntŭs ĕrāt cōnlūcēns Lāctĕŭs, ōrbīs,

īn quo aūtūmnāli ātque ĭtĕrūm Sōl lūmĭnĕ vērnō

ēxaēquāt spătĭūm lūcīs cūm tēmpŏrĕ nōctīs.

Hūnc rĕtĭnēns Ărĭēs sūblūcēt cōrpŏrĕ tōtō

ātquĕ gĕnū flēxō Taūrūs cōnītĭtŭr; īngēns

Ōrīōn clārō cōntīngēns pēctŏrĕ fērtūr;

Hŷdră tĕnēt flēxū; Crātēra ēt Cōrvŭs ădhaērē‹n›t

ēt paūcae ‹ē› Chēlīs stēllaē; sĭmŭl Ānguĭtĕnēntīs

sūnt gĕnŭa ēt sūmmī Iŏvĭs Ālēs nūntĭŭs īnstāt;

prōptĕr Ĕquūs căpĭte ēt cērvīcīs lūmĭnĕ tāngīt.

Hōsce aēquō spătĭō dēvīnctōs sūstĭnĕt āxīs,

pēr mĕdĭōs sūmmō caēlī dē vērtĭcĕ trānāns.

Īlle aūtēm clārō quārtūs cūm lūmĭnĕ cīrcūs

pārtĭbŭs ēxtrēmīs ēxtrēmōs cōntĭnĕt ōrbīs

ēt sĭmŭl ā mĕdĭō mĕdĭā dē pārtĕ sĕcātūr

ātque ōblīcŭs ĭn hīs nītēns cūm lūmĭnĕ fērtūr,

ūt nēmō, cuī sānctă mănū dōctīssĭmă Pāllās

sōllērtem īpsă dĕdīt făbrĭcaē rătĭōnĭbŭs ārtēm,

tām tōrnārĕ cătē cōntōrtōs pōssĭĕt ōrbīs,

quām sūnt īn caēlō dīvīnō nūmĭnĕ flēxī,

tērrām cīngēntēs, ōrnāntēs lūmĭnĕ mūndūm,

cūlmĭnĕ trānsvērsō rĕtĭnēntēs sīdĕră fūltă.

Quāttŭŏr hī mōtū cūnctī vōlvūntŭr ĕōdēm,

sēd tāntūm sŭpĕrā tērrās sēmpēr tĕnĕt īllĕ

cūrrĭcŭlum, ōblīque īnflēxūs trĭbŭs ōrbĭbŭs ūnūs,

quāntum ēst dīvīsūs Cāncēr spătĭo ā Căprĭcōrnō;

āt sūptēr tērrās spătĭūm pār ēssĕ nĕcēssēst.

Ēt quāntōs rădĭōs iăcĭmūs dē lūmĭnĕ nōstrō,

quīs hūnc cōnīxūm caēlī cōntīngĭmŭs ōrbēm,

sēx tāntaē pŏtĕrūnt sŭb ĕūm sūccēdĕrĕ pārtēs,

bīnă părī spătĭō caēlēstĭă sīgnă tĕnēntēs.

Zōdĭăcum hūnc Graēcī vŏcĭtānt, nōstrīquĕ Lătīnī

Ōrbēm Sīgnĭfĕrūm pĕrhĭbēbūnt nōmĭnĕ vērō;

nām gĕrĭt hīc vōlvēns bīs sēx ārdēntĭă sīgnă.

Aēstĭfĕr ēst pāndēns fērvēntĭă sīdĕră Cāncēr:

hūnc sūbtēr fūlgēns cēdīt vīs tōrvă Lĕōnīs,

quēm rŭtĭlō sĕquĭtūr cōnlūcēns cōrpŏrĕ Vīrgŏ;

ēxīn prōiēctaē clārō cūm lūmĭnĕ Chēlaē

īpsăquĕ cōnsĕquĭtūr lūcēns vīs māgnă Nĕpāī;

īndĕ Săgīttĭpŏtēns dēxtrā flēxūm tĕnĕt Ārcūm;

pōst hūnc ōrĕ fĕrō Căprĭcōrnūs vādĕrĕ pērgīt;

ūmĭdŭs īndĕ lŏcī cōnlūcĕt Ăquārĭŭs ōrbĕ;

ēxīm squāmĭfĕrī sērpēntēs lūdĕrĕ Pīscēs;

quīs cŏmĕs ēst Ărĭēs, ōbscūrō lūmĭnĕ lābēns,

īnflēxōquĕ gĕnū prōiēctō cōrpŏrĕ Taūrūs,

ēt Gĕmĭnī clārūm iāctāntēs lūcĭbŭs īgnēm.

Haēc Sōl aētērnō cōnvēstīt lūmĭnĕ lūstrāns,

ānnŭă cōnfĭcĭēns vērtēntĭă tēmpŏră cūrsū.

Hīc quāntūs tērrīs cōnsēctūs pēllĭtŭr ōrbīs,

tāntūndēm pāndēns sŭpĕrā mōrtālĭbŭs ēdīt.

Sēx ōmnī sēmpēr cēdūnt lābēntĭă nōctĕ,

tōt caēlūm rūrsūs fŭgĭēntĭă sīgnă rĕvīsūnt.

Hōc spătĭūm trānāns caēcīs Nōx cōnfĭcĭt ūmbrīs,

quōd sŭpĕrā tērrās prīmā dē nōctĕ rĕlīctūmst

Sīgnĭfĕro ēx Ōrbī, sēx sīgnōrum ōrdĭnĕ fūltūm.

Quōd sī Sōlĭs ăvēs cērtōs cōgnōscĕrĕ cūrsūs,

ōrtūs sīgnōrūm nōctūrnō tēmpŏrĕ vīsēs;

nām sēmpēr sīgnum ēxŏrĭēns Tītān trăhĭt ūnūm.

Sīn aūtem ōffĭcĭēns sīgnīs mōns ōbstrŭĕt āltūs,

aūt ădĭmēnt lūcēm caēcā cālīgĭnĕ nūbēs,

cērtās īpsĕ nŏtās caēlī dē tēgmĭnĕ sūmē‹n›s

ōrtūs ātque ŏbĭtūs ōmnīs cōgnōscĕrĕ pōssīs.

quaē sĭmŭl ēxīstānt, cērnēs; quaē tēmpŏre ĕōdēm

praēcĭpĭtēnt ŏbĭtūm nōctūrnō tēmpŏrĕ, nōscēs.

Nām, sĭmŭl āc prīmūm sŭpĕrā sē lūmĭnĕ Cāncēr

ēxtŭlĭt, ēxtēmplō cēdīt dēlāpsă Cŏrōnă

ēt lŏcă cōnvīsīt caūdā tĕnŭs īnfĕră Pīscīs:

dīmĭdĭām rĕtĭnēt stēllīs dīstīnctă Cŏrōnă

pārtem ĕtĭām sŭpĕra, ātque ălĭā dē pārtĕ rĕpūlsāst.

Quām tămĕn īnsĕquĭtūr Pīscīs, nēc tōtŭs ăd ūmbrās

iāctūs, sēd sŭpĕrō cōntēctūs cōrpŏrĕ cēdīt;

ātque ŭmĕrōs ūsque ā gĕnĭbūs clārūmquĕ rĕcōndīt

Ānguĭtĕnēns vălĭdīs māgnum ā cērvīcĭbŭs Ānguēm.

Iām vēro Ārctŏphўlāx nōn aēquā pārtĕ sĕcātūr;

nām brĕvĭōr clārā caēlī dē pārtĕ vĭdētūr,

āmplĭŏr īnfērnās dēpūlsūs pōssĭdĕt ūmbrās.

Quāttŭŏr hīc ŏbĭēns sēcūm dēdūcĕrĕ sīgnă

Sīgnĭfĕrō sŏlĕt ēx Ōrbī; tūm sērĭŭs īpsĕ

cūm sŭpĕrā sēsē sătĭāvīt lūcĕ, rĕcēdīt

pōst mĕdĭām lābēns clārō cūm cōrpŏrĕ nōctēm.

Haēc ōbscūră tĕnēns cōnvēstīt sīdĕră tēllūs,

āt pārte ēx ălĭā clārīs cūm lūcĭbŭs ēnāt

Ōrīōn, ŭmĕrīs ēt lātō pēctŏrĕ fūlgēns

ēt dēxtrā rĕtĭnēns nōn cāssūm lūmĭnĭs ēnsēm.

Sēd cūm dē tērrīs vīs ēst pătĕfāctă Lĕōnīs,

ōmnĭă, quaē Cāncēr praēclārō dētŭlĭt ōrtū,

cēdūnt ōbscūrātă: sĭmūl vīs māgna Ăquĭlāī

pēllĭtŭr; ādflēxō cōnsīdēns cōrpŏrĕ Nīxūs

iām sŭpĕrō fērmē dēpūlsūs lūmĭnĕ cēdīt,

sēd laēvūm gĕnŭs ātque īllūstrēm līnquĭt ĭn āltō

plāntām. Tūm cōntra ēxŏrĭtūr clārūm căpŭt Hŷdraē

ēt Lĕpŭs ēt Prŏcўōn, quī sēsē fērvĭdŭs īnfērt

āntĕ Cănem; īndĕ Cănīs vēstīgĭă prīmă vĭdēntūr.

Nōn paūca ē caēlō dēpēllēns sīgnă, rĕpēntĕ

ēxŏrĭtūr pāndēns īllūstrĭă lūmĭnă Vīrgŏ;

cēdīt clāră Fĭdēs Cŷllēnĭă, mērgĭtŭr ūndā

Dēlphīnūs, sĭmŭl ōbtĕgĭtūr dēpūlsă Săgīttă,

ātque Ăvĭs ād sūmmām caūdām prīmāsquĕ rĕcēdīt

pīnnās ēt māgnūs părĭtēr dēlābĭtŭr Āmnīs.

Hīc Ĕcŭs ā căpĭte ēt lōngā cērvīcĕ lătēscīt.

Lōngĭŭs ēxŏrĭtūr iām clārō cōrpŏrĕ sērpēns

Crētērāquĕ tĕnūs lūcēt mōrtālĭbŭs Hŷdră;

īndĕ pĕdēs Cănĭs ōstēndīt iām pōstĕrĭōrēs,

ēt pōst īpsĕ trăhīt clārō cūm lūmĭnĕ Pūppīm:

īnsĕquĭtūr lābēns pēr caēlī lūmĭnă Nāvīs

ēt, cūm iām tōtō prōcēssīt cōrpŏrĕ Vīrgŏ,

haēc mĕdĭum ōstēndīt rădĭātō stīpĭtĕ Mālūm.

Āt cūm prōcēdūnt ōbscūrō cōrpŏrĕ Chēlaē,

ēxīstīt părĭtēr lārgā cūm lūcĕ Bŏōtēs,

cūiŭs ĭn ādvērso ēst Ārctūrūs cōrpŏrĕ fīxūs,

tōtăquĕ iām sŭpĕrā fūlgēns prōlābĭtŭr Ārgō,

Hŷdrăquĕ, quōd lātē caēlō dīspārsă tĕnētūr,

nōndūm tōtă pătēt, nām caūdām cōntĕgĭt ūmbră.

Iām dēxtrūm gĕnŭs ēt dĕcŏrātām lūmĭnĕ sūrām

ērĭgĭt īllĕ văcāns vūlgātō nōmĭnĕ Nīxūs,

quēm nōcte ēxtīnctum ātque ēxōrtūm vīdĭmŭs ūnā

pērsaēpe, ūt pārvūm trānāns gĕmĭnāvĕrĭt ōrbēm.

Hīc gĕnŭs ēt sūrām cūm Chēlīs ērĭgĭt āltē;

īpse aūtēm praēcēps ōbscūrā nōctĕ tĕnētūr,

dūm Nĕpa ĕt Ārquĭtĕnēns īnvīsānt lūmĭnă caēlī;

nām sēcūm mĕdĭūm pāndēt Nĕpă, tōllĕrĕ vērō

īn caēlūm tōtum ēxŏrĭēns cōnābĭtŭr Ārcūs.

Hīc trĭbŭs ēlātūs cūm sīgnīs cōrpŏrĕ tōtō

lūcĕt; ăt ēxŏrĭtūr mĕdĭā dē pārtĕ Cŏrōnă

caūdăquĕ Cēntaūri ēxtrēmō cāndōrĕ rĕfūlgēt.

Hīc sē iām tōtūm caēcās Ĕquŭs ābdĭt ĭn ūmbrās,

quēm rŭtĭlā fūlgēns plūmā praētērvŏlăt Ālēs;

ōccĭdĭt Āndrŏmĕdaē clārūm căpŭt ēt fĕră Pīstrīx

lābĭtŭr, hōrrĭbĭlīs ĕpŭlās fūnēstă rĕquīrēns;

hānc cōntrā Cēpheūs nōn cēssāt tēndĕrĕ pālmās:

īlla ūsque ād pīnnām mērgēns sē caērŭlă cōndīt,

āt Cēpheūs căpŭt ātque ŭmĕrōs pālmāsquĕ rĕclīnāt.

Cūm vērō vīs ēst vĕhĕmēns ēxōrtă Nĕpāī

lātē fūsă vŏlāns pēr tērrās fāmă văgātūr

ūt quōndam Ōrīōn mănĭbūs vĭŏlāssĕ Dĭānām

dīcĭtŭr, ēxcēlsīs ērrāns īn cōllĭbŭs āmēns,

quōs tĕnĕt Aēgaēō dēfīxa īn gūrgĭtĕ Chīūs,

Bācchĭcă quām vĭrĭdī cōnvēstīt tēgmĭnĕ vītīs.

Īllĕ fĕrās vēcōrs āmēntī cōrdĕ nĕcābāt,

Oēnŏpiŏnīs āvēns ĕpŭlās ōrnārĕ nĭtēntīs;

āt vērō, pĕdĭbūs sŭbĭtō pērcūssă Dĭānaē,

īnsŭlă dīscēssīt dīsiēctăquĕ sāxă rĕvēllēns

pērcŭlĭt ēt caēcās lūstrāvīt lūcĕ lăcūnās;

ē quĭbŭs īngēnti ēxīstīt cūm cōrpŏrĕ praē sē

Scōrpĭŏs īnfēstūs praēpōrtāns flēbĭle ăcūmēn.

Hīc vălĭdō cŭpĭdē vēnāntēm pērcŭlĭt īctū,

mōrtĭfĕrum īn vēnās fīgēns pēr vūlnĕră vīrūs;

īllĕ grăvī mŏrĭēns cōnstrāvīt cōrpŏrĕ tērrām.

Quā rē cūm māgnīs sēsē Nĕpă lūcĭbŭs ēffērt,

Ōrīōn fŭgĭēns cōmmēndāt cōrpŏră tērrīs.

Tūm vērō fŭgĭt Āndrŏmĕda ēt Nēptūnĭă Pīstrīx

tōtă lătēt; cēdīt cōnvērsō cōrpŏrĕ Cēpheūs,

ēxtrēmās mĕdĭō cōntīngēns pēctŏrĕ tērrās.

Hīc căpŭt ēt sŭpĕrās pŏtĭs ēst dēmērgĕrĕ pārtēs,

īnfĕră lūmbōrūm nūmquām cōnvēstĭĕt ūmbră;

nām rĕtĭnēnt Ārctoē lūstrāntēs lūmĭnĕ sūmmō.

Lābĭtŭr īllă sĭmūl, gnātām lăcrĭmōsă rĕquīrēns,

Cāssĭĕpīă, nĕque ēx caēlō dēpūlsă dĕcōrĕ

fērtūr; nām vērsō cōntīngēns vērtĭcĕ prīmūm

tērrās, pōst ŭmĕrīs ēvērsā sēdĕ rĕfērtūr.

Hānc īllī trĭbŭūnt poēnām Nērēĭdĕs ālmaē,

cūm quĭbŭs, ūt pĕrhĭbēnt, aūsa ēst cōntēndĕrĕ fōrmā.

Haēc ŏbĭt īnclīnāta, āt pārs ēxōrtă Cŏrōnaēst

āltĕră, cūm caūdāque ōmnīs iām pāndĭtŭr Hŷdră.

Āt căpŭt ēt tōtūm sēsē Cēntaūrŭs ŏpācīs

ērĭpĭt ē tĕnĕbrīs, līnquēns vēstīgĭă pārvă

āntĕpĕdūm cōntēctă, sĭmūl cūm lūmĭnĕ pāndīt

īpsĕ fĕrām dēxtrā rĕtĭnē‹n›s. Prōlābĭtŭr īndĕ

Ānguĭtĕnēns căpĭte ēt mănĭbūs; prōfērt sĭmŭl Ānguīs

iām căpŭt ēt sūmmūm flēxō dē cōrpŏrĕ lūmēn.

Hīc īlle ēxŏrĭtūr cōnvērsō cōrpŏrĕ Nīxūs

ālvūm, crūra, ŭmĕrōs sĭmŭl ēt praēcōrdĭă lūstrāns

ēt dēxtrā rădĭōs laētō cūm lūmĭnĕ iāctāns.

Īndĕ Săgīttĭpŏtēns sŭpĕrās cōnvīsĕrĕ lūcēs

īnstĭtĭt: ēmērgīt Nīxī căpŭt, ēt sĭmŭl ēffērt

sēsē clāră Fĭdēs ēt prōmīt pēctŏră Cēpheūs.

Fērvĭdŭs īllĕ Cănīs tōtō cūm cōrpŏrĕ cēdīt;

ābdĭtŭr Ōrīōn, Lĕpŭs ēt sĭmŭl ābdĭtŭs ūmbrāst;

īnfĕrĭōră cădūnt Aūrīgaē lūmĭnă lāpsū;

crūs dēxtrūmquĕ pĕdēm līnquēns ŏbĭt īnfĕră Pērseūs

īn lŏcă; tūm cēdēns ā Pūppī līnquĭtŭr Ārgō.

Īnde ŏrĭēns Căprĭcōrnŭs ăb āltō lūmĭnĕ pēllīt

Aūrīgam īnstāntēmquĕ Căprām, pārvōs sĭmŭl Haēdōs,

ēt māgnam āntīquō dēpēllīt nōmĭnĕ Nāvēm;

ōbrŭĭtūr Prŏcўōn, ēmērgūnt ālĭtĕ lāpsū

ē tērrīs Vŏlŭcrēs, ēxīstīt clāră Săgīttă.

Sēd cūm sē mĕdĭūm caēli īn rĕgĭōnĕ lŏcāvīt

māgnŭs Ăquārĭŭs ēt vēstīvīt lūmĭnĕ tērrās,

tūm pĕdĭbūs sĭmŭl ēt sŭpĕrā cērvīcĕ iŭbātā

cēdĭt Ĕquūs fŭgĭēns, āt cōntrā sīgnĭpŏtēns Nōx

caūdā Cēntaūrūm rĕtĭnēns ād sē răpĭt īpsā

nēc pŏtĭs ēst căpŭt ātque ŭmĕrōs ōbdūcĕrĕ lātōs,

āt vērō sērpēntĭs Hўdraē cālīgĭnĕ caēcā

cērvīcem ātque ŏcŭlōrum ārdēntĭă lūmĭnă vēstīt;

hānc aūtēm tōtām prŏpĕrānt dēpēllĕrĕ Pīscēs.

ūt cūm Lūnă mĕāns Hўpĕriōnīs ōffĭcĭt ōrbī,

stīnguūntūr rădĭī caēcā cālīgĭnĕ tēctī.

Āst aūtēm tĕnŭī quaē cāndēt lūmĭnĕ Phātnē

Ātque ĕtĭām vēntōs praēmōnstrāt saēpĕ fŭtūrōs

īnflātūm mărĕ, cūm sŭbĭtō pĕnĭtūsquĕ tŭmēscīt,

sāxăquĕ cānă, sălīs nĭvĕō spūmātă lĭquōrĕ,

trīstĭfĭcās cērtānt Nēptūnō rēddĕrĕ vōcēs

aūt dēnsūs strīdōr cūm, cēlso ē vērtĭcĕ mōntīs

ōrtŭs, ădaūgēscīt scŏpŭlōrūm saēpĕ rĕpūlsūs:

cānă fŭlīx ĭtĭdēm fŭgĭēns ē gūrgĭtĕ pōntī

nūntĭăt hōrrĭbĭlīs clāmāns īnstārĕ prŏcēllās,

haūd mŏdĭcōs trĕmŭlō fūndēns ē gūttŭrĕ cāntūs.

Vōs quŏquĕ sīgnă vĭdētĭs, ăquāī dūlcĭs ălūmnaē,

cūm clāmōrĕ părātĭs ĭnānīs fūndĕrĕ vōcēs,

ābsūrdōquĕ sŏnō fōntīs ēt stāgnă cĭētīs.

Saēpe ĕtĭām pērtrīstĕ cănīt dē pēctŏrĕ cārmēn

ēt mātūtĭnĭs ācrēdūlă vŏcībūs īnstāt,

vōcĭbŭs īnstăt ĕt ādsĭdŭās iăcĭt ōrĕ quĕrēllās,

cūm prīmūm gĕlĭdōs rōrēs Aūrōră rĕmīttīt;

fūscăquĕ nōn nūmquām cūrsāns pēr lītŏră cōrnīx

dēmērsīt căpŭt ēt flūctūm cērvīcĕ rĕcēpīt,

mōllĭpĕdēsquĕ bŏvēs, spēctāntēs lūmĭnă caēlī,

nārĭbŭs ūmĭfĕrūm dūxēre ēx āĕrĕ sūcūm.

Iām vērō sēmpēr vĭrĭdīs sēmpērquĕ grăvātă

lēntīscūs trĭplĭcī sŏlĭta ēst grāndēscĕrĕ fētū,

tēr frūgēs fūndēns trĭă tēmpŏră mōnstrăt ărāndī.

cāprĭgĕnī pĕcŏrīs cūstōs dē gūrgĭtĕ vāstō.

Fērtĕ, vĭri, ēt dūrōs ănĭmō tŏlĕrātĕ lăbōrēs,

aūgŭrĭs ūt nōstrī Cālchāntīs fātă quĕāmūs

scīrĕ rătōsne hăbĕānt ān vānōs pēctŏrĭs ōrsūs.

Nāmque ōmnēs mĕmŏrī pōrtēntūm mēntĕ rĕtēntānt,

quī nōn fūnēstīs līquērūnt lūmĭnă fātīs.

Ārgŏlĭcīs prīmum ūt vēstīta ēst clāssĭbŭs Aūlīs,

quaē Prĭămō clādem ēt Troīaē pēstēmquĕ fĕrēbānt,

nōs cīrcūm lătĭcēs gĕlĭdōs, fūmāntĭbŭs ārīs,

aūrĭgĕrīs dīvōm plācāntēs nūmĭnă taūrīs,

sūb plătăno ūmbrĭfĕrā, fōns ūnde ēmānăt ăquāī,

vīdĭmŭs īnmānī spĕcĭē tōrtūquĕ drăcōnēm

tērrĭbĭlēm, Iŏvĭs ūt pūlsū pĕnĕtrārĕt ăb ārā;

quī plătăni īn rāmō fŏlĭōrūm tēgmĭnĕ saēptōs

cōrrĭpŭīt pūllōs; quōs cūm cōnsūmĕrĕt ōctō,

nōnă sŭpēr trĕmŭlō gĕnĕtrīx clāngōrĕ vŏlābāt,

cuī fĕrŭs īnmānī lănĭāvīt vīscĕră mōrsū.

Hūnc, ŭbĭ tām tĕnĕrōs vŏlŭcrīs mātrēmquĕ pĕrēmīt,

quī lūci ēdĭdĕrāt gĕnĭtōr Sātūrnĭŭs īdēm

ābdĭdĭt ēt dūrō fōrmāvīt tēgmĭnĕ sāxī.

Nōs aūtēm tĭmĭdī stāntēs mīrābĭlĕ mōnstrūm

vīdĭmŭs īn mĕdĭīs dīvōm vērsārĭĕr ārīs.

Tūm Cālchās haēc ēst fīdēntī vōcĕ lŏcūtūs:

"quīdnām tōrpēntēs sŭbĭto ōbstĭpŭīstĭs, Ăchīvī?

nōbīs haēc pōrtēntă dĕūm dĕdĭt īpsĕ crĕātōr

tārda ēt sēră nĭmīs, sēd fāma āc laūdĕ pĕrēnnī.

Nām quŏt ăvīs taētrō māctātās dēntĕ vĭdētīs,

tōt nōs ād Troīām bēlli ēxānclābĭmŭs ānnōs,

quaē dĕcŭmō cădĕt ēt poēnā sătĭābĭt Ăchīvōs".

Ēdĭdĭt haēc Cālchās, quaē iām mātūră vĭdētīs.

Quī mĭsĕr īn cāmpīs maērēns ērrābăt Ălēīs,

īpsĕ sŭūm cŏr ĕdēns, hŏmĭnūm vēstīgĭă vītāns.

"Hīc sĭtŭs ēst vītaē iām prīdēm lūmĭnă līnquēns,

quī quōndam Hēctŏrĕō pērcūlsūs cōncĭdĭt ēnsĕ":

fābĭtŭr haēc ălĭquīs, mĕă sēmpēr glōrĭă vīvēt.

Prōspĕră Iūppĭtĕr hīs dēxtrīs fūlgōrĭbŭs ēdīt.

Tērtĭă tē Phthīaē tēmpēstās laētă lŏcābīt.

Cōrquĕ mĕūm pĕnĭtūs tūrgēscīt trīstĭbŭs īrīs,

cūm dĕcŏre ātque ōmnī me ōrbātūm laūdĕ rĕcōrdōr.

Nāmquĕ nĭmīs mūltōs ātque ōmnī lūcĕ cădēntīs

cērnĭmŭs, ūt nēmō pōssīt maērōrĕ văcārĕ.

Quō măgĭs ēst aēquūm tŭmŭlīs māndārĕ pĕrēmptōs

fīrmo ănĭmo ēt lūctūm lăcrĭmīs fīnīrĕ dĭūrnīs.

Ō dĕcŭs Ārgŏlĭcūm, quīn pūppīm flēctĭs, Ŭlīxēs,

aūrĭbŭs ūt nōstrōs pōssīs āgnōscĕrĕ cāntūs!

Nām nēmo haēc ūnquam ēst trānsvēctūs caērŭlă cūrsū,

quīn prĭŭs ādstĭtĕrīt vōcūm dūlcēdĭnĕ cāptūs,

pōst, vărĭīs ăvĭdō sătĭātūs pēctŏrĕ Mūsīs,

dōctĭŏr ād pătrĭās lāpsūs pērvēnĕrĭt ōrās.

Nōs grăvĕ cērtāmēn bēllī clādēmquĕ tĕnēmūs,

Graēcĭă quām Troīaē dīvīnō nūmĭnĕ vēxīt

ōmnĭăque ē lātīs rērūm vēstīgĭă tērrīs.

Tālēs sūnt hŏmĭnūm mēntēs, quālī pătĕr īpsĕ

Iūppĭtĕr aūctĭfĕrās lūstrāvīt lūmĭnĕ tērrās.

OC. Ātquī Prŏmētheū, te hōc tĕnēre ēxīstĭmō,

mĕdērī pōssĕ rătĭōnem īrācūndĭaē.

PROM. Sĭquĭdēm quĭ tēmpēstīvām mĕdĭcīnam ādmŏvēns

nōn ādgrăvēscēns vōlnŭs īnlīdāt mănū.

Tĭtānūm sŭbŏlēs, sōciă nōstrĭ sānguĭnīs,

gĕnĕrātă Caēlo, āspĭcĭtĕ rĕlĭgātum āspĕrīs

vīnctūmquĕ sāxīs, nāvem ŭt hōrrĭsŏnō frĕtō

nōctēm păvēntēs tĭmĭdi ādnēctūnt nāvĭtaē.

Sătūrnĭūs mē sīc ĭnfīxĭt Iūppĭtēr;

Iŏvīsquĕ nūmēn Mūlcĭbĕri ādscīvīt mănūs.

Hōs īllĕ cŭnĕōs făbrĭcā crūdēli īnsĕrēns

pērrūpĭt ārtūs; quā mĭsēr sōllērtĭā

trānsvērbĕrātūs cāstrum hōc Fŭrĭārum īncŏlō.

Iām tērtĭō mē quōquĕ fūnēstō dĭē

trīsti ādvŏlātu ădūncīs lăcĕrāns ūnguĭbūs

Iŏvīs sătēllēs pāstū dĭlānĭāt fĕrō.

Tūm iĕcŏre ŏpīmō fārta ĕt sătĭāta ādfătīm

clāngōrĕm fūndīt vāstum ĕt sūblīme āvŏlāns

pīnnātă caūdă nōstrum ădūlāt sānguĭnēm.

Cūm vēro ădēsum īnflātū rĕnŏvātum ēst iĕcūr,

tūm rūrsūm taētrōs ăvĭdă se ād pāstūs refērt.

Sīc hānc cūstōdēm maēstī crūciātūs ălō,

quaē mē pĕrēnnī vīvūm foēdāt mĭsĕrĭā.

Nāmque, ūt vĭdētīs, vīnclĭs cōnstrīctūs Iŏvīs

ārcērĕ nĕquĕō dīrām vŏlŭcrem ă pēctŏrĕ.

Sīc me īpsĕ vĭdŭūs pēstīs ēxcĭpĭo ānxĭās,

ămōrĕ mōrtīs tērmĭnum ānquīrēns mălī.

Sēd lōnge ă lētō nūmĭne āspēllōr Iŏvīs

ātque haēc vĕtūstă saēclīs glŏmĕrāta hōrrĭdīs

lūctīfĭcă clādēs nōstro īnfīxa ēst cōrpŏrī,

ē quō lĭquātaē sōlĭs ārdōre ēxcĭdūnt

gūttaē, quaē sāxa ādsĭdŭe īnstīllānt Caūcăsī.

Ō mūltă dīctū grāviă, pērpēssu āspĕră

quaē cōrpŏre ēxānclāta ătque ănĭmō pērtŭlī!

Nēc mĭhĭ Iūnōnīs tērrŏr īnplācābĭlīs

nēc tāntum ĭnvēxīt trīstĭs Eūrŷstheūs mălī,

quāntum ūnă vēcōrs Oēnĕī pārtu ēdĭtă.

Haēc me īnrĕtīvīt vēstĕ fūriāli īnscĭūm,

quaē lătĕre ĭnhaērēns mōrsū lăcĕrāt vīscĕră,

ūrguēnsquĕ grăvĭtēr pūlmōnum haūrīt spīrĭtūs:

iām dēcŏlōrēm sānguĭnem ōmnem ēxsōrbŭīt.

Sīc cōrpūs clāde hōrrĭbĭli ābsūmptum ēxtābŭīt:

īpse īnlĭgātūs pēste īntĕrĭmōr tēxtĭlī.

Hōs nōn hŏstīlīs dēxtră, nōn tērra ēdĭtă

mōlēs Gĭgāntūm, nōn bĭfōrmāto īmpĕtū

Cēntaūrŭs īctūs cōrpŏri īnflīxīt mĕō,

nōn Grāiă vīs, nōn bārbăra ūlla īnmānĭtās,

nōn saēvă tērrīs gēns rĕlēgāta ūltĭmīs,

quās pĕrāgrāns ūndĭque ōmnem ēcfērĭtătem ēxpŭlī,

sēd fēmĭnaē vīr fēmĭnĕa īntĕrĭmōr mănū.

Ō nātĕ, vēre hōc nōmĕn ūsūrpā pătrī,

nē me ōccĭdēntēm mātrīs sŭpĕrēt cārĭtās.

Hūc ādrĭpe ād mē mănĭbŭs ābstrāctām pĭīs:

iaā cērnām mēne ăn īllām pŏtĭŏrēm pŭtēs.

Pērge, aūdē, nāte! īnlăcrĭmā pātrīs pēstĭbūs,

mĭsĕrērĕ! gēntēs nōstrās flēbūnt mĭsĕrĭās.

Heū vīrgĭnālēm me ōrĕ plōrātum ēdĕrĕ,

quēm vīdĭt nēmo ūlli īngĕmēscēntēm mălō!

Ēcfēmĭnātă vīrtŭs ādflīcta ōccĭdīt.

Āccēdĕ, nāte, ādsīstĕ, mĭsĕrāndum āspĭcē

ēvīscĕrātūm cōrpūs lăcĕrātūm pătrīs!

Vĭdētĕ, cūnctī, tūquĕ, Caēlēstūm sătōr

iăce, ōbsĕcro, īn mē vīm cŏrūscām fūlmĭnīs!

Nūnc nūnc dŏlōrum ānxĭfĕrī tōrquēnt vērtĭcēs,

nūnc sērpĭt ārdŏr. O āntĕ vīctrīcēs mănūs,

ō pēctŏra, ō tērga, ō lăcērtōrūm tŏrī,

vēstrōnĕ prēssū quōndām Nĕmĕaēūs lĕŏ

frēndēns ēfflāvīt grăvĭtĕr ēxtrēmum hālĭtūm?

Haēc dēxtră Lērnām taētră māctāta ēxcĕtrā

pācāvĭt, haēc bĭcōrpŏrem ādflīxīt mănūm,

Ĕrўmānthĭam haēc vāstĭfĭcam ābiēcīt bĕluām,

haēc ē Tārtărĕā tĕnēbrĭca ābstrāctūm plăgā

trĭcĭpĭtem ēdūxĭt Hŷdră generātūm cănēm,

haēc īntĕrēmīt tōrtū mūltĭplĭcābĭlī

drăcōnem, aūrĭfĕram ōptūtu ādsērvāntem ārbŏrēm.

Mūlta ălĭă vīctrīx nōstră lūstrāvīt mănūs,

nēc quīsquam ĕ nōstrīs spŏlĭă cēpīt laūdĭbūs.

Nēc vērō tāntā praēdĭtūs săpĭēntĭā

quīsquam ēst, qui ălĭōrum aērūmnām dīctīs ādlĕvāns

nōn ĭdēm, cūm fōrtūnă mūtāta īmpĕtūm

cōnvērtāt, clădĕ sŭbĭtā frāngātūr sŭā,

ŭt īlla ăd ălĭōs dīcta ēt praēcēpta ēxcĭdānt.

Iūrāvī līnguā, mēntem ĭniūrātām gĕrō.

Nām sī vĭŏlāndum ēst iūs, rēgnāndī grātĭā

vĭŏlāndum ēst: ălĭīs rēbūs pĭĕtātēm cŏlās.

Nĕquĕ tām tērrĭbĭlĭs ūllă fāndo ŏrātĭo ēst

nēc fōrs nĕc īră caēlĭtum īnvēctūm mălūm

quōd nōn nātūra hūmānă pătĭēndo ēcfĕrāt.

Suāvīs lăbōrum ēst praētĕrĭtōrūm mĕmōrĭă.

Nām qui haēc aūdīta ā dōctō mĕmĭnīssēm vĭrō,

fŭtūrās mēcūm cōmmēntābār mĭsērĭās:

aūt mōrtem ăcērbam aūt ēxĭlī maēstām fŭgām

aūt sēmpĕr ălĭquām mōlēm mĕdĭtābār mălī,

ūt, sī qua īnvēctă dīrĭtās cāsū fŏrēt,

nĕ me īnpărātūm cūră lăcĕrārēt rĕpēns.

Nām nōs dĕcēbāt coētŭs cĕlĕbrāntīs dŏmūm

lūgēre, ŭbi ēssĕt ălĭquĭs īn lūcem ēdĭtūs,

hūmānaĕ vītaē vāriă rĕpŭtāntīs mălă:

āt, quī lăbōrēs mōrtĕ fīnīssēt grăvīs,

hūnc ōmni ămīcōs laūde ĕt laētĭtĭa ēxsĕquī.

Mōrtālīs nĕmo ēst, quēm nōn ādtīngāt dŏlōr

mōrbīquĕ mūltī: sūnt hŭmāndī lībĕrī,

rūrsūm crĕāndī, mōrsque ēst fīnīta ōmnĭbūs.

Quaē gĕnĕri hūmāno āngŏrēm nēquīquam ādfĕrūnt:

rēddēndă tērrae ēst tērra, tūm vīta ōmnĭbūs

mĕtēnda, ūt frūgēs: sīc iŭbēt Nĕcēssĭtās.

Sī mĭhĭ nūnc trīstīs prīmum īnlūxīssēt dĭēs

nēc tam aērūmnōsō nāvĭgăvīssēm sălō,

ēssēt dŏlēndī caūsa, ŭt īniēcto ĕcūlĕī

frēnō rĕpēntĕ tāctu ēxăgĭtāntūr nŏvō;

sĕd iām sŭbāctūs mĭsĕrĭīs ōptōrpŭī.

Vĭdēs sūblīmĕ fūsum, īnmŏdĕrātum aēthĕră,

quī tērrām tĕnĕrō cīrcūmiēctu āmplēctĭtūr:

hūnc sūmmum hăbētō dīvum, hūnc pĕrhĭbētō Iŏvēm.

Bĕnĕ quī cōnīciēt, vātem hūnc pĕrhĭbēbo ōptŭmūm.

Quām quīsquĕ nōrĭt ārtem, ĭn hāc se ēxērcĕāt.

Ēmŏrī nŏlō, sēd me ēssĕ mōrtŭūm nĭhĭl aēstŭmō.

Mōrs mĕă nē cărĕāt lăcrĭmīs: līnquāmŭs ămīcīs

maērōrem, ūt cĕlĕbrēnt ‖ fūnĕră cūm gĕmĭtū.

Dīc, hōspēs, Spārtaē nōs te hīc vīdīssĕ iăcēntēs

dūm sānctīs pătrĭaē ‖ lēgĭbŭs ōbsĕquĭmūr.

Haēc hăbĕō, quae ēdī quaēque ēxsătŭrātă lĭbīdŏ

haūsĭt; ăt īllă iăcēnt mūlta ēt praēclāră rĕlīctă.

Cōnsĭlĭīs nōstrīs laūs ēst āttōnsă Lăcōnūm.

Īgnārīs hŏmĭnēs īn vītā mēntĭbŭs ērrānt:

Eūthŷnoūs pŏtĭtūr, fātōrūm nūmĭnĕ, lētō.

Sīc fŭĭt ūtĭlĭūs fīnīri īpsīquĕ tĭbīquĕ.

Ĕgŏ prōvĭdēbō rem īstam ēt ālbaē vīrgĭnēs.

Croēsŭs Hălŷn pĕnĕtrāns māgnām pērvērtĕt ŏpūm vīm.

Quōd fŏrĕ părātum ēst, īd sūmmum ēxsŭpĕrāt Iŏvēm.

Tērrĭgĕnam, hērbĭgrădām, dŏmĭpōrtām, sānguĭnĕ cāssām.

Flāvĭt ăb Ēpīrō lēnīssĭmŭs Ōnchēsmītēs.

Vītām rēgīt fōrtūnă, nōn săpĭēntĭă.

Vĭgĭlāntem hăbēmūs cōnsŭlēm Cănīnĭūm

qui īn cōnsŭlātū sōmnŭm nōn vīdīt sŭō.

Ōppĭŭs ādvēnīt, cŏmĕs ēst quŏquĕ Tēttĭŭs īllĕ.

Ēxtrāctām pŭtĕō sĭtŭlām quī pōnĭt ĭn hōrtō

ūltĕrĭūs stāndī ‖ nōn hăbĕt īllĕ lŏcūm.

Tū quŏquĕ, tu īn sūmmīs, ō dīmĭdĭātĕ Mĕnāndēr,

pōnĕrĭs ēt mĕrĭtō, pūrī sērmōnĭs ămātōr.

Lēnĭbŭs ātque ŭtĭnām scrīptīs ādiūnctă fŏrēt vīs,

cōmĭca ŭt aēquātō vīrtūs pōllērĕt hŏnōrĕ

cūm Graēcīs, nēve hāc dēspēctūs pārtĕ iăcērēs!

Ūnum hōc mācĕrŏr āc dŏlĕō tĭbĭ dēssĕ, Tĕrēntī.

Dŭc, ō părēns cēlsīquĕ dŏmĭnătōr pŏlī,

quōcūmquĕ plăcŭīt: nūllă părēndī mŏra ēst.

Ādsum, īmpĭgēr. Fāc nōllĕ, cŏmĭtăbōr gĕmēns

mălūsquĕ pătĭār făcĕrĕ quōd lĭcŭīt bŏnō.

Dŭcūnt vŏlēntēm fātă, nōlēntēm trăhūnt.

Sī fŭĭt ūt făcĕrēnt. Sēd vīx āddūcŏr ŭt āntĕ

nōn quĭĕrīnt ănĭmō praēsēntīre ātquĕ vĭdērĕ,

quām cōmmūnĕ mălūm fĭĕrēt foēdūmquĕ, fŭtūrūm.

Sēd făcĕre īd nōn tām vīncēndī spē vŏlŭērūnt,

quām dărĕ quōd gĕmĕrēnt hōstēs, īpsīquĕ pĕrīrĕ,

quī nŭmĕrō dīffīdēbānt ārmīsquĕ văcābānt.

Cūm lībrōs Gāllī lĕgĕrēm, quĭbŭs īllĕ părēntī

aūsūs dē Cĭcĕrōnĕ dăre ēst pālmāmquĕ dĕcūsquĕ,

lāscīvum īnvēnī lūsūm Cĭcĕrōnĭs ĕt īllō

spēctāndum īngĕnĭō, quō sērĭă cōndĭdĭt ēt quō

hūmānīs sălĭbūs mūltō vărĭōquĕ lĕpōrĕ

māgnōrum ōstēndīt mēntēs gaūdērĕ vĭrōrūm.

Nām quĕrĭtūr, quōd fraūdĕ mălā frūstrātŭs ămāntēm

paūcŭlă cēnātō sĭbĭ dēbĭtă sāvĭă Tīrŏ

tēmpŏrĕ nōctūrnō sūbtrāxĕrĭt. Hīs ĕgŏ lēctīs

"cūr pōst haēc" īnquām "nōstrōs cēlāmŭs ămōrēs

nūllūmque īn mĕdĭūm tĭmĭdī dămŭs ātquĕ fătēmūr

Tīrōnīsquĕ dŏlōs, Tīrōnīs nōssĕ fŭgācēs

blāndĭtĭās ēt fūrtă nŏvās āddēntĭă flāmmās?"

Lucifer hunc genuit claris delapsus ab astris

praeuius Aurorae, solis noctisque satelles.

Tu quoque, qui solus lecto sermone, Terenti,

conuersum expressumque Latina uoce Menandrum

in medium nobis sedatis motibus ecfers

quiddam come loquens atque omnia dulcia dicens...

Iam mare Tyrrhenum longe penitusque palumbes

* * * * * * * * reliquit

Fundum Vettu' uocat, quem possit mittere funda:

ni tamen exciderit, qua caua funda patet.

...glandifera.... quercus

nuntia fulua Iouis, miranda uisa figura

Hic Iouis altisoni subito pinnata satelles

arboris e trunco, serpentis saucia morsu,

subrigit ipsa, feris transfigens unguibus anguem

semanimum et uaria grauiter ceruice micantem;

quam se intorquentem lanians rostroque cruentans

iam satiata animos, iam duros ulta dolores,

abicit ecflantem et laceratum adfligit in unda

seque obitu a solis nitidos conuertit ad ortus.

Hanc ubi praepetibus pinnis lapsuque uolantem

conspexit Marius, diuini numinis augur,

faustaque signa suae laudis reditusque notauit,

partibus intonuit caeli pater ipse sinistris.

Sic aquilae clarum firmauit Iuppiter omen.

tunc se fluctigero tradit mandatque paroni.

torques [feminini generis]

"...corripuit tremulis altaria flammis

sponte sua... cinis ipse"

Principio aetherio flammatus Iuppiter igni

uertitur et totum conlustrat lumine mundum

menteque diuina caelum terrasque petessit,

quae penitus sensus hominum uitasque retentat,

aetheris aeterni saepta atque inclusa cauernis.

Et si stellarum motus cursusque uagantis

nosse uelis, quae sint signorum in sede locatae,

quae uerbo et falsis Graiorum uocibus errant,

re uera certo lapsu spatioque feruntur,

omnia iam cernes diuina mente notata.

Nam primum astrorum uolucris te consule motus

concursusque grauis stellarum ardore micanti[s]

tu quoque, cum tumulos Albano in monte niualis

lustrasti et laeto mactasti lacte Latinas,

uidisti et claro tremulos ardore cometas;

multaque misceri nocturna strage putasti,

quod ferme dirum in tempus cecidere Latinae,

cum claram speciem concreto lumine luna

abdidit et subito stellanti nocte perempta est.

Quid uero Phoebi fax, tristis nuntia belli

quae magnum ad columen flammato ardore uolabat,

praecipitis caeli partis obitusque petessens?

aut cum terribili perculsus fulmine ciuis

luce serenanti uitalia lumina liquit?

aut cum se grauido tremefecit corpore tellus?

Iam uero uariae nocturno tempore uisae

terribiles formae bellum motusque monebant,

multaque per terras uates oracla furenti

pectore fundebant tristis minitantia casus;

atque ea, quae lapsu tandem cecidere uetusto

haec fore perpetuis signis clarisque frequentans

ipse deum genitor caelo terrisque canebat.

Nunc ea, Torquato quae quondam et consule Cotta

Lydius ediderat Tyrrhenae gentis haruspex,

omnia fixa tuus glomerans determinat annus.

Nam pater altitonans stellanti nixus Olympo

ipse suos quondam tumulos ac templa petiuit

et Capitolinis iniecit sedibus ignis.

Tum species ex aere uetus uenerataque Nattae

concidit elapsaeque uetusto numine leges,

et diuom simulacra peremit fulminis ardor.

Hic siluestris erat Romani nominis altrix,

Martia, quae paruos Mauortis semine natos

uberibus grauidis uitali rore rigabat;

quae tum cum pueris flammato fulminis ictu

concidit atque auolsa pedum uestigia liquit.

Tum quis non artis scripta ac monumenta uolutans

uoces tristificas chartis promebat Etruscis?

Omnes ciuilem generosa a stirpe profectam

uoluier ingentem cladem pestemque monebant,

tum legum exitium constanti uoce ferebant,

templa deumque adeo flammis urbemque iubebant

eripere et stragem horribilem caedemque uereri;

atque haec fixa graui fato ac fundata teneri,

ni prius excelsum ad columen formata decore

sancta Iouis species claros spectaret in ortus.

Tum fore ut occultos populus sanctusque senatus

cernere conatus posset, si solis ad ortum

conuorsa inde patrum sedes populique uideret.

Haec tardata diu species multumque morata

consule te tandem celsa est in sede locata,

atque una fixi ac signati temporis hora

Iuppiter excelsa clarabat sceptra columna,

et clades patriae flamma ferroque parata

uocibus Allobrogum patribus populoque patebat.

Rite igitur ueteres, quorum monumenta tenetis,

qui populos urbisque modo ac uirtute regebant,

rite etiam uestri, quorum pietasque fidesque

praestitit et longe uicit sapientia cunctos,

praecipue coluere uigenti numine diuos.

Haec adeo penitus cura uidere sagaci,

otia qui studiis laeti tenuere decoris,

inque Academia umbrifera nitidoque Lyceo

fuderunt claras fecundi pectoris artis.

E quibus ereptum primo iam a flore iuuentae

te patria in media uirtutum mole locauit.

Tu tamen anxiferas curas requiete relaxans,

quod patriae uacat, id studiis nobisque sacrasti.

atque animo noctu pendens euenta timebat.

Interea cursus, quos prima a parte iuuentae

quosque adeo consul uirtute animoque petisti,

hos retine atque auge famam laudesque bonorum.

quorum luxuries fortunam ac censa peredit.

Nam quasi uos sibi dedecori genuere parentes.

Cedant arma togae, concedat laurea laudi.

O fortunatam natam me consule Romam.

In montes patrios et ad incunabula nostra.

A Ioue Musarum primordia.

quem neque tempestas perimet neque longa uetustas

interimet stinguens praeclara insignia caeli.

cetera labuntur celeri caelestia motu

cum caeloque simul noctesque diesque feruntur.

extremusque adeo duplici de cardine uertex

dicitur esse Polus.

quas nostri Septem soliti uocitare Triones.

Ex is altera aput Graios Cynosura uocatur,

altera dicitur esse Helice.

Hac fidunt duce nocturna Phoenices in alto.

Sed prior illa magis stellis distincta refulget

et late prima confestim a nocte uidetur,

haec uero parua est, sed nautis usus in hac est;

nam cursu interiore breui conuertitur orbe.

Has inter, ueluti rapido cum gurgite flumen,

toruu' Draco serpit supter superaque reuoluens

sese conficiensque sinus e corpore flexos.

Huic non una modo caput ornans stella relucet,

uerum tempora sunt duplici fulgore notata

e trucibusque oculis duo feruida lumina flagrant

atque uno mentum radianti sidere lucet;

obstipum caput, at tereti ceruice reflexum,

optutum in cauda Maioris figere dicas.

Hoc caput hic paulum sese subitoque recondit,

ortus ubi atque obitus partim admiscetur in unam.

attingens defessa uelut maerentis imago

uertitur.

Engonasin uocitant, genibus quia nixa feratur.

Hic illa eximio posita est fulgore Corona.

quem claro perhibent Ophiuchum nomine Grai.

Hic pressu duplici palmarum continet Anguem

atque eius ipse manet religatus corpore torto;

namque uirum medium Serpens sub pectore cingit.

Ille tamen nitens grauiter uestigia ponit

atque oculos urguet pedibus pectusque Nepai.

Arctophylax uulgo qui dicitur esse Bootes,

quod quasi temone adiunctam prae se quatit Arctum:

huic uero supter praecordia fixa uidetur

stella micans radiis, Arcturus nomine claro.

Sub pedibus tum profertur finita Booti

spicum inlustre tenens, splendenti corpore Virgo.

malebant tenui contenti uiuere cultu.

Ferrea tum uero proles exorta repentest

ausaque funestum primast fabricarier ensem

et gustare manu iunctum domitumque iuuencum.

et Iouis in regno caelique in parte resedit.

Huic supera duplices umeros adfixa uidetur

stella micans tali specie talique nitore.

tertia sub cauda ad genus ipsum lumina pandit.

et natos Geminos inuises sub caput Arcti;

subiectus mediaest cancer, pedibusque tenetur

magnu' Leo tremulam quatiens e corpore flammam.

hoc motu radiantis Etesiae in uada ponti.

nauibus absumptis fluitantia quaerere aplustra.

sub laeua Geminorum obductus parte feretur.

Aduersum caput huic Helices truculenta tuetur,

at Capra laeuum umerum clara optinet.

Verum haec est magno atque inlustri praedita signo,

contra Haedi exiguum iaciunt mortalibus ignem.

Corniger est ualido conixus corpore Taurus.

Has Graeci stellas Hyadas uocitare suerunt.

Iam Tauri laeuum cornu dexterque simul pes.

Namque ipse ad tergum Cynosurae uertitur Arcti.

obscura specie stellarum Cassiepia.

Hanc autem inlustri uersatur corpore propter

Andromeda aufugiens aspectum maesta parentis.

Huic Equos ille iubam quatiens fulgore micanti

summum contingit caput aluo, stellaque iungens

una tenet duplices communi lumine formas,

aeternum ex astris cupiens conectere nodum.

Exin contortis Aries cum cornibus haeret.

E quibus hunc subter possis cognoscere fultum;

nam caeli mediam partem terit, ut prius illae

Chelae, tum pectus qua cernitur Orionis.

Et prope conspicies paruum, sub pectore clarae

Andromedae, signum, Deltoton dicere Grai

quod soliti, simili quia forma littera claret:

huic spatio ductum simili latus exstat utrumque,

at non tertia pars lateris; namque est minor illis,

sed stellis longe densis praeclara relucet.

Inferior paulo est Aries et flamen ad Austri

inclinatior atque etiam uehementius illi

Pisces, quorum alter paulo praelabitur ante

et magis horrisonis Aquilonis tangitur alis;

atque horum e caudis duplices uelut aere catenae

discedunt, quae diuersae per lumina serpunt

atque una tamen in stella communiter haerent,

quem ueteres soliti Caelestem dicere Nodum.

Andromedae laeuo ex umero si quaerere perges,

adpositum poteris supra cognoscere Piscem;

e pedibus natum summo Ioue Persea uises,

quos umero retinet defixo corpore Perseus.

qua summa ab regione Aquilonis flamina pulsant.

Hic dextram ad sedes intendit Cassiepiae

diuersosque pedes uinctos talaribus aptis

puluerulentus uti de terra elapsu' repente

in caelum uictor magno sub culmine portat.

At propter laeuum genus omnis parte locatas

parua Vergilias tenui cum luce uidebis.

Hae septem uulgo perhibentur more uetusto

stellae, cernuntur uero sex undique paruae,

at non interiisse putari conuenit unam,

sed frustra temere a uulgo, ratione sine ulla,

septem dicier, ut ueteres statuere poëtae,

aeterno cunctas sancto qui nomine dignant:

Alcyone Meropeque, Celaeno Taygeteque,

Electra Asteropeque, simul sanctissima Maia.

Hae tenues paruo labentes lumine lucent;

at magnum nomen signi clarumque uocatur,

propterea quod et aestatis primordia clarat

et post hiberni praepandens temporis ortus

admonet, ut mandent mortales semina terris.

Inde Fides posita et leuiter conuexa uidetur,

Mercurius paruus manibus quam dicitur olim

infirmis fabricatus in alta sede locasse.

Haec genus ad laeuum Nixi delapsa resedit

atque inter flexum genus et caput Alitis haesit.

Namque est Ales auis, lato sub tegmine caeli

quae uolat et serpens geminis secat aëra pinnis.

Altera pars huic obscura est et luminis expers,

altera nec paruis nec claris lucibus ardet,

sed mediocre iacit quatiens e corpore lumen.

Haec dextram Cephei dextro pede pellere palmam

gestit; iam uero clinata est ungula uemens

fortis Equi propter pinnati corporis alam.

Ipse autem labens uinctis Equus ille tenetur

Piscibus: huic ceruix dextra mulcetur Aquari.

Serius haec obitus terrai uisit Equi uis,

quam gelidum ualido de pectore frigus anhelans

corpore semifero magno Capricornus in orbe;

quem cum perpetuo uestiuit lumine Titan,

brumali flectens contorquet tempore currum.

Hoc caue te in pontum studeas committere mense;

nam non longinquum spatium labere diurnum,

non hiberna cito uoluetur curriculo Nox.

Vmida non sese uestris Aurora querellis

ocius ostendet, clari praenuntia Solis,

at ualidis aequor pulsabit uiribus Auster;

tum fixum tremulo quatietur frigore corpus.

Sed tamen anni iam labuntur tempore toto,

nec ui signorum cedunt neque flamina uitant

nec metuunt canos minitanti murmure fluctus.

Atque etiam supero naui pelagoque uacato

mense, Sagittipotens Solis cum sustinet orbem;

nam iam tum nimis exiguo lux tempore praestost.

Hoc signum ueniens poterunt praenoscere nautae;

iam prope praecipitante licebit uisere nocti

ut sese ostendens emergit Scorpios alte,

posteriore trahens flexum ui corporis Arcum;

am supera cernes Arcti caput esse Minoris

et magis erectum ad summum uersarier orbem.

Tum sese Orion toto iam corpore condit

extrema prope nocte, et Cepheus conditur alte,

lumborum tenus a palma depulsus ad umbras.

Hic missore uacans fulgens iacet una Sagitta,

quam propter nitens pinna conuoluitur Ales:

haec clinata magis paulo est Aquilonis ad auras.

At propter se Aquila ardenti cum corpore portat,

igniferum mulcens tremibundis aethera pinnis:

non nimis ingenti cum corpore, sed graue maestis

ostendit nautis perturbans aequora signum.

Tum magni curuus Capricorni corpora propter

Delphinus iacet, haut nimio lustratu' nitore:

praeter quadruplicis stellas in fronte locatas,

quas interuallum binas disterminat unum,

cetera pars late tenui cum lumine serpit.

Illae, quae fulgent luces ex ore corusco,

sunt inter partis gelidas Aquiloni' locatae

atque inter spatium et laeti uestigia Solis.

At pars inferior Delphini fusa uidetur

inter Solis iter, simul inter flamina uenti,

uiribus erumpit qua summi[s] spiritus Austri.

Exinde Orion, oblico corpore nitens,

inferiora tenet truculenti corpora Tauri.

Quem qui suspiciens in caelum nocte serena,

late dispersum non uiderit, haud ita uero

cetera se speret cognoscere signa potesse.

Namque pedes subter rutilo cum lumine claret

feruidus ille Canis, stellarum luce refulgens.

Hunc tegit obscurus subter praecordia uenter,

nec uero toto spirans de corpore flammam

aestiferos ualidis erumpit flatibus ignes:

totus ab ore micans iacitur mortalibus ardor.

Hic ubi se pariter cum Sole in lumina caeli

extulit, haut patitur foliorum tegmine frustra

suspensos animos arbusta ornata tenere;

nam quorum stirpis tellus amplexa prehendit,

haec augens anima, uitali flamine mulcet;

at quorum nequeunt radices findere terras,

denudat foliis ramos et cortice truncos.

Hunc propter subterque pedes, quos diximus ante,

Orioni' iacet leuipes Lepus. Hic fugit, ictus

horrificos metuens rostri tremibundus acuti

(nam Canis infesto sequitur uestigia cursu,

praecipitantem agitans, orientem denique ponto),

curriculum numquam defesso corpore sedans.

At Canis ad caudam serpens prolabitur Argo

conuersam prae se portans cum lumine Puppim:

non aliae naues ut in alto ponere proras

ante solent rostris Neptunia prata secantes,

sed conuersa retro caeli se per loca portat,

sicuti, cum coeptant tutos contingere portus

obuertunt nauem magno cum pondere nautae

auersamque trahunt optata ad litora puppim.

Sic conuersa uetus super aethera uertitur Argo

atque usque a Prora ad celsum sine lumine Malum,

a Malo ad Puppim clara cum luce uidetur;

inde Gubernaclum, disperso lumine fulgens,

clari posteriora Canis uestigia condit.

Exin semotam procul in tutoque locatam

Andromedam tamen explorans fera quaerere Pistrix

pergit, et usque sitam ualidas Aquilonis ad auras

caerula uestigat, finita in partibus Austri.

Hanc Aries tegit et squamoso corpore Pisces,

Fluminis illustri tangentem pectore ripas.

Namque etiam Eridanum cernes in parte locatum

caeli, funestum magnis cum uiribus amnem,

quem lacrimis maestae Phaëthontis saepe sorores

sparserunt, letum maerenti uoce canentes.

Hunc Orionis sub laeua cernere planta

serpentem poteris proceraque Vincla uidebis,

quae retinent Pisces, caudarum a parte locata,

Flumine mixta retro ad Pistricis terga reuerti.

Hac una stella nectuntur, quam iacit ex se

Pistricis spina, eualida cum luce refulgens.

Exinde exiguae tenui cum lumine multae

inter Pistricem fusae sparsaeque uidentur

atque Gubernaclum stellae, quas contegit omnis

formidans acrem morsum Lepus: his neque nomen

nec formam ueteres certam statuisse uidentur.

Nam quas sideribus claris natura poliuit

et uario pinxit distinguens lumine formas,

has ille astrorum custos ratione notauit

signaque dignauit caelestia nomine uero;

has autem, quae sunt paruo cum lumine fusae,

consimilis specie stellae parilique nitore,

non potuit nobis nota clarare figura.

Exinde Australem soliti quem dicere Piscem,

uoluitur inferior Capricorno uersus ad Austrum

Pistricem obseruans, procul illis Piscibus haerens.

Et prope conspicies, expertis nominis omnis,

inter Pistricem et Piscem, quem diximus Austri,

stellas sub pedibus stratas radiantis Aquari.

Propter Aquarius obscurum dextra rigat amnem,

exiguo qui stellarum candore nitescit.

E multis tamen is duo late lumina fulgent:

unum sub magni pedibus cernetur Aquari;

quod superest, gelido delapsum flumine fontis,

spinigeram supter caudam Pistricis adhaesit.

Hae tenues stellae perhibentur nomine Aquai.

Hic aliae uolitant paruo cum lumine clarae

atque priora pedum subeunt uestigia magni

Arquitenentis et obscurae sine nomine cedunt.

Inde Nepae cernes propter fulgentis acumen

Aram, quam flatu permulcet spiritus Austri,

exiguo superum quae lumina tempore tranat;

nam procul Arcturo aduersa est de parte locata.

Arcturo magnum spatium supero dedit orbe

Iuppiter, huic paruum: inferiore in parte locauit.

Haec tamen aeterno inuisens loca curriculo Nox

signa dedit nautis, cuncti quae noscere possent,

conmiserans hominum metuendos undique casus.

Nam cum fulgentem cernes sine nubibus atris

Aram sub media caeli regione locatam

a summa parte obscura caligine tectam,

tum ualidis fugito deuitans uiribus Austrum,

quem si prospiciens uitaueris, omnia caute

armamenta locans tuto labere per undas;

sin grauis inciderit uehementi flamine uentus,

perfringet celsos defixo robore malos,

ut res nulla feras possit mulcere procellas,

ni parte ex Aquilonis opacam pellere nubem

coeperit et subitis auris diduxerit Ara.

Sin umeros medio in caelo Centaurus habebit

ipseque caerulea confectus nube feretur

atque Aram tenui caligans uestiet umbra,

a signorum obitu uis est metuenda Fauoni.

Ille autem Centaurus in alta sede locatus,

qua sese clare conlucens Scorpios infert,

hac subter, partem praeportans ipse uirilem,

cedit, Equi partis properat coniungere Chelis.

Hic dextram porgens, Quadripes qua uasta tenetur,

quam nemo certo donauit nomine Graium,

tendit et illustrem truculentus cedit ad Aram.

Hic sese infernis e partibus erigit Hydra

praecipiti lapsu, flexo cum corpore serpens.

Haec, caput atque oculos torquens ad terga Nepai

conuexoque sinu subiens inferna Leonis,

Centaurum leui contingit lubrica cauda,

in medioque sinu fulgens Cratera relucet,

extremam nitens plumato corpore Coruus

rostro tundit; et hic Geminis est ille sub ipsis

Antecanem, Graio Procyon qui nomine fertur.

Haec sunt quae uisens nocturno tempore signa

legitimo cernes caelum lustrantia cursu

aeternumque uolens mundi pernoscere motum.

Nam, quae per bis sex signorum labier orbem

quinque solent stellae, simili ratione notari

non possunt, quia quae faciunt uestigia cursu,

non eadem semper spatio protrita teruntur;

sic malunt errare uagae per nubila caeli

atque suos uario motu metirier orbes.

Hae faciunt magnos longinqui temporis annos,

cum redeunt ad idem caeli sub tegmine signum,

quarum ego nunc nequeo tortos euoluere cursus;

uerum haec, quae semper certo uoluuntur in orbe

fixa, simul magnos edemus gentibus orbes.

Quattuor, aeterno lustrantes lumine mundum,

orbes stelligeri portantes signa, feruntur,

amplexi terras caeli sub tegmine fulti,

e quibus annorum uolitantia lumina nosces,

quae densis distincta licebit cernere signis;

tum magnos orbis, magno cum lumine latos,

uinctos inter se et nodis caelestibus aptos,

atque pari spatio duo cernes esse duobus.

Ac si nocturno conuisens tempore caelum,

cum neque caligans detersit sidera nubes

nec pleno stellas superauit lumine Luna,

uidisti magnum candentem serpere circum,

Lacteus hic nimio fulgens candore notatur.

Is non perpetuum detexens conficit orbem,

sed spatio multum superans praestare duobus

dicitur et late caeli lustrare cauernas.

Quorum alter tangens Aquilonis uertitur auras,

ora petens Geminorum illustria; tum genus ardens

in sese retinens Aurigae portat utrumque;

hunc sura laeua Perseus umeroque sinistro

tangit; ab Andromeda hic dextra de parte tenetur

imponitque pedes duplices Equus, et simul ales

ponit Auis caput et clinato corpore tergum;

Anguitenens umeris conititur; illa recedens

Austrum consequitur deuitans corpore Virgo.

At uero totum spatium conuestiet orbis

magnu' Leo et claro conlucens lumine Cancer,

in quo consistens conuertit curriculum Sol

aestiuos medio distinguens corpore cursus.

Hic totus medius circo disiungitur; ille

pectoribus ualidis atque aluo possidet orbem.

Hunc octo in partes diuisum noscere circum

si potes, inuenies supero conuertier orbe

quinque pari spatio partes, tres esse relictas

tempore nocturno quas uis inferna frequentat.

Alter ab infernis Austri conuertitur auris.

Distinguens medium supter secat hic Capricornum

atque pedes gelidum riuum fundentis Aquari

caeruleaeque feram caudam Pistricis, et illum

fulgentem Leporem, inde pedes Canis, et simul amplam

Argolicam retinet claro cum lumine Nauem;

tergaque Centauri atque Nepai portat acumen;

inde Sagittari deflexum possidet Arcum.

Hunc a clarisonis auris Aquilonis ad Austrum

cedens, postremum tangit rota feruida Solis,

exinde in superas brumali tempore flexu

se recipit sedes: huic orbi quinque tributae

nocturnae partes, supera tres luce dicantur.

Hosce inter mediam partem retinere uidetur

tantus, quantus erat conlucens Lacteus, orbis,

in quo autumnali atque iterum Sol lumine uerno

exaequat spatium lucis cum tempore noctis.

Hunc retinens Aries sublucet corpore toto

atque genu flexo Taurus conititur; ingens

Orion claro contingens pectore fertur;

Hydra tenet flexu; Cratera et Coruus adhaere‹n›t

et paucae ‹e› Chelis stellae; simul Anguitenentis

sunt genua et summi Iouis Ales nuntius instat;

propter Equus capite et ceruicis lumine tangit.

Hosce aequo spatio deuinctos sustinet axis,

per medios summo caeli de uertice tranans.

Ille autem claro quartus cum lumine circus

partibus extremis extremos continet orbis

et simul a medio media de parte secatur

atque oblicus in his nitens cum lumine fertur,

ut nemo, cui sancta manu doctissima Pallas

sollertem ipsa dedit fabricae rationibus artem,

tam tornare cate contortos possiet orbis,

quam sunt in caelo diuino numine flexi,

terram cingentes, ornantes lumine mundum,

culmine transuerso retinentes sidera fulta.

Quattuor hi motu cuncti uoluuntur eodem,

sed tantum supera terras semper tenet ille

curriculum, oblique inflexus tribus orbibus unus,

quantum est diuisus Cancer spatio a Capricorno;

at supter terras spatium par esse necessest.

Et quantos radios iacimus de lumine nostro,

quis hunc conixum caeli contingimus orbem,

sex tantae poterunt sub eum succedere partes,

bina pari spatio caelestia signa tenentes.

Zodiacum hunc Graeci uocitant, nostrique Latini

Orbem Signiferum perhibebunt nomine uero;

nam gerit hic uoluens bis sex ardentia signa.

Aestifer est pandens feruentia sidera Cancer:

hunc subter fulgens cedit uis torua Leonis,

quem rutilo sequitur conlucens corpore Virgo;

exin proiectae claro cum lumine Chelae

ipsaque consequitur lucens uis magna Nepai;

inde Sagittipotens dextra flexum tenet Arcum;

post hunc ore fero Capricornus uadere pergit;

umidus inde loci conlucet Aquarius orbe;

exim squamiferi serpentes ludere Pisces;

quis comes est Aries, obscuro lumine labens,

inflexoque genu proiecto corpore Taurus,

et Gemini clarum iactantes lucibus ignem.

Haec Sol aeterno conuestit lumine lustrans,

annua conficiens uertentia tempora cursu.

Hic quantus terris consectus pellitur orbis,

tantundem pandens supera mortalibus edit.

Sex omni semper cedunt labentia nocte,

tot caelum rursus fugientia signa reuisunt.

Hoc spatium tranans caecis Nox conficit umbris,

quod supera terras prima de nocte relictumst

Signifero ex Orbi, sex signorum ordine fultum.

Quod si Solis aues certos cognoscere cursus,

ortus signorum nocturno tempore uises;

nam semper signum exoriens Titan trahit unum.

Sin autem officiens signis mons obstruet altus,

aut adiment lucem caeca caligine nubes,

certas ipse notas caeli de tegmine sume‹n›s

ortus atque obitus omnis cognoscere possis.

quae simul existant, cernes; quae tempore eodem

praecipitent obitum nocturno tempore, nosces.

Nam, simul ac primum supera se lumine Cancer

extulit, extemplo cedit delapsa Corona

et loca conuisit cauda tenus infera Piscis:

dimidiam retinet stellis distincta Corona

partem etiam supera, atque alia de parte repulsast.

Quam tamen insequitur Piscis, nec totus ad umbras

iactus, sed supero contectus corpore cedit;

atque umeros usque a genibus clarumque recondit

Anguitenens ualidis magnum a ceruicibus Anguem.

Iam uero Arctophylax non aequa parte secatur;

nam breuior clara caeli de parte uidetur,

amplior infernas depulsus possidet umbras.

Quattuor hic obiens secum deducere signa

Signifero solet ex Orbi; tum serius ipse

cum supera sese satiauit luce, recedit

post mediam labens claro cum corpore noctem.

Haec obscura tenens conuestit sidera tellus,

at parte ex alia claris cum lucibus enat

Orion, umeris et lato pectore fulgens

et dextra retinens non cassum luminis ensem.

Sed cum de terris uis est patefacta Leonis,

omnia, quae Cancer praeclaro detulit ortu,

cedunt obscurata: simul uis magna Aquilai

pellitur; adflexo considens corpore Nixus

iam supero ferme depulsus lumine cedit,

sed laeuum genus atque illustrem linquit in alto

plantam. Tum contra exoritur clarum caput Hydrae

et Lepus et Procyon, qui sese feruidus infert

ante Canem; inde Canis uestigia prima uidentur.

Non pauca e caelo depellens signa, repente

exoritur pandens illustria lumina Virgo;

cedit clara Fides Cyllenia, mergitur unda

Delphinus, simul obtegitur depulsa Sagitta,

atque Auis ad summam caudam primasque recedit

pinnas et magnus pariter delabitur Amnis.

Hic Ecus a capite et longa ceruice latescit.

Longius exoritur iam claro corpore serpens

Creteraque tenus lucet mortalibus Hydra;

inde pedes Canis ostendit iam posteriores,

et post ipse trahit claro cum lumine Puppim:

insequitur labens per caeli lumina Nauis

et, cum iam toto processit corpore Virgo,

haec medium ostendit radiato stipite Malum.

At cum procedunt obscuro corpore Chelae,

existit pariter larga cum luce Bootes,

cuius in aduerso est Arcturus corpore fixus,

totaque iam supera fulgens prolabitur Argo,

Hydraque, quod late caelo disparsa tenetur,

nondum tota patet, nam caudam contegit umbra.

Iam dextrum genus et decoratam lumine suram

erigit ille uacans uulgato nomine Nixus,

quem nocte extinctum atque exortum uidimus una

persaepe, ut paruum tranans geminauerit orbem.

Hic genus et suram cum Chelis erigit alte;

ipse autem praeceps obscura nocte tenetur,

dum Nepa et Arquitenens inuisant lumina caeli;

nam secum medium pandet Nepa, tollere uero

in caelum totum exoriens conabitur Arcus.

Hic tribus elatus cum signis corpore toto

lucet; at exoritur media de parte Corona

caudaque Centauri extremo candore refulget.

Hic se iam totum caecas Equus abdit in umbras,

quem rutila fulgens pluma praeteruolat Ales;

occidit Andromedae clarum caput et fera Pistrix

labitur, horribilis epulas funesta requirens;

hanc contra Cepheus non cessat tendere palmas:

illa usque ad pinnam mergens se caerula condit,

at Cepheus caput atque umeros palmasque reclinat.

Cum uero uis est uehemens exorta Nepai

late fusa uolans per terras fama uagatur

ut quondam Orion manibus uiolasse Dianam

dicitur, excelsis errans in collibus amens,

quos tenet Aegaeo defixa in gurgite Chius,

Bacchica quam uiridi conuestit tegmine uitis.

Ille feras uecors amenti corde necabat,

Oenopionis auens epulas ornare nitentis;

at uero, pedibus subito percussa Dianae,

insula discessit disiectaque saxa reuellens

perculit et caecas lustrauit luce lacunas;

e quibus ingenti existit cum corpore prae se

Scorpios infestus praeportans flebile acumen.

Hic ualido cupide uenantem perculit ictu,

mortiferum in uenas figens per uulnera uirus;

ille graui moriens constrauit corpore terram.

Qua re cum magnis sese Nepa lucibus effert,

Orion fugiens commendat corpora terris.

Tum uero fugit Andromeda et Neptunia Pistrix

tota latet; cedit conuerso corpore Cepheus,

extremas medio contingens pectore terras.

Hic caput et superas potis est demergere partes,

infera lumborum numquam conuestiet umbra;

nam retinent Arctoe lustrantes lumine summo.

Labitur illa simul, gnatam lacrimosa requirens,

Cassiepia, neque ex caelo depulsa decore

fertur; nam uerso contingens uertice primum

terras, post umeris euersa sede refertur.

Hanc illi tribuunt poenam Nereides almae,

cum quibus, ut perhibent, ausa est contendere forma.

Haec obit inclinata, at pars exorta Coronaest

altera, cum caudaque omnis iam panditur Hydra.

At caput et totum sese Centaurus opacis

eripit e tenebris, linquens uestigia parua

antepedum contecta, simul cum lumine pandit

ipse feram dextra retine‹n›s. Prolabitur inde

Anguitenens capite et manibus; profert simul Anguis

iam caput et summum flexo de corpore lumen.

Hic ille exoritur conuerso corpore Nixus

aluum, crura, umeros simul et praecordia lustrans

et dextra radios laeto cum lumine iactans.

Inde Sagittipotens superas conuisere luces

institit: emergit Nixi caput, et simul effert

sese clara Fides et promit pectora Cepheus.

Feruidus ille Canis toto cum corpore cedit;

abditur Orion, Lepus et simul abditus umbrast;

inferiora cadunt Aurigae lumina lapsu;

crus dextrumque pedem linquens obit infera Perseus

in loca; tum cedens a Puppi linquitur Argo.

Inde oriens Capricornus ab alto lumine pellit

Aurigam instantemque Capram, paruos simul Haedos,

et magnam antiquo depellit nomine Nauem;

obruitur Procyon, emergunt alite lapsu

e terris Volucres, existit clara Sagitta.

Sed cum se medium caeli in regione locauit

magnus Aquarius et uestiuit lumine terras,

tum pedibus simul et supera ceruice iubata

cedit Equus fugiens, at contra signipotens Nox

cauda Centaurum retinens ad se rapit ipsa

nec potis est caput atque umeros obducere latos,

at uero serpentis Hydrae caligine caeca

ceruicem atque oculorum ardentia lumina uestit;

hanc autem totam properant depellere Pisces.

ut cum Luna means Hyperionis officit orbi,

stinguuntur radii caeca caligine tecti.

Ast autem tenui quae candet lumine Phatne

Atque etiam uentos praemonstrat saepe futuros

inflatum mare, cum subito penitusque tumescit,

saxaque cana, salis niueo spumata liquore,

tristificas certant Neptuno reddere uoces

aut densus stridor cum, celso e uertice montis

ortus, adaugescit scopulorum saepe repulsus:

cana fulix itidem fugiens e gurgite ponti

nuntiat horribilis clamans instare procellas,

haud modicos tremulo fundens e gutture cantus.

Vos quoque signa uidetis, aquai dulcis alumnae,

cum clamore paratis inanis fundere uoces,

absurdoque sono fontis et stagna cietis.

Saepe etiam pertriste canit de pectore carmen

et matutinis acredula uocibus instat,

uocibus instat et adsiduas iacit ore querellas,

cum primum gelidos rores Aurora remittit;

fuscaque non numquam cursans per litora cornix

demersit caput et fluctum ceruice recepit,

mollipedesque boues, spectantes lumina caeli,

naribus umiferum duxere ex aëre sucum.

Iam uero semper uiridis semperque grauata

lentiscus triplici solita est grandescere fetu,

ter fruges fundens tria tempora monstrat arandi.

caprigeni pecoris custos de gurgite uasto.

Ferte, uiri, et duros animo tolerate labores,

auguris ut nostri Calchantis fata queamus

scire ratosne habeant an uanos pectoris orsus.

Namque omnes memori portentum mente retentant,

qui non funestis liquerunt lumina fatis.

Argolicis primum ut uestita est classibus Aulis,

quae Priamo cladem et Troiae pestemque ferebant,

nos circum latices gelidos, fumantibus aris,

aurigeris diuom placantes numina tauris,

sub platano umbrifera, fons unde emanat aquai,

uidimus inmani specie tortuque draconem

terribilem, Iouis ut pulsu penetraret ab ara;

qui platani in ramo foliorum tegmine saeptos

corripuit pullos; quos cum consumeret octo,

nona super tremulo genetrix clangore uolabat,

cui ferus inmani laniauit uiscera morsu.

Hunc, ubi tam teneros uolucris matremque peremit,

qui luci ediderat genitor Saturnius idem

abdidit et duro formauit tegmine saxi.

Nos autem timidi stantes mirabile monstrum

uidimus in mediis diuom uersarier aris.

Tum Calchas haec est fidenti uoce locutus:

"quidnam torpentes subito obstipuistis, Achiui?

nobis haec portenta deum dedit ipse creator

tarda et sera nimis, sed fama ac laude perenni.

Nam quot auis taetro mactatas dente uidetis,

tot nos ad Troiam belli exanclabimus annos,

quae decumo cadet et poena satiabit Achiuos".

Edidit haec Calchas, quae iam matura uidetis.

Qui miser in campis maerens errabat Aleis,

ipse suum cor edens, hominum uestigia uitans.

"Hic situs est uitae iam pridem lumina linquens,

qui quondam Hectoreo perculsus concidit ense":

fabitur haec aliquis, mea semper gloria uiuet.

Prospera Iuppiter his dextris fulgoribus edit.

Tertia te Phthiae tempestas laeta locabit.

Corque meum penitus turgescit tristibus iris,

cum decore atque omni me orbatum laude recordor.

Namque nimis multos atque omni luce cadentis

cernimus, ut nemo possit maerore uacare.

Quo magis est aequum tumulis mandare peremptos

firmo animo et luctum lacrimis finire diurnis.

O decus Argolicum, quin puppim flectis, Vlixes,

auribus ut nostros possis agnoscere cantus!

Nam nemo haec unquam est transuectus caerula cursu,

quin prius adstiterit uocum dulcedine captus,

post, uariis auido satiatus pectore Musis,

doctior ad patrias lapsus peruenerit oras.

Nos graue certamen belli clademque tenemus,

Graecia quam Troiae diuino numine uexit

omniaque e latis rerum uestigia terris.

Tales sunt hominum mentes, quali pater ipse

Iuppiter auctiferas lustrauit lumine terras.

OC. Atqui Prometheu, te hoc tenere existimo,

mederi posse rationem iracundiae.

PROM. Siquidem qui tempestiuam medicinam admouens

non adgrauescens uolnus inlidat manu.

Titanum suboles, socia nostri sanguinis,

generata Caelo, aspicite religatum asperis

uinctumque saxis, nauem ut horrisono freto

noctem pauentes timidi adnectunt nauitae.

Saturnius me sic infixit Iuppiter;

Iouisque numen Mulciberi adsciuit manus.

Hos ille cuneos fabrica crudeli inserens

perrupit artus; qua miser sollertia

transuerberatus castrum hoc Furiarum incolo.

Iam tertio me quoque funesto die

tristi aduolatu aduncis lacerans unguibus

Iouis satelles pastu dilaniat fero.

Tum iecore opimo farta et satiata adfatim

clangorem fundit uastum et sublime auolans

pinnata cauda nostrum adulat sanguinem.

Cum uero adesum inflatu renouatum est iecur,

tum rursum taetros auida se ad pastus refert.

Sic hanc custodem maesti cruciatus alo,

quae me perenni uiuum foedat miseria.

Namque, ut uidetis, uinclis constrictus Iouis

arcere nequeo diram uolucrem a pectore.

Sic me ipse uiduus pestis excipio anxias,

amore mortis terminum anquirens mali.

Sed longe a leto numine aspellor Iouis

atque haec uetusta saeclis glomerata horridis

luctifica clades nostro infixa est corpori,

e quo liquatae solis ardore excidunt

guttae, quae saxa adsidue instillant Caucasi.

O multa dictu grauia, perpessu aspera

quae corpore exanclata atque animo pertuli!

Nec mihi Iunonis terror inplacabilis

nec tantum inuexit tristis Eurystheus mali,

quantum una uecors Oenei partu edita.

Haec me inretiuit ueste furiali inscium,

quae latere inhaerens morsu lacerat uiscera,

urguensque grauiter pulmonum haurit spiritus:

iam decolorem sanguinem omnem exsorbuit.

Sic corpus clade horribili absumptum extabuit:

ipse inligatus peste interimor textili.

Hos non hostilis dextra, non terra edita

moles Gigantum, non biformato impetu

Centaurus ictus corpori inflixit meo,

non Graia uis, non barbara ulla inmanitas,

non saeua terris gens relegata ultimis,

quas peragrans undique omnem ecferitatem expuli,

sed feminae uir feminea interimor manu.

O nate, uere hoc nomen usurpa patri,

ne me occidentem matris superet caritas.

Huc adripe ad me manibus abstractam piis:

iam cernam mene an illam potiorem putes.

Perge, aude, nate! inlacrima patris pestibus,

miserere! gentes nostras flebunt miserias.

Heu uirginalem me ore ploratum edere,

quem uidit nemo ulli ingemescentem malo!

Ecfeminata uirtus adflicta occidit.

Accede, nate, adsiste, miserandum aspice

euisceratum corpus laceratum patris!

Videte, cuncti, tuque, Caelestum sator

iace, obsecro, in me uim coruscam fulminis!

Nunc nunc dolorum anxiferi torquent uertices,

nunc serpit ardor. O ante uictrices manus,

o pectora, o terga, o lacertorum tori,

uestrone pressu quondam Nemeaeus leo

frendens efflauit grauiter extremum halitum?

Haec dextra Lernam taetra mactata excetra

pacauit, haec bicorporem adflixit manum,

Erymanthiam haec uastificam abiecit beluam,

haec e Tartarea tenebrica abstractum plaga

tricipitem eduxit Hydra generatum canem,

haec interemit tortu multiplicabili

draconem, auriferam optutu adseruantem arborem.

Multa alia uictrix nostra lustrauit manus,

nec quisquam e nostris spolia cepit laudibus.

Nec uero tanta praeditus sapientia

quisquam est, qui aliorum aerumnam dictis adleuans

non idem, cum fortuna mutata impetum

conuertat, clade subita frangatur sua,

ut illa ad alios dicta et praecepta excidant.

Iuraui lingua, mentem iniuratam gero.

Nam si uiolandum est ius, regnandi gratia

uiolandum est: aliis rebus pietatem colas.

Neque tam terribilis ulla fando oratio est

nec fors nec ira caelitum inuectum malum

quod non natura humana patiendo ecferat.

Suauis laborum est praeteritorum memoria.

Nam qui haec audita a docto meminissem uiro,

futuras mecum commentabar miserias:

aut mortem acerbam aut exili maestam fugam

aut semper aliquam molem meditabar mali,

ut, si qua inuecta diritas casu foret,

ne me inparatum cura laceraret repens.

Nam nos decebat coetus celebrantis domum

lugere, ubi esset aliquis in lucem editus,

humanae uitae uaria reputantis mala:

at, qui labores morte finisset grauis,

hunc omni amicos laude et laetitia exsequi.

Mortalis nemo est, quem non adtingat dolor

morbique multi: sunt humandi liberi,

rursum creandi, morsque est finita omnibus.

Quae generi humano angorem nequiquam adferunt:

reddenda terrae est terra, tum uita omnibus

metenda, ut fruges: sic iubet Necessitas.

Si mihi nunc tristis primum inluxisset dies

nec tam aerumnoso nauigauissem salo,

esset dolendi causa, ut iniecto eculei

freno repente tactu exagitantur nouo;

sed iam subactus miseriis optorpui.

Vides sublime fusum, inmoderatum aethera,

qui terram tenero circumiectu amplectitur:

hunc summum habeto diuum, hunc perhibeto Iouem.

Bene qui coniciet, uatem hunc perhibebo optumum.

Quam quisque norit artem, in hac se exerceat.

Emori nolo, sed me esse mortuum nihil aestumo.

Mors mea ne careat lacrimis: linquamus amicis

maerorem, ut celebrent funera cum gemitu.

Dic, hospes, Spartae nos te hic uidisse iacentes

dum sanctis patriae legibus obsequimur.

Haec habeo, quae edi quaeque exsaturata libido

hausit; at illa iacent multa et praeclara relicta.

Consiliis nostris laus est attonsa Laconum.

Ignaris homines in uita mentibus errant:

Euthynous potitur, fatorum numine, leto.

Sic fuit utilius finiri ipsique tibique.

Ego prouidebo rem istam et albae uirgines.

Croesus Halyn penetrans magnam peruertet opum uim.

Quod fore paratum est, id summum exsuperat Iouem.

Terrigenam, herbigradam, domiportam, sanguine cassam.

Flauit ab Epiro lenissimus Onchesmites.

Vitam regit fortuna, non sapientia.

Vigilantem habemus consulem Caninium

qui in consulatu somnum non uidit suo.

Oppius aduenit, comes est quoque Tettius ille.

Extractam puteo situlam qui ponit in horto

ulterius standi non habet ille locum.

Tu quoque, tu in summis, o dimidiate Menander,

poneris et merito, puri sermonis amator.

Lenibus atque utinam scriptis adiuncta foret uis,

comica ut aequato uirtus polleret honore

cum Graecis, neue hac despectus parte iaceres!

Vnum hoc maceror ac doleo tibi desse, Terenti.

Duc, o parens celsique dominator poli,

quocumque placuit: nulla parendi mora est.

Adsum, impiger. Fac nolle, comitabor gemens

malusque patiar facere quod licuit bono.

Ducunt uolentem fata, nolentem trahunt.

Si fuit ut facerent. Sed uix adducor ut ante

non quierint animo praesentire atque uidere,

quam commune malum fieret foedumque, futurum.

Sed facere id non tam uincendi spe uoluerunt,

quam dare quod gemerent hostes, ipsique perire,

qui numero diffidebant armisque uacabant.

Cum libros Galli legerem, quibus ille parenti

ausus de Cicerone dare est palmamque decusque,

lasciuum inueni lusum Ciceronis et illo

spectandum ingenio, quo seria condidit et quo

humanis salibus multo uarioque lepore

magnorum ostendit mentes gaudere uirorum.

Nam queritur, quod fraude mala frustratus amantem

paucula cenato sibi debita sauia Tiro

tempore nocturno subtraxerit. His ego lectis

"cur post haec" inquam "nostros celamus amores

nullumque in medium timidi damus atque fatemur

Tironisque dolos, Tironis nosse fugaces

blanditias et furta nouas addentia flammas?"